Premjers kā teorētisku piemēru minēja, vai nav kāds gadījums, ka cilvēks nomiris kādu laiku pēc autoavārijas, taču viņam slimnīcā konstatēta Covid-19 saslimšana, tāpēc persona arī būtu iekļauta ar Covid-19 mirušo statistikā.
«Neesmu pārliecināts, ka statistika ir pilnīgi atbilstoša, tāpēc VM skaidro šo jautājumu», norādīja Kariņš. Viņš piebilda, ka mēģina «vienkārši saprast, vai mūsu statistika ir akurāta».
No premjera teiktā izrietēja, ka Latvijā lielā mirstība saistīta ar to, ka atšķirībā no vairākām citām valstīm pie mums liela daļa senioru nebija gatavi vakcinēties.
Kā ziņots, lai analizētu augsto mirstības no Covid-19 iemeslus un meklētu risinājumus to turpmākai novēršanai, pie jautājuma izvērtējuma strādās īpaši izveidota darba grupa. VM pārstāvis Oskars Šneiders aģentūrai LETA pavēstīja, ka šāds lēmums pieņemts Veselības nozares Stratēģiskās padomes sēdē.
Secināts, ka paralēli veselības aprūpes nozares stiprināšanai – slimnīcu kapacitātes palielināšanai, gultu rezervju veidošanai, medicīniskā aprīkojuma un medikamentu nodrošinājumam slimnīcās – ir jāizvērtē arī augstie mirstības no Covid-19 rādītāji. Darba grupas uzdevums būs ne tikai analizēt iespējamos iemeslus augstajai mirstībai, bet piedāvāt risinājumus turpmākajai rīcībai.
Jau ziņots, ka kopumā kopš pandēmijas sākuma 2020.gadā no Covid-19 miruši vairāk nekā 4000 cilvēki.