Sportiskas aktivitātes ir visvienkāršākais un efektīvākais veids, kā palīdzēt sev pārvarēt jaunā laika izaicinājumus un atgriezties mūsu dabiskajā līdzsvara stāvoklī. Turklāt arī vasara vairs nav aiz kalniem un aktīvāk kā jebkad jāsāk gatavoties pludmales sezonai.
Lai gan aptaujas rezultāti liecina, ka visās trīs Baltijas valstīs iedzīvotāji ir aktīvi un sporto gana daudz, Latvijā minētās vecuma grupas pārstāvji savā ikdienā vairāk uzmanības velta fiziskām aktivitātēm.
Gandrīz 11% aptaujāto Latvijā vingro 4–5 reizes nedēļā, salīdzinot ar nepilniem 9% abās kaimiņvalstīs.
Savukārt, katru dienu mājas apstākļos vingro gandrīz 7% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, kamēr Lietuvā tie ir nedaudz pāri 4%, bet Igaunijā vien 2%. Reizi nedēļā vai vairākas reizes mēnesī individuāli mājās sporto vairāk nekā trešdaļa jauno cilvēku Baltijā. Diemžēl ir arī tādi, kuri sporta aktivitātēm pievēršas ļoti neregulāri – vidēji 15% aptaujāto katrā valstī atzina, ka mājās vingro reizi mēnesī vai pat mazāk.
Pasaules Veselības organizācija veselam pieaugušam cilvēkam iesaka veltīt vismaz 150 minūtes nedēļā vidējās intensitātēs fzisikajām nodarbībām, kas ir aptuveni 20–30 minūtes dienā. Spriežot pēc aptaujas rezultātiem, kopumā varam teikt, ka visās Baltijas valstīs iedzīvotāji ir aktīvi sportotāji. Priecē, ka jaunie cilvēki lieliski zina, ka fiziskās aktivitātes vairo enerģiju un mundrumu, veicina fizisko un garīgo veselību, uzlabo garastāvokli, tāpēc ar entuziasmu pievēršas dažādākajām fiziskām aktivitātēm.
“Ņemot vērā izaicinājumus, ko rada darbs no mājām un ierobežotas sportošanas iespējas, jaunākās tehnoloģijas var palīdzēt rast vienkāršus un drošus veidus, kā uzturēt sevi labā fiziskajā formā, vairot enerģiju, mundrumu, kā arī veicina fizisko un garīgo veselību. Spriežot pēc aptaujas rezultātiem, apmēram 50% respondentu treniņu laikā izmanto dažādas viedierīces, kas var kalpot kā viedie treneri un asistenti laikā, kad sporta zāles uz laiku ir ciet,” atklāj Alise Cēsniece, Huawei Consumer Business Group Mārketinga komunikācijas vadītāja Latvijā.
63% respondentu labāku rezultātu sasniegšanai izmanto viedpulksteņus un tas nav pārsteigums, ņemot vērā to plašās iespējas un funkcionalitāti. Viedpulksteņi piedāvā arī pārskatāmu rezultātu grafiku, lai motivētu sevi nākamajiem soļiem ceļā uz labsajūtu.
Ne mazāk svarīgs aspekts labas fiziskās formas uzturēšanā ir pietiekama atpūta un miegs. Viedpulksteņi ar ilgu akumulatora darbības laiku var palīdzēt efektīvi to uzraudzīt – kamēr cilvēks guļ, pulkstenis uzrauga pulsu, analizē elpošanu un sniedz ieteikumus, lai miegs būtu pēc iespējas kvalitatīvāks un no rīta lietotājs ir izgulējies un gatavs jaunai dienai.
Iedzīvotāji plaši izmanto arī citus tehnoloģiskos asistentus. Gandrīz trešdaļa (30%) respondentu sporta aktivitātēs izmanto fitnesa aproces, tikpat daudz (30%) – bezvadu austiņas. Savukārt, 13% respondentu par viedo palīgu ķermeņa transformācijas novērošanai kļuvuši gudrie svari.
Aptauja pēc tehnoloģiju uzņēmuma Huawei pasūtījuma veikta sadarbībā ar pētījumu kompāniju Rait Group 2020. gada aprīlī un tajā piedalījās 359 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 35 gadiem.