Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Prof. Dr. Med. Gunta Purkalne par plaušu vēzi saka: “Tā nav onkoloģiskā saslimšana ar kuru saslimst tikai gados vecāki cilvēki, ap 70 gadu vecumu, jo apmēram 10% no visiem plaušu vēža pacientiem ir arī gados jauni, darbspējīgā vecumā. Un pieaug arī sieviešu skaits, kas saslimst ar plaušu vēzi. Visus pacientus galvenokārt vieno smēķēšana, aptuveni 80% no visiem plaušu vēža pacientiem ir smēķētāji.”
Ir efektīvi medikamenti šiem pacientiem, bet Latvijā nav iekļauti kompensējamo zāļu sarakstā – profesore stāsta: “Šobrīd tie medikamenti, ko mēs prasām, jau pietiekoši ilgu laiku ir zināmi medikamenti un pieejami pacientiem citās Eiropas valstīs, kas finansiālo apsvērumu dēļ vai, vienkārši, sistēmas nesakārtotības dēļ joprojām Latvijas pacientiem nav pieejami.”
Valdībai, tostarp Veselības ministrijai, Finanšu ministrijai, kā arī Nacionālajam veselības dienestam (NVD) vajadzētu uzklausīt ārstus un prioritātēm onkoloģisko saslimšanu gadījumā ir jānāk no ārstu puses. Starp finanšu trūkuma attaisnojumiem no NVD puses ir dzirdama pozīcija, ka ir nepieciešams sakārtot sistēmu, ko arī uzsver prof. dr. med. Gunta Purklane un dr. Sigita Hasnere – ir vairāk jāieklausās ārstos un sistēmu varēs sakārtot. Tāpat svarīga atziņa nāk no Dr. Viktora Kozirovska puses, ka uz šo situāciju ir jāskatās plašāk, ko arī iezīmē viņa komentāri un statistika.
“Valstij ir jāpagriežas ar seju pret problēmu – mēs runājam par to vairākas dekādes un ir jāsaprot, ka šie līdzekļi ir vajadzīgi tiem pacientiem, kas šobrīd dzīvo Latvijā, kas veido Latvijas ekonomisko vidi. Tieši tāpat kā to risina citas līdzīgā situācijā nonākušas valstis – šis risinājums ir jāatrod.” uzskata profesore Purkalne.
NVD pārstāve Zinta Rugāja saka, ka onkoloģija, tai skaitā plaušu vēzis, ir viena no Veselības ministrijas prioritātēm, tomēr, individuālo kompensācijas piešķiršanu regulē MK noteikumi. “Ja pacients jau ir saņēmis no kompensējamo zāļu saraksta medikamentus, tad nākamajās līnijās valsts vairs neparedz kompensāciju individuālā kārtā, tāpēc, ka pie konkrētās diagnozes ir iekļauti medikamenti ārstēšanai.” skaidro NVD pārstāve. “Mēs gribētu iekļaut visām pacientu grupām gan pirmo, gan otro izvēles terapiju, bet mēs atduramies pret regulāru naudas trūkumu, lai varētu iekļaut šos inovatīvos medikamentus.”
NVD katru gadu veic aprēķinus un iesniedz Veselības ministrijai, kas tālāk iesniedz Finanšu ministrijai prioritāros pasākumus. Zinta Rugāja skaidro: “Konkrēti onkoloģijai nākamajos gados ir vajadzīgs daudz vairāk naudas, piemēram, tiem pašiem jaunajiem inovatīvajiem medikamentiem onkoloģijā mēs bijām iesnieguši uz nākamo gadu, ka ir nepieciešami 28 milj. eiro, bet visa prasītā summa netiks piešķirta.”
“Mūsu uzdevums, ko ar inovatīvajiem medikamentiem būtu jāpanāk – to, ka mēs ievērojam solidaritātes principu un pēc iespējas vairāk pacientiem nodrošinām šo terapiju, un es runāju ne tikai par plaušu vēža pacientiem, bet visiem. Mūsu uzdevums ir nodrošināt, ka visām lokalizācijām vismaz 1. līnijā būtu šī inovatīvā terapija.” stāsta Rugāja. Viņa piekrīt, ka vienreizējas naudas “iešprices” vai pāris gados neko nedos, vajadzētu regulāru pietiekamā apmērā līdzekļu piešķīrumu tieši onkoloģijā: “Un es ļoti ceru, ka ar jauno onkoloģijas plānu tas mainīsies, jo līdzekļu ieguldījumam ir jābūt regulāram, lai mēs varam atļauties medikamentu iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā visiem pacientiem, visās lokalizācijas.”
Pēdējos sešos gados Ziedot.lv ir vērsušies vairāk kā 300 onkoloģiskie pacienti – naudas izteiksmē tie ir vairāk kā 5 milj. eiro. Savukārt, 20 ir plaušu vēža pacienti, naudas izteiksmē tie ir 170 tūkstoši eiro, vienam pacientam tie ir aptuveni 60 tūkstoši eiro gadā.
Inese Danga no Ziedot.lv vērš valsts institūciju uzmanību uz to, ka prasīt ziedojumus cilvēkiem ir ļoti emocionāli grūti: “Domāju, ka ļoti daudzi cilvēki pie mums neatnāk, jo grūti ir lūgt palīdzību. Tāpat pacientam tiek radīta papildus emocionālā slodze, jo ziedošanas process nav viegls, pastāv neziņa par šo procesu, cik daudz tiks saziedot. Ziedojumu vākšana ir pietiekami sarežģīta un tas nav nekāds prieks, jo publiski ir jādalās ar savu nelaimi, publiski jāatzīst, ka Tev ir tāda nelaime un publiski arī jāuzklausa dažādi komentāri.”
Konteksts
- 2021.gada 27.oktobrī Plaušu vēža pacientu un tuvinieku biedrības, Nacionālā veselības dienesta, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas speciālisti diskutēja par plaušu vēža pacientu ārstēšanas problemātiku Latvijā.
- Plaušu vēzis ir viens no izplatītākajiem ļaundabīgajiem audzējiem pasaulē, kā arī galvenais nāves cēlonis onkoloģisku saslimšanu vidū. Latvijā katru gadu plaušu vēzi diagnosticē vairāk nekā 1000 pacientiem, no kuriem viena trešdaļa ir darbspējas vecumā. Kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati, 2020. gadā no plaušu vēža mira 942 personas, bet 265 pacienti no tiem bija darbspējīgā vecumā. Līdz ar to plaušu vēzis kļūst par galveno priekšlaicīgas mirstības cēloni šo slimību grupā, radot vislielāko ekonomisko slogu no visiem ļaundabīgajiem audzējiem.
- Plaušu vēža pacientiem Latvijā ir nepieciešams lielāks valsts atbalsts onkoloģiskās saslimšanas ārstēšanā, kas nodrošinātu līdzvērtīgas tiesības visiem saņemt ārstēšanu atbilstoši starptautiskām vadlīnijām un palielināt savas izredzes pagarināt dzīvildzi.
