Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Ja zāles nelīdz
Dažkārt elektriskā aktivitāte smadzenēs ir ļoti nepareiza arī lēkmju starplaikos – dezorganizēta, haotiska, un tādēļ bērnam rodas smagas pasaules uztveres un domāšanas problēmas. Šādas epilepsijas dēļ bērniņš var zaudēt visas spējas, kas viņam līdz šim bijušas, – viņš pārstāj runāt, staigāt, pazīt apkārtni.
Jo ilgāk bērns ar epilepsiju slimo, jo smagāks smadzeņu bojājums.
Epilepsija parasti rodas vienā smadzeņu zonā, bet ir gadījumi, kad, piemēram, iedzimtas attīstības anomālijas dēļ, epilepsijas perēklis kļūst arvien aktīvāks, un tas ietekmē arī pārējās – veselās – smadzeņu daļas, kas noved pie regresa, un tādējādi bērns var zaudēt savas līdzšinējās spējas. To sauc par ļaundabīgu epilepsiju.
Daudzos gadījumos arī tad var palīdzēt ar agresīvo ārstēšanu – ar medikamentiem lielās devās un dažādās kombinācijās. Pie agresīvās ārstēšanas metodēm pieder arī ketogēnā jeb tauku diēta un ķirurģiska iejaukšanās, kad tiek izgriezts epilepsijas perēklis. Diemžēl to var izmantot tikai atsevišķos gadījumos, kad iespējams ļoti precīzi noteikt epilepsijas perēkļa vietu. Vēl ārstēšanā lieto atvieglojošas ķirurģijas metodes.
Piemēram, pie smagas epilepsijas ar 20–30 krišanas lēkmēm dienā pacientam, kuram epilepsijas perēkļi atrodas abās smadzeņu puslodēs, ķirurgi var pāršķelt to smadzeņu daļu, kura savieno labo un kreiso puslodi. Šādā veidā tiek pārtraukta patoloģiska sinhronizācija, kad abas smadzeņu puslodes patoloģiski viena otru uzbudina, radot papildu lēkmes. Pārgriešana lēkmes nenovērsīs pilnībā, taču pierādīts, ka apmēram 80 procentiem pacientu krišanas lēkmes tik tiešām samazinās par 60–70 procentiem.
Kā šāda pāršķelšana ietekmē smadzeņu darbību? Pārsteidzoši, taču garīgās attīstības traucējumu pēc šādas manipulācijas nav. Protams, pirmajās nedēļās pēc operācijas pacients var justies apjucis. Viņam var būt atšķirīga pasaules uztvere, dažreiz labā un kreisā smadzeņu puse ne tik labi saprotas un lēmumi var būt pretrunīgi. Bet, ja lēkmju daudzums tiek būtiski samazināts, tad arī dzīves kvalitāte krietni vien uzlabojas.
Ir arī cita situāciju atvieglojoša operācija – hemisferotomija. Proti, ja attīstības anomālija atrodas tikai vienā smadzeņu puslodē, bet otra ir vesela, funkcionāli var pārgriezt tās smadzeņu daļas, kuras vienu smadzeņu puslodi savieno ar pārējām galvas smadzeņu struktūrām, rezultātā šī slimā smadzeņu puslode strādā pati par sevi un nespēj novadīt slimības simptomus tālāk.
Paradoksāli, bet arī ar vienu smadzeņu puslodi cilvēks var dzīvot.
Jā, tas nozīmē, ka viena ķermeņa puse ir mazāk kustīga, vienai rokai ir ierobežotas funkcijas, bet – cilvēks var staigāt un runāt. Pretējā gadījumā, ja slimā smadzeņu puslode visu laiku sūta nepareizus smadzeņu impulsus uz veselo puslodi, arī veselā smadzeņu puslode vairs nespēj strādāt. Savukārt, atvienojot visu nepareizo, veselā puslode var atplaukt. Medicīnas literatūrā aprakstīti gadījumi, kad bērns pēc šādas operācijas astoņu gadu vecumā sācis pat runāt.
Vismodernākā lieta ir nervus vagus jeb klejotājnerva stimulators, ko iešuj zemādā aiz krūšu muskuļa. Kardiostimulatoram līdzīgais aparātiņš reizi piecās minūtēs ģenerē un sūta elektriskos impulsus klejotājnervam, kas atrodas kaklā. Bet, tā kā klejotājnervam ir atgriezeniskās šķiedras, tā ir nevis nerva, bet gan galvas smadzeņu stimulācija. Pierādīts, ka smagas epilepsijas gadījumos šī metode ievērojami samazina lēkmju daudzumu.
Raksta turpinājums:
