Rīga +3°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Viens no jauna diskusiju viļņa izraisītājiem bija Francijas dokumentālā filma Ietekmētā medicīna. Maldinošs mārketings, politiskā lobēšana globālā mērogā, viltota izpēte un blakusparādības – tas viss ir noslēpts tavām un manām acīm… Ar šādu priekšvārdu sākas filma.
Runa ir par farmācijas giganta, pasaulē trešās zāļu ražotājkompānijas Merck Sharp&Dohme medikamentiem, tai skaitā arī par dzemdes kakla pretvēža vakcīnu Gardasil (Eiropā tā reģistrēta arī ar nosaukumu Silgard), kas, iespējams, līdz meitenēm, kuras tagad tiek aktīvi potētas, nonākusi ne pa tiem caurspīdīgākajiem un godprātīgākajiem ceļiem. Proti, ārsts Bernārs Dalbergs, kurš farmācijas nozarē strādā divdesmit gadus un bijis Merck Sharp&Dohme medicīnas lietu vadītājs (tātad viņa pārziņā bija medikamentu ekspertīze), atklāj, ka Gardasil uzvaras gājiens, iespējams, noticis, pateicoties iespaidīgam visaugstākā līmeņa politiskajam lobijam.
Proti, taktika tāda: vispirms tiek pasludināts, ka ir dzemdes kakla vēža epidēmija, un tad prezentē supervakcīnu – glābēju.
Pirmais Gardasil aģitatoru mērķis bijuši ASV politiķi. Kad parādījās supervakcīna, pēc dažiem mēnešiem jaunievēlētais Teksasas gubernators Riks Perijs izsludināja federālo likumu – obligāta vakcinēšanās visām jaunajām sievietēm. Filmā rāda, kā viņš to svinīgi paziņo 2007. gada janvārī: «Beidzot tā ir klāt – pirmoreiz mūsu rīcībā ir vakcīna, kura var novērst vēzi!»
Filmā redzams arī tas, kā Francijas prezidents Fransuā Olāns pretvēža plāna prezentācijā piemin Gardasil: «Mēs ieviesīsim sistemātiskas dzemdes kakla vēža pārbaudes un nākamo piecu gadu laikā divkāršosim dzemdes kakla vēža vakcināciju skaitu, lai pilnībā to izskaustu.» Un vienlaikus tiek ignorētas ekspertu iebildes, ka vakcīna tomēr nav pietiekami izpētīta un ne visi jau esošie pētījumi notikuši korekti.
Tikai pēc vakcīnas nonākšanas tirgū – tātad tagad, kad Gardasil jau potē, – daudzām meitenēm novērotas smagas blakusparādības. Kāda jauna francūziete filmā stāsta, kā viņas dzīve pēc vakcinēšanās apgriezusies kājām gaisā: «Mana mamma ir skolas medmāsa, un viņa teica, ka vakcinēties pret dzemdes kakla vēzi būtu laba doma. Tajā vecumā ticēju mammai un izdarīju to bez domāšanas. Tas bija 2007. gadā. Man bija astoņpadsmit.» Dažas dienas pēc trešās Gardasil injekcijas meitene saslima. «2008. gada jūnijā man pilnībā izzuda mēnešreizes. Es konsultējos ar savu ārstu, bet viņš teica, ka jaunām meitenēm tas esot normāli.
Pēc tam, kad beidzās menstruācijas, naktīs svīdu aukstus sviedrus, man bija bezmiegs, milzīgs svara pieaugums, karstuma viļņi – visi menopauzes simptomi.
Pieteicos pie sava ginekologa, kurš veica asins analīzes, un tās uzrādīja priekšlaicīgu menopauzi un autoimūnu olvadu iekaisumu.» Tas bija tikai sākums ellei, kas sekoja pēc tam. Izmeklējumi rādīja, ka meitenei ir arī dzemdes kakla audu bojājums, kuru radījis cilvēka papilomas vīruss (CPV jeb angliski HPV) – tas pats, kura novēršanai radīta šī vakcīna. «Tas ir paradoksāli – esmu vakcinēta pret šo vīrusu, bet to ieguvu.»
Filmā tiek pieminētas vēl citas vakcīnas blakusparādības, tai skaitā izkaisītā skleroze. Tomēr publiskās reklāmas saukļi, kas aicina ar vakcīnas palīdzību pasargāt meitenes un jaunas sievietes no dzemdes kakla vēža, arvien noslāpējot speciālistu protestus, spriež vakcīnas oponenti. Turklāt esot vēl kāds aspekts, ko neuzsver ne dzemdes kakla pretvēža vakcīnas ražotāji, nedz arī tie, kas ir kvēli šīs potes atbalstītāji… Proti, dzemdes kakla vēzi izraisa cilvēka papilomas vīruss, kas izplatās tikai dzimumkontaktu ceļā.
Tātad – ir arī pilnīgi droša un veselībai nekaitīga alternatīva, lai cīnītos ar dzemdes kakla vēzi! Tās ir dzemdes kakla uztriepes, kuras jāveic regulāri katru gadu. Analīze nav dārga, un, ja vēždraudes šūnas laikus atklāj, sieviete no vēža nemirst.
Filmā runā arī par to. Ļoti ticami, pārliecinoši, un, ja neesi ļoti dziļi iebraukusi medicīnā, tev trūkst zināšanās balstītu pretargumentu. Un tieši tāpēc, manuprāt, šī filma prasījās pēc kompetentu speciālistu komentāra jau tās demonstrēšanas dienā!
Nu ko, mēģināsim aizpildīt šo robu. Citādi, kā lai meiteņu vecāki tiek gudri?! Ko iesākt tev, kura atrodas izvēles priekšā – ļaut vakcinēt savu meitu vai ne, jo viņa sasniegusi attiecīgo vecumu, un skolas medmāsiņa iedevusi vecākiem adresētu vēstuli ar aicinājumu potēties.
Kāds noskaņojums Latvijā?
Vispār ir vairāk nekā 100 CPV tipu, no tiem tikai 15 izraisa dzemdes kakla vēzi, visbiežākie vaininieki ir tieši 16. un 18. tipa vīrusi. Arī Latvijā kopš 2010. gada vakcinācija pret CPV ir iekļauta valsts imunizācijas programmā: pret šo vīrusu potē 12 gadus vecas meitenes, lai nākotnē novērstu saslimšanu ar dzemdes kakla vēzi.
Kā liecina Zāļu valsts aģentūras sniegtā informācija, Latvijā reģistrētas divu firmu vakcīnas pret CPV – Merck ražotā Gardasil/Silgard, kas ir efektīva pret CPV 6., 11., 16. un 18. tipu, un GlaxoSmithKline ražotā vakcīna Cervarix, kas ir efektīva pret CPV 16. un 18. tipu. Abas vakcīnas satur cilvēka papilomas vīrusam līdzīgas mākslīgi radītas daļiņas, kas tikai precīzi atgādina šo vīrusu. Tās nekādā ziņā nespēj izraisīt šūnu pārmaiņas vai vēzi, toties prot apmānīt organisma imūnsistēmu, liek tai aktīvi darboties un iznīcināt īstos vīrusus. Vakcīnas atšķiras ar darbības mehānismu.
Viena vakcīna izraisa antivielu rašanos, kas uzkrājas dzemdes kakla gļotādas šūnās un neielaiž tajās cilvēka papilomas vīrusu, neļauj tam šūnā vairoties. Otra vakcīna izraisa imunoloģiskās atmiņas – limfocītu – veidošanos, kas vēlāk, vīrusam iekļūstot organismā, iedarbina visu imūnsistēmu, un tā apēd vīrusu. Kurš variants labāks? Uzskata, ka atmiņas šūnas ir noturīgākas nekā antivielas, taču šajā gadījumā tam neesot izšķirīgas nozīmes.
Tas tavai meitai jāzina! 1. Lai vīrusu nodotu citam, pietiek pat ar intīmu maiguma brīdi, ādas saskari dzimumorgānu apvidū. 2. Prezervatīvs pilnībā nepasargā.
Pēdējos gados pamatā tiek lietota vakcīna Cervirax, jo valsts izsludinātajā iepirkumu konkursā par 12 gadu vecu meiteņu vakcināciju uzvarējis Glaxo zemākās cenas piedāvājums. Sākumā meitenēm bija jāsaņem trīs potes pusgada laikā, taču pērn ar valdības lēmumu shēmu mainīja: tagad imunitātes iegūšanai vecumā līdz 14,5 gadiem jāpotējas tikai divreiz. Izmaiņas veiktas sakarā ar jaunākajiem atklājumiem – noskaidrots, ka meitenēm pietiekama imunitāte iestājas jau pēc divu devu saņemšanas. Bet vakcinēšanās aktivitāte pamazām rūk: 2011. gadā potēti bija 63 procenti divpadsmitgadīgo meiteņu, bet 2014. gadā – tikai 54 procenti.
Par drošību un blaknēm
No 2010. līdz 2015. gadam Zāļu valsts aģentūra saņēmusi 11 ziņojumus par Latvijā novērotām blaknēm saistībā ar CPV vakcīnu lietošanu. Tātad:
- 1 – par stomatītu;
- 3 – par zāļu dokumentācijā paredzētām alerģiskām reakcijām;
- 1 – par neparedzētu alerģisku reakciju;
- 3 – par reakciju pret injekcijas adatu/psihogēnu;
- 1 – par reakciju injekcijas vietā – sāpes, eritēma;
- 2 ziņojumos nebija sniegta pietiekama informācija, lai novērotās blaknes varētu cēloniski saistīt ar vakcīnas lietošanu.
Kā apgalvo Zāļu valsts aģentūra, medikamentu izpētē pirms tā reģistrācijas nekad nebūs iespējams iekļaut tik daudz cilvēku ar dažādām slimībām, lai par zālēm noskaidrotu pilnībā visu. Tāpēc zāļu drošuma uzraudzība tiek veikta arī pēc tam, kad medikamentu jau lieto, un tā drošumu vērtē Eiropas Zāļu aģentūras Farmakovigilances riska vērtēšanas komiteja (Pharmacovigilance Risk Assessment Committee – PRAC).
Tajā pašā laikā Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālās zāļu aģentūras, tātad arī Latvijas Zāļu valsts aģentūra, piedalās medikamentu blakņu monitorēšanā. Saņemto blakņu ziņojumu dati tiek ievadīti vienotajā datubāzē EudraVigilance, kurā apkopoto informāciju izmanto, lai identificētu, atklātu jaunus ar zāļu lietošanu saistītus riskus.
Piemēram, pēc Dānijas Zāļu aģentūras ierosinājuma Eiropas Zāļu aģentūra 2015. gadā izvērtēja ziņojumus par diviem veselības traucējumiem jaunām sievietēm, kuras bija saņēmušas CPV vakcīnas, – par komplekso reģionālo sāpju sindromu (Complex Regional Pain Syndrome jeb CRPS), proti, hroniskām sāpēm, kas skar ekstremitātes, un par posturālo ortostatiskās tahikardijas sindromu (Postural Orthostatic Tachycardia Syndrome jeb POTS), kad pēc apsēšanās vai piecelšanās slimīgi paātrinās sirdsdarbība, izraisot reiboni, ģīboni, kā arī galvassāpes, sāpes krūtīs un nespēku.
Un pēc rūpīgas analīzes komiteja secināja: cilvēka papilomas vīrusa vakcīnas izraisītu CRPS un POTS. Ziņojumu biežums par CRPS un POTS pēc šīs vakcīnas ievadīšanas neatšķīrās no minēto traucējumu biežuma konkrētai vecuma grupai vispārējā populācijā. Turklāt jāņem vērā, ka veselības traucējumi zāļu lietošanas laikā ne vienmēr nozīmē, ka tieši tās izraisījušas nevēlamo reakciju – to var radīt arī kāda jauna slimība, kas cilvēkam radusies, vai arī citas viņa lietotās zāles. Līdz ar to komisija secināja, ka CPV vakcīnu ieguvums joprojām atsver risku.
CIPARI: dzemdes kakla vēzis Latvijā
- 2014. gadā dzemdes kakla vēzi atklāja 271 sievietei:
– vecumā no 20 līdz 24 gadiem – 2 sievietēm;
– vecumā no 25 līdz 29 gadiem –11 sievietēm;
– vecumā no 30 līdz 34 gadiem – 23 sievietēm;
– vecumā no 35 līdz 39 gadiem – 20 sievietēm;
– vecumā no 40 līdz 45 gadiem –31 sievietei;
– vecumā no 45 līdz 49 gadiem – 35 sievietēm;
– vecumā pēc 50 gadiem – 149 sievietēm.
- 2014. gada beigās onkologu uzskaitē ar šo diagnozi bija 3594 sievietes.
- Novēloti atklāj: 2010. gadā dzemdes kakla vēzi 3. vai 4. stadijā konstatēja 41,4%, bet 2014. gadā – 36,7% sieviešu.
- Letalitāte (dati par 2013. gadu): ja atklāj 1. stadijā – nomirst 3,4%; 2. stadijā – 8,1%; 3. stadijā – 19,1%; 4. stadijā – 75,6 %.
- Dzemdes kakla skrīnings: valsts apmaksāta onkocitoloģiska uztriepe reizi 3 gados no 25 līdz 70 gadu vecumam. 2014. gadā to izmatoja tikai 27,8 procenti sieviešu.
AVOTS: Slimību profilakses un kontroles centra statistika un Latvijas Onkoloģijas centra dati.
