Visbiežāk nepietiekams D vitamīna līmenis novērojams senioriem (21 %), sievietēm (21 %) un cilvēkiem ar augstāko izglītību (25 %), noskaidrots ikgadējā sabiedrības veselības pētījumā.
D vitamīns vienlaikus ir gan viens no nozīmīgākajiem vitamīniem dažādu organisma funkciju nodrošināšanai, gan viens no vissarežģītāk uzņemamajiem vitamīniem. Visefektīvāk D vitamīnu iespējams uzņemt ar saules stariem, taču Latvijas platuma grādos tas iespējams vien vasaras mēnešos no maija līdz augustam, pārējos gada mēnešos nelielā daudzumā to iespējams uzņemt ar pārtikas produktiem, piemēram, regulāri uzturā lietojot treknas zivis, mencu aknu eļļu, tunci, piena produktus vai lietojot uztura bagātinātājus.
“Vēl nesenā pagātnē tika uzskatīts, ka D vitamīns nepieciešams tikai kaulu veselībai, taču jaunākajos pētījumos tiek atklātas arvien jaunas D vitamīna ietekmes, piemēram, tas nepieciešams imunitātes stiprināšanai, lai palīdzētu izvairīties no dažādām saslimšanām. Ikvienam būtu vērtīgi sekot līdzi savam D vitamīna līmenim, jo tas var diezgan ātri mainīties. Pirmie D vitamīna trūkuma simptomi var būt nemanāmi, bet īsā laika periodā radīt nopietnas veselības problēmas,” stāsta aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Amanda Ozoliņa.
Veselības indeksa rezultāti parāda, ka visbiežāk no D vitamīna deficīta cieš tieši sievietes, seniori un cilvēki ar augstāko izglītību.
Farmaceite Amanda Ozoliņa skaidro, ka seniori biežāk uzturas iekštelpās, lieto medikamentus un piedzīvo dažādas aknu un nieru problēmas, kas traucē uzsūkties D vitamīnam. Savukārt sievietēm vitamīna uzsūkšanos nereti kavē menopauze, bet cilvēkiem ar augstāko izglītību bieži ir lielāks stress – vairāk pienākumu un atbildības, un līdz ar to D vitamīns tiek patērēts vairāk.
Trīs pazīmes, kas liecina par D vitamīna trūkumu
- Kaulu un muguras sāpes
D vitamīnam vislielākā nozīme ir kaulu veselībā, jo tas atbild par kalcija un fosfora uzsūkšanos organismā. Nepietiekams D vitamīns, īpaši gados vecākiem cilvēkiem, var izraisīt kaulu mīkstināšanos, kā rezultātā jūtamas sāpes kaulos un muguras lejasdaļā. Turklāt, jo mīkstāki kauli, jo lielāka iespējamība gūt lūzumu vai deformāciju pat pie viegla kritiena. D vitamīns netieši ietekmē arī muskuļu darbību, izraisot pēkšņas sāpes muskuļos, ko var uzskatīt par skaidru zīmi, ka ir laiks pārbaudīt D vitamīna rezerves. - Pastiprināta svīšana
Vēl viens agrīns D vitamīna deficīta simptoms ir pārmērīga svīšana, kas visbiežāk novērota maziem bērniem – svīst rociņas, kājiņas un pakausis, tāpēc arī zīdaiņiem līdz divu gadu vecumam tiek izrakstīts D vitamīns. Taču svīšana var izpausties arī pieaugušajiem, visbiežāk – svīstot galvai un kakla zonai. - Nogurums un depresija
D vitamīna deficīts ir viens no nogurumu veicinošiem faktoriem, taču cilvēki joprojām to mēdz ignorēt kā potenciālu cēloni. Tikmēr ārzemju pētījumos jau vairākkārt pierādīta saistība starp D vitamīna trūkumu un depresiju – cilvēks jūtas ne tikai noguris un miegains, bet pat depresīvi noskaņots. Tāpēc D vitamīna līmeni ieteicams pārbaudīt vismaz reizi gadā, jo tas palīdz ne tikai papildināt enerģijas rezerves, bet profilaktiski samazinās iespēju “piedzīvot” depresiju un citas garīgās veselības problēmas.
Kā pareizi uzņemt D vitamīnu?
Aptiekās vislielākā interese par D vitamīnu tiek novērota rudenī, ziemā un pavasarī, tomēr arī šajos gadalaikos ieteicams ievērot pārtraukumus, lai vitamīns lieki neuzkrātos aknās.
Izvēloties D vitamīnu, pirmkārt, ieteicams noteikt esošo vitamīna daudzumu asinīs un pēc tam konsultēties ar savu ģimenes ārstu vai farmaceitu. Otrkārt, vēlams pārskatīt arī ēdienkarti un citus ikdienā lietotos vitamīnus. Tā, piemēram, D vitamīns vislabāk uzsūksies, ja tiks uzņemts kopā ar taukus saturošu ēdienu, jo pieder taukos šķīstošo vitamīnu grupai.
Kopā ar D vitamīnu nav ieteicams uzturā lietot skābeņskābi saturošus produktus, piemēram, spinātus, skābenes, rabarberus.
D vitamīnu nedrīkst lietot arī kopā ar kafiju, melno tēju un dažiem medikamentiem, piemēram, antacīdajiem līdzekļiem un oglīti, jo tie kavē tā uzsūkšanos organismā. Arī acetilsalicilskābe mazina D vitamīna uzsūkšanos.
Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss ir ikgadējs Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un profilakses tendenču mērījums. Indekss tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, ik gadu tiešās intervijās tiek aptaujāts reprezentatīvs iedzīvotāju skaits – 1000 cilvēki vecumā no 18 līdz 75 gadiem.