Stresu vairo…
- Kofeīns – to satur ne tikai kafija, bet arī tēja, šokolāde, kola. Mazās devās kofeīns pamodina, saasina uztveri, rada možumu, bet lielākās devās (0,5–1 g) palielina stresu un paaugstina adrenalīna līmeni. Ņem vērā: tase espreso kafijas (50 ml) satur 50 mg kofeīna, melnā tēja ap 30–60 mg, glāze kolas (200 ml) ap 30–70 mg.
- Saldumi satur vienkāršos ogļhidrātus, kas rada strauju, bet īslaicīgu enerģijas pieplūdumu un labsajūtu. Jāatceras, ka regulāra saldumu ēšana novājina virsnieru dziedzera darbību, kas gādā par hormonu sintēzi, tādējādi izraisot pretēju efektu. Hormonu trūkums rada uzbudinājumu, koncentrēšanās spēju samazināšanos, nomāktību. Rodas stress.
- Alkohols ir viens no populārākajiem līdzekļiem, ko izmanto spriedzes mazināšanai, taču lielākās devās tas – gluži otrādi – ievērojami palielina stresu un adrenalīna izdalīšanos.
- Sālīti ēdieni. Sāls paaugstina asinsspiedienu, bet tas palielina spriedzi. Sāļi ēdieni novājina virsnieru dziedzera darbību un ilgtermiņā rada tādu pašu efektu kā saldumi.
- Trekni ēdieni. Stresa brīžos nevajag ēst treknu gaļu, ar taukvielām piesātinātus produktus (eļļā vai taukos ceptus dārzeņus, treknas kūkas, saldumus). Tauki negatīvi ietekmē sirds un asinsvadu sistēmas darbību, bet tas palielina stresu.
Stresu samazina…
- Produkti, kas satur B grupas vitamīnus (tie nepieciešami smadzeņu un nervu sistēmas darbībai): rupjmaize, pilngraudu izstrādājumi, diedzēti asni, auzu pārslas, rīsi, raugs, klijas.
- Nervu līdzsvaru stabilizē magnijs un cinks, un tos bagātīgi satur saulespuķu un sezama sēklas, rieksti, mandeles, kakao.
- Smadzeņu intelektuālo darbību nodrošina neaizstājamās polinepiesātinātās taukskābes – tās lielā daudzumā atrodamas augu eļļās un zivīs.