Rīga +12°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
– Aptiekās ir daudz visa kā pret klepu…
– Man jūs jāsarūgtina! Patiesībā pierādījumu bāze medicīnā saka: nav nekādas lielās atšķirības, vai mēs kaut ko lietojam pret akūtu virālas jeb vīrusu izcelsmes klepu vai nelietojam.
Tādu ļoti pārliecinošu pierādījumu, ka šādos gadījumos varētu noderēt kombinētās tabletes vai karstie dzērieni, kas kļuvuši ļoti populāri, īsti nav.
Skaidrs, ja temperatūra pakāpusies virs 38 grādiem, droši vien tā būtu jāpazemina, jo sagādā diskomfortu un apgrūtina šķidruma uzņemšanu, kas ir ļoti būtiski jebkuras infekcijas gadījumā. Noteikti būtu vairāk vai mazāk jānomenedžē arī deguna lietas.
Proti, ja ir ļoti izteiktas iesnas, tad trīs līdz piecas dienas var lietot gļotādas tūsku mazinošus jeb anemizējošos deguna pilienus, bet – nepārsniedzot atļauto laiku, jo pie šiem pilieniem ļoti ātri pierod, un tad efekts ir pretējs gaidītajam – gļotāda kļūs atrofiska, deguns turpinās tecēt, bet klepus ievilksies garumā.
Taču tās 3–5 dienas pilienus drīkst lietot, jo iesnas un deguna sekrēta satecēšana pa aizdeguni elpceļos arī ir ļoti nepatīkams klepus cēlonis, it īpaši guļus stāvoklī no rītiem.
Tātad to mēs varam mēģināt labot. Ja ar iesnām cilvēks pats netiek galā, iekaisuma mazināšanai dakteris var nozīmēt kortikosteroīdu aerosolu. Taču nevienam klepus sīrupam, kas skaitās kā atkrēpojošs, gan nekādas pierādītas nozīmes klepus ārstēšanā īsti nav. Es kā plaušu slimību ārste tos neiesaku.
– Man bija iekšēja uzticība ambroksolam, ka tas gan šķidrina krēpas, gan palīdz tās izvadīt ārā un tātad tikt ar klepu galā ātrāk. Bet nesen lasīju kādu mediķiem domātu rakstu, ka arī tam neesot nekāda pamatojuma. Vai tiesa?!
– Protams. Jo ko nozīmē – šķidrina krēpas? Tagad padomājam katrs par savu akūto vīrusinfekciju pieredzi – vai bieži bijušas situācijas, kad tik tiešām var izklepot pusglāzi krēpu? Nu nē taču! Lielākoties klepus ir sauss, nepatīkams, kairinošs, bieži vien rejošs, un, ja kaut kas arī atkrēpojas, tad parasti tas ir sekrēts, kas satek no deguna elpceļos un pēc tam tiek izklepots laukā.
Varbūt kādā slimošanas dienā izkāsēsi pustējkaroti krēpu… Akūtām vīrusinfekcijām nav raksturīgs liels krēpu daudzums.
Pie akūtas vīrusinfekcijas šķidrināt krēpas, kuru nav, īsti nav jēgas. Ja ir akūta vīrusinfekcija, klepus mehānisms ir citāds: ne tik daudz izklepot ārā lieko sekrētu, kas sakrājies elpceļos, bet tas vairāk rodas no klepus receptoru kairinājuma. Tātad ir gļotādas iekaisums, tā dažādie procesi kairina klepus receptorus un vienkārši mums nostrādā klepus reflekss.
Tāpēc kaut ko šķidrināt – tas nelīdzēs. Es saprotu, ka manis sacītais farmācijas industrijai varētu nepatikt, bet es tur neko nevaru darīt.
Reizēm notiek pat otrādi: dažas bezrecepšu zāles, ko pārdod kā krēpu šķidrinošus un atkrēpošanos veicinošus līdzekļus, visai stimulējoši iedarbojas uz kuņģi un pasliktina, saasina kuņģa skābes atviļņa slimību jeb gastroezofageālo refluksu. Atviļņa cēlonis galvenokārt ir barības vada apakšdaļā esošā slēdzējmuskuļa jeb sfinktera vājums un nepilnīga darbība.
Tas nespēj pietiekami cieši noslēgt barības vada pāreju kuņģī, tāpēc daļa kuņģa skābā satura ieplūst atpakaļ barības vadā un kairina klepus receptorus barības vadā un rīkles gļotādā.
Tāds, piemēram, ir arī ambroksols un gvaifenezīnu saturošie līdzekļi.
Starp citu, par atviļņa slimības eksistenci vēlams biežāk atcerēties arī ģimenes ārstiem, kad pacients sūdzas par klepu, kas kasās rīklē, kad viņam visu laiku gribas tā kā iztīrīt rīkli.
