Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ātri, nesāpīgi, dinamikā
Saistība starp ķermeņa svara nevienmērīgu sadalīšanos uz pēdas virsmu un pastāvīgu sāpju rašanos locītavās un mugurkaulā ir jau sen pierādīta: pēdas priekšējās daļas pārslodze negatīvi ietekmē mugurkaula augšdaļu un plecus, bet papēžu pārslodze – jostas daļu. Nevienmērīgi noslogota pēda zaudē atsperīgumu, un tas var veicināt starpskriemeļu disku trūci, osteoartrozi, ceļu un gūžu problēmas.
Podometrija ir jau pārbaudīta datordiagnostikas metode stājas un gaitas problēmu veiksmīgai risināšanai. Pacients uzkāpj uz īpašas spiedienjutīgas platformas, un datora ekrānā parādās krāsains pēdas noslogojuma attēls, uzrādot informāciju par novirzēm – par pārslodzes vietām pēdā, par slodzes asimetriju, kustību traucējumiem pēdu locītavās, stājas traucējumiem.
Šie mērījumi sniedz iespēju redzēt, kā noslogojums sadalās uz pēdas priekšējo un aizmugurējo daļu burtiski pa kvadrātcentimetram.
Izmeklējums ir absolūti nesāpīgs un ātrs, turklāt rezultāts ir redzams uzreiz. Pēc gada, diviem vai pieciem veicot atkārtotu mērījumu, piemēram, pēc ortopēdisko apavu zolīšu valkāšanas, iespējams to objektīvi izvērtēt dinamikā un atbilstīgi koriģēt, ja nepieciešams.
Podometrs zina, kā ir pareizi
Parasti veic divus izmeklējumus: statisko un dinamisko podometriju.
- Statiskā podometrija veic statisku pēdas spiediena (noslogojuma) mērījumu un statisku ķermeņa līdzsvara un stabilitātes mērījumu, lai noteiktu nepietiekamu pēdas vai visa ķermeņa koordinācijas spēju (līdzsvara centru).
- Dinamiskā podometrija veic dinamisku pēdas spiediena mērījumu, lai noteiktu gaitas un ķermeņa līdzsvaru kustībā jeb gaitas laikā (sperot soļus).
Ja cilvēks iet nepareizi – podometrs zina, kā jābūt pareizi –, novirzes uzreiz ir redzamas, un speciālists tūlīt var ieteikt, kam jāpievērš vairāk uzmanības. „Nepieciešamības gadījumā, ja konstatē kādas patoloģijas, podometrijas speciālists palīdz izvēlēties īpašu ortopēdisko zolīti jeb individuālo supinatoru, kas ļauj līdzsvarot slodzi ar mērķi stabilizēt pēdu, koriģēt stāju un novērst tālāku pēdas deformāciju. Tās progresēšana var veicināt dažādas citas veselības problēmas,” stāsta VCA poliklīnikas Aura speciālists Arturs Kraucis.
Piemēram, ja problēma ir ar potītēm, podometrijas speciālists iesaka, vai nepieciešams stiprināt atbilstošas muskuļu grupas un/vai kādu laiku jānēsā ortoze. Iespējams, sekundāri vai paralēli vajadzīga arī īpašā zolīte.
Ļoti izplatīta patoloģija ir deformēts kājas īkšķa kauliņš (hallux valgus). Visbiežāk šī deformācija veidojas tāpēc, ka saplacināta pēdas šķērsvelve.
Šajā gadījumā var palīdzēt ne tikai speciālu zolīšu, bet arī atbilstošus ortožu lietošana – tad uz nakti uzliek speciālu šinu, kas velk šo kauliņu uz iekšu. Arī to pacientam izvēlēties palīdz podometrijas speciālists.
Noģērbt un apskatīt
Vai podometriju iesaka arī profilaksei – pat ja nekas nesāp un nav nekādu sūdzību? Noteiktā vecumā – jā, piemēram, bērniem pirmsskolas vai sākumskolas vecumā, kad sāk veidoties pieaugušam cilvēkam līdzīga gaita. Jo šajā vecumā, ja konstatē kādas novirzes no normas, visu vēl var koriģēt. Podometriju profilaktiski var veikt arī 20–30 gadu vecumā, un, konstatējot kādas patoloģijas, podometrijas speciālists palīdzēs tās risināt un atvieglot situāciju, taču neko daudz mainīt vairs nevarēs.
Tāpēc ieteikums vecākiem: noģērbiet bērnu un rūpīgi apskatiet no priekšpuses un no aizmugures – vai nav kādu stājas izmaiņu, piemēram, vai pēdiņas neskatās uz iekšpusi/ārpusi.
Ļoti bieži skolioze veidojas jau pusaudža vecumā, bet vecāki to nepamana.
Vecākiem vajadzētu pievērst uzmanību arī tam, cik smaga ir bērna skolas soma – pārlieku liela slodze, tāpat nepareizi izvēlēta vai uz viena pleca nēsāta soma var izraisīt mugurkaula deformāciju un tādējādi arī stājas traucējumus.
Podometriju iesaka veikt, ja:
- sāp kājas un pēdas;
- ir sāpes mugurā un gūžas locītavās, kam nav atrasti citi iemesli;
- sāp ceļu locītavas (ja pārmērīga slodze uz papēžiem traumē mugurkaulu, pēdu priekšējās daļas pārslogošana var ietekmēt ceļgalus);
- bieži valkā apavus ar augstu papēdi vai pilnīgi bez papēža;
- darba dēļ ilgstoši ir palielināta slodze kājām;
- pēdas un kājas nogurst pat nelielas slodzes gadījumā;
- ir cukura diabēts un tā dēļ jutīgums pēdās ir pazemināts;
- ir dažāda veida pēdas deformācijas (deformējas kauliņi, veidojas āmurveida pirksti);
- valkājot apavus, vairāk tiek nomītas apavu iekšējās vai ārējās malas;
- bijusi slimība, trauma un operācija (pēc endoprotezēšanas, potītes traumas, pēdas pirkstu lūzuma, ceļu un potītes locītavas saišu sastiepumi, kāju atšķirīga garuma gadījumā);
- ir hroniskas slimības, kam raksturīgi neiroloģiski traucējumi, kas izraisa gaitas traucējumus (insults, galvas trauma, izkaisītā skleroze, cukura diabēts, iedzimtas deformācijas).
