Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1. Kāpēc, tiklīdz runā par ādas vēzi, uzreiz baida ar melanomu?
Citas ļaundabīgu ādas audzēju formas, piemēram, bazalioma vai plakanšūnu vēzis, ir daudz biežāk izplatītas, taču – tās nav tik agresīvas. Šie ādas vēži, ja to lielums nepārsniedz 1 centimetru, ir vieglāk ārstējami – var pielāgot operāciju, staru terapiju vai lokālos medikamentozos līdzekļus. Attālas metastāzes šie audzēji dod reti. Toties melanomas prognozes ir bēdīgākas, jo tā savā daudzveidībā ir viltīgāka. Jo melanoma biezāka, jo lielāks attālo metastāžu risks – audzēja šūnas vispirms var nonākt reģionālajos limfmezglos un pēc tam caur asinsrites un/vai limfātisko sistēmu izplatīties jeb izsēties plašāk pa visu organismu. Primārās jeb pirmās stadijas melanomas gadījumā šī varbūtība ir mazāka, tāpēc laiks jeb, pareizāk sakot, agrīna diagnostika un ķirurģiska iejaukšanās spēlē ļoti lielu lomu.
Kas mani uztrauc? Pacienti nāk pie mums, onkologiem, pa zaļo koridoru, galvenokārt dermatologu un ģimenes ārstu sūtīti. Bet ir arī situācijas, kad cilvēks ar ādas veidojumu ir vērsies pēc palīdzības ambulatori un dienas stacionārā veikta primārā operācija – ekscīzija jeb biopsija. Jo, lai pateiktu, vai veidojums ir labdabīgs vai ļaundabīgs, audu paraugam jābūt izmeklētam laboratorijā ar mikroskopu, un to var izdarīt tikai tad, kad veidojums ir izgriezts… Nu, lūk, ideāli būtu, ja speciālists, kurš veica šo diagnostisko manipulāciju, nokontrolētu arī biopsijas rezultātu – redzētu histoloģisko atbildi. Bet diemžēl mēdz gadīties visādi. Pacients mēnesi gaida izmeklējuma atbildi, pēc tam otru mēnesi – pierakstu pie ģimenes ārsta, tad zaļā koridora rindu. Ja tā ir pirmās stadijas melanoma, tad varbūt nav tik traki, kaut gan arī jau ir izpētīts un secināts, ka pat pirmās stadijas melanomas ārstēšanas atlikšana uz vienu mēnesi mirstības risku palielina par 5 procentiem. Pie ielaista audzēja laiks noteikti strādā pret cilvēku. Tāpēc svarīgi, lai pacients ar apstiprinošu histoloģisko atbildi iespējami ātri nonāktu pie mums, Onkoloģijas centrā.
Ik gadu melanomu atklāj aptuveni 230 cilvēkiem. Labā ziņa – divām trešdaļām melanomu diagnosticē pirmajā un otrajā stadijā un tikai aptuveni 25 pacientiem vēzis ir ceturtajā stadijā.
Lai salīdzinātu ārstēšanas rezultātus, onkoloģijā mēra piecu un desmit gadu dzīvildzi… Piemēram, III A stadijas melanomas gadījumā piecu gadu dzīves ilgums ir 70 procentiem pacientu, savukārt III C stadijā tas jau samazinās līdz 30 procentiem.
2. Runā, ka melanomu nedrīkst aiztikt, nedrīkst griezt, jo tad vēža šūnas izsējas pa visu ķermeni… Vai tā ir?
Jebkurā gadījumā melanomas ārstēšanā pirmais un svarīgākais solis ir audzēja izoperēšana un audzēja stadijas precizēšana. Tikai tas jādara atbildīgi un adekvāti, atbilstoši melanomas biezumam, kā arī jāizvērtē, ir vai nav skarti limfmezgli. Melanomas stadiju nosaka atkarībā no šī ļaundabīgā veidojuma biezuma jeb dziļuma: jo lielāks šis rādītājs, jo vēlīnāka stadija. No audzēja biezuma atkarīgs arī operācijas apjoms un radikalitāte. Pasaulē jau sen zinātniski pierādīts, kādās robežās – no 0,5 līdz 2 centimetriem – katrā konkrētā gadījumā jābūt atkāpei no audzēja malām, lai to droši izgrieztu. Noskaidrots arī, ka vairāk par 2 centimetriem atkāpties nevajag, un speciālisti to ievēro. Izņēmums ir seja, plaukstas un citas ķermeņa daļas, kur šādu atkāpi tehniski nav iespējams ievērot. Tāpat pierādīts, ka adekvāta ekscīzija būtiski samazina lokālu recidīvu risku – proti, ja tā veikta pareizi, varbūtība, ka melanoma atgriezīsies tajā pašā vietā, ir stipri maza. Bet, protams, tas var notikt, jo šis audzējs, kā jau teicu, ir daudzveidīgs un neprognozējams.
Ja melanoma ir izplatīta un metastāzes ir vairākās vietās, tad ķirurgs īsti palīdzēt nevar.
Ir pierādīta ķirurģiskas iejaukšanās rezultāta saistība ar metastāžu skaitu – jo mazāk metastāžu, jo dzīvildzes prognozes ir labākas, savukārt, ja metastāzes ir izsētas, prognoze pasliktinās. Turklāt ikviena operācija ir traumatiska. Tāpēc, pirms ko tādu darīt, jāizsver visi iespējamie ieguvumi un riski, jāsaprot, vai tas ir labākais, kā varam pacientam palīdzēt. Ikviens lēmums par pacienta ārstēšanu ar zālēm tiek pieņemts ārstu konsilijā. Tas pats attiecas uz ķirurģiskajām manipulācijām.
3. Vai Latvijā tiek nodrošinātas visas zāles, ar ko ārstē melanomu?
Valsts apmaksāta adjuvantā jeb pēcoperācijas terapija kopš šā pavasara Latvijā ir pieejama pacientiem, kuriem audzējs pilnībā izoperēts, neveido metastāzes un satur noteiktu gēnu mutāciju. Šim nolūkam tiek izmantoti mērķterapijas medikamenti – zāles, kas mērķēti iedarbojas uz signālceļiem pašās audzēju šūnās. Tas ir liels panākums, jo līdz šim mērķterapijas medikamenti bija pieejami tikai pacientiem ar metastātisku audzēju. Ideālais risinājums, protams, būtu, ja valsts kompensācijas ietvaros kā adjuvantā terapija būtu pieejama arī imūnterapija – medikamenti, kas aktivizē organisma imūnsistēmu cīņai pret ļaundabīgo audzēju.
4. Vai melanoma iedzimst un cik liela nozīme ir saulei, kura vasarā ir tik kārdinoša?
Izslēgt iedzimtības (liels skaits dažādu pigmentētu ādas veidojumu) un imūnās atbildes faktorus, protams, nedrīkst. Jebkurā organismā ir tā sauktie protoonkogēni, kas pie noteiktiem apstākļiem var kļūt aktīvi. Uzkrājoties vairākiem un dažādiem ietekmes faktoriem, risks attīstīties audzējam kļūst lielāks. Jebkurai cilvēka šūnai ir savs dzīves cikls – kad tā savu mūžu noslēdz, imūnsistēma šo šūnu iznīcina, organisms pašattīrās. Ja šajā mehānismā kaut kas noiet greizi, ja šūna kādu iemeslu dēļ nepakļaujas šim dabiskajam procesam, imūnsistēma vairs netiek ar savu uzdevumu galā, un var sākties ļaundabīgi šūnas dalīšanās un vairošanās procesi. Bet kurā brīdī un vai tas notiks, mēs paredzēt nevaram.
Par ultravioletā starojuma – saules un solāriju – ietekmi uz melanomas attīstību… Riski akumulējas, un nav iespējams pateikt, kuram šīs ļaundabīgās ādas izmaiņas būs, kuram – ne. Man patika aicinājums – necepies! Nevajag cepties saulē, izžūt kā zivij! Tā vietā ievēro sauļošanās režīmu, ja reiz saulīti tik ļoti gribas. Nesauļoties pārmērīgi, bet prātīgi labajās stundās – tātad no rīta līdz divpadsmitiem un pēc četriem pēcpusdienā, pa vidu ne. Un atceries par sauļošanās krēmiem, kas satur saules aizsargfaktoru (SPF) 30+, izmanto šos līdzekļus pietiekamā apjomā, atceroties arī par ausīm un kaklu, uzsmērē tos vēl pirms iziešanas pludmalē un pēc peldēšanās. Tādā ziņā man liels prieks par jauno paaudzi, kurai veselības pratība ir labāka – viņi vairāk rūpējas un domā ne tikai par savu, bet arī par vecāku veselību. Nereti gadās, ka pat tagad, pandēmijas laikā, jaunie atved viņus pie ārsta.
Jā, arī paša cilvēka atbildībai ir liela nozīme. Nu nevar ilgstoši staigāt ar lielu pumpu 5–7 centimetru diametrā uz muguras un teikt, ka mani nekas netraucēja, ka tā parādījās tikai vakar. Tā vienkārši nemēdz būt.
Izģērbies un aplūko sevi!
*Muguru lai apskatās kāds cits, bet pārējo – tu pati sevi pazīsti vislabāk. Uzmanība jāpievērš kājām un rokām! Ja ir simt un divsimt dzimumzīmju, tas vēl nebūtu nekas, bet, ja jūti, ka viena no tām sāk mainīties, tad gan vajadzētu to parādīt dermatologam. Galvenais trauksmes zvans ir izmaiņas. Ja viena dzimumzīme atšķiras no pārējām, piemēram, visas ir mazas, brūnas, apaļas un viena – citā krāsā, tad tai tūlīt vajadzētu pievērst uzmanību. Onkologi to dēvē par pirmo brīdinājuma pazīmi ugly duckling jeb neglītā pīlēna simptomu – viens atšķirīgais. Proti, lielāka varbūtība, ka problēmas būs ar to atšķirīgo.
*Ir arī plaši pazīstamie klasiskie ABCDE kritēriji, kas raksturo dzimumzīmes izmaiņas.
A – asymmetry, asimetrija (melanoma ir asimetrisks veidojums).
B – border, robeža (malas neregulāras).
C – color, krāsa (daudzkrāsaina).
D – diameter, diametrs (virs 6 milimetriem, ātri progresē).
E – evolving, attīstība (ātrums, kurā veidojums parādījies un palielinās, mainās).
Tas ir tikai karkass, kā skatīties uz ādas izmaiņu raksturu.
Kas ir melanomas RISKA FAKTORI?
*Gaiša āda, uz kuras slikti vai vispār neveidojas iedegums.
*Pārmērīga atrašanās saulē bērnībā un stipri saules apdegumi līdz 14 gadu vecumam.
*Liels parasto dzimumzīmju skaits (vairāk nekā 50) un it sevišķi, ja tās ir dažādas.
*Dzimumzīmes izskata izmaiņas: maina krāsu, maliņas kļūst nelīdzenas.
*Jaunu dzimumzīmju rašanās.
*Dzimumzīmes traumatizācija.
*Melanoma kādam asinsradiniekam.
*Vecums pēc 50.
Melanoma izskatās arī šādi!
Audzēja šūnas iespiežas ādas struktūrās, un tas kļūst biezāks. Ja tas ir līdz 4 milimetriem, ārsti runā par melanomas pirmo vai otro stadiju. Un – jo melanomas biezums milimetros lielāks, jo lielāka varbūtība, iespēja šūnu invāzijai lokālajos limfezglos!
