Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Vizītei pie anesteziologa būs četri posmi. Stāstām par visiem pēc kārtas!
Saruna
- Ārsts tevi izvaicās par pamatslimību un blakus kaitēm. Uzdos jautājumus par ikdienā lietotajām zālēm un alerģijām, ja tādas ir.
- Ja tev pašam grūti orientēties lietoto zāļu nosaukumos un devās, paņem līdzi zāļu kastītes – uz tām ir informācija, kas palīdzēs anesteziologam visu nepieciešamo uzzināt.
- Paņem līdzi arī iepriekš veikto analīžu un izmeklējumu rezultātus, kurus būs ieteicis operējošais ārsts. Asins analīzes un kardiogramma nedrīkst būt vecākas par 14 dienām (ja analīzēs un kardiogrammā nav novirzes no normas, varam izmantot līdz vienam mēnesim), plaušu rentgena atbilde ir derīga gadu.
Ņem vērā! Īpaši svarīgi ir noteikt eritrocitārās antivielas asinīs. Rādītājs vajadzīgs, ja gadījumā būs nepieciešama asins pārliešana, lai piemeklētu un sagatavotu tieši tev derīgas donoru asinis.
- Lūdzu, paņem līdzi dokumentus arī par citām operācijām, izrakstus no slimnīcām, pat ja tas bijis citas kaites dēļ. Tajos nereti var uzzināt būtisku informāciju, piemēram, par sarežģījumiem anestēzijas laikā vai alerģiju no zālēm.
- Būtu labi, ja tavs ģimenes ārsts nosūtījumā uz operāciju uzrakstītu par kaitēm, ar kurām tu slimo, kādas zāles lieto, un par citām tavas veselības niansēm, kas neattiecas tikai uz plānoto operāciju.
Zini! Ņem līdzi izdrukātas analīžu kopijas un izrakstus, nevis rādi tos ārstam telefonā.
Apskate
Mums, anesteziologiem, jāpieņem nopietns lēmums – drīkst vai nedrīkst tev pašlaik veikt operāciju un kādu anestēzijas veidu izvēlēties. Tāpēc nedrīkst vadīties tikai pēc sarunā noskaidrotā un dokumentos izlasītā – svarīgi iegūt arī objektīvus datus par tavu veselību. Daudz ko par organisma funkcijām liecina ādas krāsa, gļotādas krāsa, acu ābolu stāvoklis, gaita, ir tūska uz kājām vai nav, kāds ir vēnu zīmējums uz kājām, vai nav vizuāli palielināts vairogdziedzeris. Anesteziologs iztaustīs arī vēderu un izmērīs asinsspiedienu.
Slēdziens
- Izvērtējot tavu veselības stāvokli, anesteziologs secinās, vai tev ir pieļaujama anestēzija un cik lieli ir riski. Riska pakāpi nosaka pēc tā sauktās ASA skalas – pacientiem bez hroniskām kaitēm un ar labiem analīžu rādītājiem riski ir zemāki, bet cilvēkiem ar smagām blakus slimībām parasti piešķir riska novērtējumu ASA III–IV. Piemēram, tās ir situācijas, ja ir operēta sirds, ja ievietots sirds stimulators, ja ir astma, asinsvadu slimības vai citas nopietnas kaites.
- Vadoties pēc sarunā un apskatē iegūtās informācijas, kā arī pēc tā, kāda operācija plānota, anesteziologs izrakstā norādīs arī tev ieteicamo anestēzijas veidu. Tev svarīgi zināt, ka ne vienmēr mazāka iejaukšanās nozīmē tikai spinālo anestēziju. Nebūt ne!
Piemēram, īsai operācijai nereti labāk izmantot vispārējo anestēziju, jo īsam laika periodam spinālo anestēziju lietot ir riskantāk.
Taču, ja operācija paredzēta ilgāka un tev ir arī vairākas blakus slimības (īpaši, ja tās saistītas ar sirdi vai plaušām), iespējams, anesteziologs ieteiks spinālo anestēziju. Gados vecākiem cilvēkiem ar blakus kaitēm, izmantojot kādu no reģionālās anestēzijas veidiem, ir mazāks risks saasināt blakus slimības, un var izvairīties no papildu medikamentu lietošanas operācijas laikā. Tas savukārt nozīmē mazāku slodzi organismam un vieglāku atlabšanu pēc operācijas.
- Tāpat anesteziologam konsultācijā jāparedz, kā tavā situācijā nāktos rīkoties, ja operācijas laikā rastos sarežģījumi un sākotnēji plānotās spinālās anestēzijas vietā vajadzētu izmantot vispārējo.
Ieteikumi tev un ārstam
- Ja tu lieto asinis šķidrinošos preparātus, anesteziologs ieteiks shēmu, cik dienu pirms operācijas tos vairs nedzert, vai un ar ko aizvietot un kad atsākt lietot, kā ierasts. Nereti tablešu formā lietojamie medikamenti dažas dienas pirms operācijas jālieto injekciju veidā. Lūdzu, neeksperimentē un neatcel zāļu lietošanu uz savu galvu!
- Lai samazinātu trombu risku, aptuveni divas dienas pirms operācijas anesteziologs ieteiks dienā izdzert vismaz 2–2,5 litrus ūdens.
- Anesteziologs var ieteikt ģimenes ārstam izrakstīt tev nomierinošus līdzekļus, ko palietot 2–3 dienas pirms operācijas. Tas vajadzīgs, lai satraukuma iespaidā neskrietu sirds, nekāptu asinsspiediens, būtu labāks miegs un tu atpūstos.
- Ja uz kājām redzamas paplašinātas vēnas, vēnu mezgli, iespējams, anesteziologs ieteiks uz operāciju ņemt līdzi kompresijas zeķes vai elastīgās saites.
Kad nākas operāciju atlikt?
- Ja ir sirds kaites, īpaši, ja bijis infarkts vai kardioloģiskas operācijas, pirms plānotām operācijām vajadzīga ehokardiogrāfija, lai izvērtētu sirds uzbūvi un funkciju. Pēc tam nepieciešams arī kardiologa slēdziens. Ja izmeklējums nav veikts un kardiologa slēdziena nav, anesteziologs var ieteikt atlikt operāciju, veikt izmeklējumu, konsultēties ar kardiologu un tad ierasties uz atkārtotu pirmsoperācijas vizīti pie anesteziologa.
- Ja ir smaga vai grūti kontrolējama bronhiālā astma, elpošanas grūtības, anesteziologs var vēlēties redzēt spirogrāfijas jeb elpošanas testa atbildi un pulmonologa slēdzienu. Arī šajā situācijā operāciju var nākties atlikt līdz brīdim, kad izmeklējums būs veikts.
- Ja tev ir psihiatriska kaite, kuras ārstēšanai lieto zāles, būtu labi saņemt slēdzienu no psihiatra ar informāciju par to, kuras zāles vajadzības gadījumā drīkst atcelt, bet kuras ne. Tas nepieciešams, jo dažkārt sedatīvie jeb nomierinošie līdzekļi, ko lieto ikdienā, var pārklāties ar tiem, ko izmantos operācijas laikā.
- Ja apskates laikā konstatē tūsku, ārsts izrakstīs ieteikumus ģimenes ārstam novērst tūsku un tās iemeslus un aicinās uz atkārtotu pirmsoperācijas vizīti.
- Ja konsultācijas laikā būs ļoti augsts asinsspiediens, arī tad anesteziologs rekomendēs pie ģimenes ārsta savest spiedienu kārtībā un tad ierasties uz atkārtotu vizīti, lai lemtu par tavu gatavību operācijai.
- Ja ir slikti kontrolēts cukura diabēts ar augstu cukura līmeni asinīs. Operāciju atliks līdz brīdim, kad rādītāji ģimenes ārsta vai endokrinologa uzraudzībā tiks stabilizēti.
Vērtīgs ieteikums
Būtu labi, ja tu uz ambulatoro pirmsoperācijas vizīti pie anesteziologa dotos tajā pašā medicīnas iestādē, kur plāno operēties. Kāpēc? Jo operācijas atšķiras gan pēc sarežģītības, gan pēc ķirurgu izmantotajām metodēm, savukārt anesteziologi pārzina savu kolēģu darba stilu un arī paši vairāk specializējas operācijās, kuras veic konkrētajā iestādē.
Anestēzijas veidi
Vispārējā anestēzija jeb narkoze – tās laikā tu būsi aizmigusi un nedzirdēsi un neredzēsi, kas notiek operāciju zālē. Ir dažādu veidu vispārējās anestēzijas.
- Endotraheālā, maskas narkoze vai laringeālā – zāļu ievadīšana notiek caur speciālu caurulīti elpceļos vai masku. Šajā situācijā medikamentus gan ieelpo, gan tos ievada arī vēnā. Izmantojot endotraheālo caurulīti, nepieciešamības gadījumā tiek arī nodrošināta mākslīgā elpināšana.
- Totāla intravenozā anestēzija jeb TIVA – anestezējošie līdzekļi tiek ievadīti vēnā. Šīs anestēzijas laikā var tikt saglabāta elpošanas funkcija vai arī vajadzības gadījumā var veikt trahejas intubāciju – trahejā ievada caurulīti, caur kuru veic mākslīgo elpināšanu.
Reģionālā anestēzija. Tava apziņa netiks ietekmēta, jo atsāpina tikai operējamo zonu. Vai dzirdēsi visu, kas notiks operācijas laikā? Ne gluži, jo, pateicoties nomierinošiem līdzekļiem, tava uztvere nebūs tik ņipra.
- Virsmas anestēzija – izmanto nelielu manipulāciju laikā. Uz ādas ar speciāliem tamponiem uzklāj anestezējošās vielas.
- Infiltrācijas anestēzija – zāles konkrētajā vietā ievada ar šprici, kā pie zobārsta.
- Vadu anestēzija – tā ir trīs veidu:
- plexus anestēzija, kad tiek anestezēti nervu pinumi. Izmanto mikroķirurģijā, piemēram, operējot plaukstu, anestēziju var ievadīt padusē, kur atrodas par plaukstas jušanu atbildīgie nervu pinumi;
- spinālā anestēzija – anestezējošos medikamentus ar dūriena palīdzību ievada spinālajā jeb starpskriemeļu spraugā muguras smadzeņu kanāla telpā, kas atrodas starp plīvurapvalku un mīksto apvalku. Nejutīga kļūst ķermeņa apakšdaļa no vidukļa;
- epidurālā anestēzija – anestezējošās zāles ar dūrienu ievada epidurālajā jeb spinālā kanāla telpā, kas atrodas starp dzelteno saiti un cieto apvalku. Visbiežāk izmanto dzemdību atsāpināšanai un sāpju mazināšanai pēc plašām, sarežģītām operācijām – tad zāles caur katetru ievada vairākas dienas.
