Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Īstais treneris
«Pirmais, kas pašam skaidri jāsaprot, dodoties pie trenera, lai sarunātu privātu treniņu, – kāds vispār ir mērķis. Kad tas pašam ir definēts, arī trenerim būs vieglāk redzēt pieeju, kā mērķi sasniegt.
Lai sadarbība būtu veiksmīga, nepieciešams vienkārši aprunāties ar treneri, lai saprastu, ko un kā vislabāk darīt. Trenera izvēle vispār ir ļoti svarīga. Manuprāt, ir būtiski, lai trenerim būtu vērā ņemama pieredze. Piemēram, gados jauniem treneriem ir stipri vien jāpiepūlas, lai viņi nebūtu formā. Arī es pirms gadiem 10 katru vakaru ēdu burgerus, un man tik un tā bija sešpaka – mana vielmaiņa to atļāva.
Bet kā lai šāds jauns cilvēks stāsta sievietei virs 30 par svara nomešanu un pareizu uzturu, ja īsti nemaz nezina, kā tas ir – pieņemties svarā?!
Lielai daļai cilvēku vārds fitness asociējas ar svaru zāli, papilduzturu un muskuļiem. Patiesībā šis termins nozīmē – cilvēka fiziskās iespējas. Tātad arī basketbols un hokejs ir fitness. Ir treneri, kuri aizraujas tikai ar svarcelšanu un dēvē sevi par fitnesa treneriem. Bet ko darīt, ja pie šāda trenera atnāk basketbolists, kuram vajag uztrenēt lēcienus? Liks taisīt pietupienus ar stangām?
Jā, ir moderni sevi saukt par fitnesa treneri, bet tad ir jābūt savai specifikai vai tiešām lielai pieredzei. Klientam pašam vajadzētu izvērtēt un saprast, vai šis treneris spēs viņu aizvest tur, kur viņš vēlas. Piemēram, pats neuzņemos trenēt cilvēkus, kuri vēlas sasniegt tādus mērķus, kurus nevaru viņiem garantēt. Jā, es varbūt teorijā zinu, kā uztrenēt, lai cilvēks var uztaisīt 200 pauerliftinga elementus, bet praksē to neesmu darījis, un man nav ne jausmas, kā tas varētu izvērsties, tāpēc labāk viņu sūtu pie trenera, kuram ir šāda pieredze un praktiskās zināšanas.»
Psiholoģiskie iemesli
«Tas, kāpēc cilvēki izvēlas privātos treniņus, katram ir ļoti individuāli. Pēdējā laikā tos aizvien vairāk izvēlas tieši psiholoģisku iemeslu dēļ – ir vieglāk saņemties, var izrunāties. Labi treneri zinās, ja klientam ir psiholoģiskas grūtības. Tad tās var mēģināt risināt vai atvieglot ar fitnesa starpniecību. Tādā gadījumā treneris ir kā psihologs, bet klients nevis guļ dīvānā, bet gan risina problēmas caur kustību.
Ir daudzi cilvēki, kuriem ir ļoti saspringta un stresa pilna ikdiena un kuri nevēlas to visu mudžekli nest mājās, tāpēc nāk un atstāj pie manis.
Es redzu, kā jūtas klients, un dodu viņam attiecīgus vingrinājumus. Ja vajag izlādēties, likšu boksēties. Ja atslābināties – ko lēnāku un mierīgāku.
Izlādējoties paši uz savu galvu, ātri vien var savainoties, un bezmērķīga boksa maisa dauzīšana nav produktīva nodarbe. Cilvēki, kuriem daudz sakrājies uz sirds vai nerviem, nereti nāk uz sporta zāli un paši mēģina kaut ko celt, spiest, nereti daudz vairāk, nekā fiziski to var izdarīt, un tad sākas bardaks.
Lai būtu rezultāti, ir jāpalielina slodze, un nereti ieslēdzas sevis žēlošanas mehānismi – izdarīt mazāk, vieglāk. Tad arī nav atdeves un impulsa attīstīties. Man ir klienti, kuri tehniski māk izdarīt visu, bet, ja viņiem neviens nestāv blakus, nepilda līdz galam. Ja ir nepatīkams vingrinājums, kas jāpilda četros piegājienos, tad izpilda tikai trīs. Labāk izpildīt patīkamāku, bet vairāk, lai kompensētu iepriekšējo.
Tā tas nestrādā, tāpēc blakus ir treneris, kurš palīdz un motivē izpildīt to darbu, kas jāizdara. Bez atkāpēm.
Citi iet otrā galējībā, vēloties darīt vairāk, nekā ir gatavi. Arī tad treneri apstādinās un paskaidros, kāpēc nepieciešama tieši šāda slodze, palīdzot izvairīties no nepatīkamiem starpgadījumiem un traumām, kas var rasties uz noguruma fona.
Vēl kāds psiholoģiskais aspekts – nereti treneris ir kā aizsegs. Piemēram, klients nejūtas labi savā ķermenī, un viņam pašam ir neērti kaut ko darīt vai mēģināt, jo nav pašpārliecinātības, atrodoties starp trenētiem augumiem. Ja blakus ir treneris, sajūtas ir pavisam citas, viņa klātbūtnē ir vieglāk.
Ja kaut kas nesanāks, treneris to labos, un neviens paslepus ar pirkstiem nerādīs, cik viņš neveikls.
Treneris stāvēs blakus, palīdzēs, rādīs, un psiholoģiski tas ļoti atvieglo treniņu procesu, jo cilvēks jūtas pārliecinātāks par sevi un pilnvērtīgāk var nodoties treniņam, nevis uztraucas, ko citi par viņu nodomās, ja kaut kas neizdosies.»
Fiziskie iemesli
«90 % gadījumu, kad cilvēki paši uz savu galvu sev izdomā treniņu plānu, rezultāti neseko vai arī tiek gūtas traumas. Protams, ir arī cilvēki, kuriem viss sanāk, bet tas ir retums.
Visam pamatā ir pareiza tehnika un vingrojumu izpilde. Treneriem jāzina anatomija un fizioloģija, lai novērtētu to, cik tehniski pareizi tiek veikts vingrojums. Pat pieredzējuši sportotāji nevar vienmēr garantēt, ka izpilda vingrojumu pareizi, tāpēc ir treneris, kurš pieskata katru soli un izpildījumu.
Ja gribam rezultātu, ķermenis ir jāpaspiež, un, spiežot ar nepareizu tehniku, traumas ir neizbēgamas.
Jāatrod balanss, lai ir grūti, bet nav pārāk grūti, taču galvenais – pareizi. Protams, pastāv arī variants nevis regulāri iet pie privātā trenera, bet gan atnākt vien reizi un pamācīties pareizu vingrojumu tehniku, tomēr tas negarantē, ka tiešām šī tehnika vienmēr sanāks un būs pareiza.
Trenējoties pats vari nepamanīt lietas, kas padodas labāk, un tās, pie kurām nepieciešams pastrādāt vairāk, dziļāk, intensīvāk. Labs treneris to pamana un pievērš uzmanību tieši vājajiem punktiem, lai, izejot konkrētu ciklu, vājās vietas tiktu uztrenētas vienā līmenī ar pārējo ķermeni.»
