Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Visbiežāk jeb 38% iedzīvotāju, saslimstot vispirms vēršas pie farmaceita, savukārt 32% ārstēšanos sāk ar nespeciālista konsultācijām – 23% vaicā ģimenes locekļa vai drauga padomu, bet 9% terapijai ķeras klāt paši, meklējot informāciju par ārstēšanos internetā, un tikai 16% dodas pie ģimenes ārsta, bet 1% pie ārstiem speciālistiem, liecina veiktā iedzīvotāju aptauja. Pārējā daļa aptaujāto jeb 14% norādīja uz citu savu rīcību nehronisku saslimšanu gadījumos, piemēram, iepriekšējo pieredzi un mājās jau pieejamajiem medikamentiem.
Aptauja liecina, ka sievietes biežāk nekā vīrieši vēršas pie farmaceita, savukārt vīrieši biežāk nekā sievietes vaicā ģimenes locekļu vai draugu padomu.
Ārstēšanās padomu meklēšanu internetā visbiežāk izmanto jaunieši, savukārt pie ģimenes ārsta dodas galvenokārt seniori vecumā virs 60 gadiem.
Citi lasa
82% iedzīvotāju atzinuši, ka pēdējā gada laikā farmaceitam ir jautājuši piemērotu medikamentu: 50% to jautājuši vienreiz vai divreiz, 20% – trīs līdz piecas reizes, savukārt 12% vairāk kā piecas reizes, liecina aptauja.
“Aptauja apliecina, ka iedzīvotājiem saslimšanas gadījumā, uzsākot ārstēšanos, būtiska ir pieejamība. Farmaceits ir vispieejamākais veselības aprūpes sistēmas speciālists, un tas ir fantastisks resurss, kuru izmantot – aptieku ir salīdzinoši daudz, tuvu dzīvesvietai un nav jāpierakstās vizītē," norāda Aptieku īpašnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Lībķens. "Aptauja iezīmē arī šķēršļus ģimenes ārstu pieejamībā –redzam, ka pie ģimenes ārsta nedodas iedzīvotāji ar viszemākajiem ienākumiem, jo, acīmredzot nav naudas, kā arī iedzīvotāji ar visaugstākajiem ienākumiem, jo paši var apmaksāt vizīti pie jebkura speciālista bez gaidīšanas ģimenes ārsta rindā. Savukārt ģimenes locekļi un internets ir fiziski tuvākais un ērtākais konsultāciju avots, turklāt bez maksas. Cilvēkus, kuri medicīnas informāciju atrod internetā, būtu jāmotivē doties pie farmaceita vai ģimenes ārsta. Ticamākais, ka viņi izmantos farmaceita resursu, jo tas ir pieejamāks.”
Pie sava ģimenes ārsta pēdējā gada laikā ne reizi nav vērsušies teju piektā daļa jeb 19% respondentu, savukārt vairums jeb 52% aptaujāto ģimenes ārsta palīdzību gada laikā izmantojuši tikai vienu vai divas reizes.
Kas ir tie, kas gada ietvaros ne reizi nav devušies pie ģimenes ārsta? Biežāk tā atzinuši vīrieši, Rīgā dzīvojošie, un tie, kuriem personīgie ienākumi ir viszemākie (līdz 150 eiro mēnesī) vai tieši pretēji – visaugstākie jeb virs 1500 eiro mēnesī.
Informāciju par iegādāto medikamentu pareizu lietošanu iedzīvotāju visbiežāk iegūst no farmaceita – tā atzīst 40% aptaujāto. 38% respondentu norāda, ka izlasa medikamentiem pievienoto instrukciju.
Jānis Lībķens: “ Šis iedzīvotāju paradums apliecina, cik svarīga medikamentu iegādes brīdī ir farmaceita kompetence – profesionāla konsultācija par pareizu medikamentu lietošanu. Ņemot vērā, ka trešdaļa iedzīvotāju atzina, ka labprāt ārstējas pēc tuvinieku un interneta padomiem, būtu svarīgi šo tā saukto pašārstēšanos nepadarīt vēl izplatītāku, kas droši vien notiktu, ja medikamentus sāktu tirgot, piemēram, degvielas uzpildes stacijas pārdevēji.”
Interesanti, ka sievietes ir čaklākas medikamentiem pievienoto instrukciju lasītājas, savukārt vīrieši visbiežāk informāciju par iegādāto medikamentu pareizu lietošanu gūst no farmaceita.
11% iedzīvotāju informāciju par medikamentu lietošanu meklē internetā, 4% – jautā ģimenes locekļiem vai draugiem, un citi 4% atzīst, ka medikamentus lieto pēc atmiņas jeb līdzšinējās pieredzes, liecina aptauja.
Aptauja ir reprezentatīva, un to 2019.gada jūlijā veica pētījumu aģentūra Norstat, noskaidrojot 1008 respondentu viedokli.
