• Pieskati savu skābekli

    Jautājumi un atbildes
    Iveta Troalika
    Iveta Troalika
    28. februāris, 2021
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Pexels
    «Ja saķerts kovids, uzmaniet savu skābekļa līmeni asinīs!» brīdina dakteri. Kāpēc tas ir svarīgi? Un kā to vispareizāk izdarīt? Skaidro Dr. med. ANDRIS SKRIDE, kardiologs un iekšķīgo slimību speciālists, P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Reto slimību kabineta vadītājs, Rīgas Stradiņa universitātes docents, Eiropas Kardiologu biedrības plaušu un sirds asinsrites darba grupas valdes loceklis.

    – Katrs bērns zina, ka bez skābekļa nav dzīvības. Tomēr, kāpēc tagad iesaka mērīt skābekļa piesātinājumu jeb saturāciju?
    – Tā ir, skābeklis vajadzīgs ikvienai cilvēka šūnai, lai tā varētu dzīvot, elpot. Piemēram, zinātnieki izpētījuši, ka, lai sašķeltu vienu glikozes molekulu un mums rastos enerģija kustēties, domāt un vispār dzīvot – tātad, lai nodrošinātu organisma pamatfunkcijas –, nepieciešamas sešas skābekļa molekulas. Līdz ar to mēs varam sacīt, ka skābekļa pamatfunkcija ir dalība enerģijas radīšanā. 

    Skābekli mēs un visi mūsu orgāni un katra šūna uzņem caur elpošanas un asinsrites sistēmu. Slimojot ar dažādām kaitēm, skābekļa koncentrācija asinīs var samazināties. Visbiežāk tās ir sirds un plaušu slimības, bet tās var kombinēties arī ar ko citu. Pie noteiktām kaitēm, samazinoties skābekļa koncentrācijai asinīs, slimības gaita pasliktinās vēl un vēl, un viss iet uz slikto pusi. Tā notiek, arī slimojot ar kovidu. Tāpēc šobrīd jūs dzirdat aicinājumus kovida pacientiem, kuri ārstējas mājās, sekot līdzi skābekļa piesātinājumam asinīs.

    Bet mums, ārstiem, tas nav nekāds jaunums. Skābekļa daudzumu asinīs pacientiem ar sirds un elpošanas kaitēm mēra jau sen. Aptuveni desmit gadus eksistē un kļūst arvien populārāki pārnēsājamie pulsa oksimetri. Tie izskatās kā lieli knaģi, ko uzliek uz pirksta, nospiež podziņu, un apmēram pēc trim sekundēm parādās mērījuma rezultāts. 

    Ja skābekļa piesātinājums asinīs kļūst zemāks par 90% (SpO2), automātiski sāk sašaurināties plaušu artērijas, jo skābeklis ir dabisks asinsvadu paplašinātājs. Tātad šajā gadījumā plaušu artērijas, kas iet no labā sirds kambara uz plaušām un tālāk atpakaļ uz sirdi un pārnēsā ar skābekli bagātinātas asinis, sāk sašaurināties, un tas var radīt ļoti daudz problēmu, jo visam organismam sāk trūkt enerģijas, ko nodrošina skābeklis. Cieš galvas smadzenes, cieš viss! 

    – Kāpēc tieši kovida slimniekiem reizēm krītas skābekļa piesātinājums asinīs? 
    – Kovida gadījumā plaušu alveolas, caur kurām skābeklis nonāk asinsritē, aizķep ar paša organisma imūnreakcijas radītām šūnām un arī ar šķidrumu pneimonijas dēļ.

    Kovida gadījumā skābeklis no ieelpotā gaisa nenokļūst līdz asinīm, līdz pārējam organismam. Plaušās ir bloks!

    Un, ja skābeklis neaiziet tālāk, rodas visas tās problēmas, par kurām jau sacīju, – sašaurinās visi plaušu asinsvadi, cieš smadzenes. Tāpēc kovida gadījumā mums ir tik svarīgi zināt, kad un vai nepieciešams organismam pievadīt skābekli papildus. Gaisa sastāvā, ko elpojam, ir gandrīz 21 procents skābekļa. Ja mēs pievadām koncentrētu skābekli papildus, organismam to ir vieglāk paņemt, un tas tiešām nokļūst asinīs. 

    – Verot vaļā logu, sakām: «Man vajag skābekli.» Vai ir vēl kādi parasti veidi, kā varam skābekli sev iedot vairāk?
    – Atverot logu, neko vairāk par šo 21 procentu nedabūsim, jo tā ir tā pati skābekļa koncentrācija. Psiholoģiski, iespējams, atvērtais logs palīdzēs, jo āra gaiss ir vēsāks, varbūt arī tīrāks.

    Jāpiebilst gan, ka nevēdinātās telpās palielinās CO2 koncentrācija, un CO2 palielināšanās asinīs izraisa nogurumu, galvassāpes un miegainību. Bet reāli skābekli papildus mēs varam iegūt tikai ar speciālām iekārtām – tas ir, mākslīgi saražotu simtprocentīgu skābekli.

    Vai otrs variants – skābekļa koncentratori. Tos pieslēdz elektrībai, un ģenerators ņem istabas gaisu un caur speciāliem filtriem no telpas gaisa atfiltrē skābekli (te jau būs 95 procenti tīra skābekļa), un pievada elpceļiem. 

    – Ja esmu daudzmaz vesela, man taču nevajag šādu aparātu mājās. Bet – ja mājās atveseļojas kovida pacients?  
    – Šādas iekārtas mājās ir cilvēkiem, kuriem ir noteiktas slimības, un šo terapiju iesaka ārsts. Es pats ārstēju daudzus pacientus, kuriem ir retas slimības, piemēram, plaušu hipertensija, vai bieži sastopamā HOPS, un vismaz simtam no viņiem mājās ir skābekļa koncentratori (ģeneratori). 

    Ja kovids radīs situāciju, kad cilvēkam vajadzēs pievadīt skābekli papildus, mēs viņu tomēr vedīsim uz slimnīcu. Protams, ja viņam mājās jau būtu šī iekārta, viņš to varētu izmantot, bet tagad meklēt, kur to nomāt, – tas nav vajadzīgs.
    Īpaša piebilde! Skābekļa spilveni vai skābekļa kokteiļi, ko nereti ar skaļu mārketingu piedāvā tirgotāji, nekādu efektu uz organismu gan nedos. 

    – Bet pulsa oksimetru gan jūs iesakāt turēt mājās!
    – Jā, es uzskatu, ka visiem kovida pacientiem mājās būtu nepieciešams pulsa oksimetrs. Un ne tikai viņiem! Tā nav nekāda raķešu zinātne vai jauna Amerika, ka cilvēkam mājās ir pulsa oksimetrs. Man mājās ir pat divi, arī visiem radiniekiem jau sen esmu tos izdalījis, jo patiesībā oksimetrs var noderēt arī citās situācijās. Ja cilvēkam kļūst slikti, pirmais, ko katrs pats vai tuvinieks var izdarīt, ir uzlikt uz pirksta šādu pulsa oksimetru, un tas parādīs skābekļa līmeni asinīs un pulsu.

    Pēc rezultāta var labāk saprast, vai vainīga nervu sistēma, kas radījusi šo nepatīkamo sajūtu, un reālas briesmas organismam nedraud, vai arī tiešām atgadījies kas smagāks. 

    Ja mājās kādam ir kovids, skābekļa oksimetram jābūt un divreiz dienā jāpamēra, kāda ir situācija – lai saprastu, vai nav nobriedusi vajadzība ārstēties slimnīcā. It sevišķi tāpēc, ka cilvēks pats var nejust – viņam sācies, piemēram, plaušu karsonis un organismam jau krietni trūkst skābekļa.

    – Vai nevar gadīties, ka izmēra nepareizu rezultātu un cilvēks pārbīstas?
    – Nē, visi aparāti, kas sertificēti, ir labi. Un mērot neko tik ļoti sajaukt nevar. Uzliek uz rādītājpirksta, nekustina roku, pagaida dažas sekundes, un uz displeja parādās rezultāts.

    Ja šķiet, ka rezultāts ir dīvains, pagaidi mirkli, pasildi rokas, uzliec pulsa oksimetru uz tā paša vai vidējā pirksta, un atkārto mērījumu. Veic mērījumu tuviniekam, kam ir laba pašsajūta, lai pārbaudītu, vai ierīce strādā. Mērījums gan varētu būt neprecīzs, ja uz naga uzklāta bieza lakas kārta, ja ir mākslīgie nagi vai kāds izteikts nagu bojājums. Cilvēkiem ar Reino sindromu (roku salšana pat vasarā) – arī rādījums var būt neprecīzs.

    – Kāpēc ārsti nosauc atšķirīgus pulsa oksimetra rezultātus, kad būtu jāzvana neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai?
    – 94% vai 96% – tam nav izšķirošas nozīmes. Šie skaitļi nav tik precīzi kā akmenī iecirsti. Ja jūs uzliksiet pulsa oksimetru relatīvi veselam cilvēkam, rādījums visu laiku mainīsies robežās no 95 līdz 99%. Tas ir normāli. Bet, ja mēs redzam, ka mērījums sāk samazināties zem 94% – tad gan!

    Tās ir Pasaules Kardiologu, Pneimonologu biedrību vadlīnijas: ja skābekļa piesātinājums asinīs samazinās zem 94% un cilvēkam nav blakus slimību, tas ir signāls, ka kaut kas nav labi.

    Tad jāzvana ģimenes ārstam. Ja viņu sazvanīt nevar – jāzvana neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, kur dispečers sapratīs, kas notiek, un izlems, kā rīkoties. 

    Turklāt uz šiem skaitļiem jāskatās arī individuāli. Ir cilvēki, kuriem citas slimības dēļ visu laiku šis mērījums, piemēram, ir ap 70%. Tad ir pavisam cita matemātika. Ja izejas stāvoklis ir šāds, rādītājam nokrītot par 3–5%, obligāti jāzvana 112. 

    – Vai ir arī kādas zāles, kas var palīdzēt skābekli labāk uzņemt un izmantot organismā?
    – Speciālu zāļu nav. 
    Slimnīcas etapā vai smagākos gadījumos mājās tiek lietotas zāles – deksametazons –, kuras darbojas pret pārāk stipru organisma imūnreakciju, kas var rasties kovida gadījumā un izraisīt plaušu alveolu aizķepšanu, par kuru stāstīju sākumā. 

    Oksimetrs rāda ko sliktu! Kā rīkoties?

    1. Ja skaitļi ir zemāki par 95–94 %, zvani ģimenes ārstam.
    2. 2. Ja skaitļi ir zem 92%, zvani neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai!

    Kur dabūt pulsa oksimetru uz slimības laiku?

    Nacionālais veselības dienests (NVD) sedz izdevumus, kas rodas ārstniecības iestādei, piemēram, tava ģimenes ārsta praksei, iznomājot pulsa oksimetru.

    Ģimenes ārsts, kurš tev dod pulsa oksimetru, savā dakteru programmā (Vadības informācijas sistēma) ambulatorajā talonā ievada manipulāciju 47260 – Pulsa oksimetra noma par 1 dienu (tarifs 1,00 eiro). Maksimālais dienu skaits, kas tiek apmaksāts, ir 30 dienas. 
    Un vēl – NVD sadarbojas ar diviem uzņēmumiem, kas nodrošinās šo pakalpojumu tiem pacientiem, kuriem nav iespējas saņemt pulsa oksimetru no sava ģimenes ārsta. Šādā gadījumā informāciju par pulsa oksimetra lietošanu Vadības informācijas sistēmā ievadīs šie pakalpojuma sniedzēji.

    Lai pieteiktu ierīces nomu un tās piegādi pacientam, tavam ģimenes ārstam e-pastā jāsazinās ar vienu no ārstniecības iestādēm, norādot tavu kontaktinformāciju (vārds, uzvārds, tālruņa Nr., piegādes adrese, plānotais periods, uz kuru nepieciešams oksimetrs):

    Pēc ģimenes ārsta e-pasta vēstules saņemšanas viņi sazināsies ar tevi, un jūs vienosieties par pulsa oksimetra piegādi.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē