Rīga +4°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Latvijā 87 % pusaudžu atzīst, ka viņiem skolā nav neviena pieaugušā, ar kuru viņiem būtu emocionāli nozīmīgas attiecības, secināts Latvijas Pusaudžu mentālās veselības asociācijas (LPMA) un platformas «Edurio» veiktajā pētījumā. Turklāt gandrīz divām trešdaļām (62 %) skolēnu nav neviena pieaugušā, ar kuru regulāri runāt par savām problēmām.
Pētījumā arī secināts, ka vairākums (93 %) pusaudžu problēmu gadījumā atbalstu meklētu pie saviem vienaudžiem un draugiem. Savukārt vairāk nekā puse (56 %) vērstos pie vecākiem, taču katrs ceturtais (24 %) pusaudzis apsvērtu iespēju meklēt atbalstu pie speciālista.
Tikai 4 % pusaudžu atzīst, ka meklētu atbalstu pie sava skolotāja.
«Cik veselīgi ir šodienas pusaudži, tik veselīga būs mūsu rītdienas valsts. To iespaido arī izglītības iestādes, jo starptautiski pētījumi liecina, ka pusaudža psihoemocionālais stāvoklis nosaka, vai pusaudzis tiks galā ar problēmām, ja tādas radīsies, vai skolēns apmeklēs stundas, nevis bastos. Tas lielā mērā ir atkarīgs no tā, vai pusaudzim skolā ir vismaz viena uzticības persona,» skaidro LPMA dibinātājs Nils Sakss Konstantinovs.
Viņš papildina, ka investīcijas pusaudžu veselībā esot vērtīgākais ieguldījums, kāds iespējams.
Konstantinovs vērš uzmanību, ka Latvijā trūkst piemērotu pakalpojumu, kas stimulē pusaudžu labbūtību: «Mums joprojām valstī nav nevienas terapeitiskas iestādes, kur pusaudžiem būtu pieejams mūsdienīgs ilgtermiņa atbalsts bez maksas. Mums ir daudz lielisku individuālu speciālistu, kuri gatavi atdot savu sirdi un dvēseli, bet mums ir nejēdzīga un nesakārtota pārvaldība bez stratēģiska redzējuma. Tas liek domāt, ka nepietiek vien ar labu gribu vai lielu finansējumu, bet nepieciešamas jaunas idejas, viedas tehnoloģijas un spējīgi speciālisti ar nākotnes redzējumi.»
