Pētera Apiņa ieteikumi mammām un vecmāmiņām, kā pārciest pandēmiju

Noņemiet vīra kreklus no velotrenažiera (normālā ģimenē velotrenažieris jau sen ir kļuvis par veļas pakaramo), uzlieciet mazu slodzi un miniet trenažieri šā raksta lasīšanas laikā! Minieties lēnām! Tas uzlabos ne tikai jūsu kāju un iegurņa, bet arī smadzeņu asinsriti un skābekļa piegādi. Jūs labāk atcerēsieties lasīto.

Jums tiešām istabas stūrī nestāv velotrenažieris? Tad no gultsapakšas izvelciet sarullēto vingrošanas paklājiņu, izritiniet to uz grīdas, gulieties uz muguras, atraujiet kājas no zemes un veiciet vingrojumu ritenītis, bet pēc tam šķērītes. Ja vien spējat koncentrēties lasīšanai, vingrojiet ar abām kājām, ja ne – pēc kārtas vingriniet vienu, tad otru kāju. Kāju vingrinājumi, guļot uz muguras, lieliski uzlabo iegurņa venozo asinsriti un limfas atteci iegurnī un ir sievietes iegurņa veselības pamats.

Sievietei nekas nevar būt ļaunāks kā limfas un venozo asiņu stāze iegurnī, un tā rodas no ilgstošas sēdēšanas vienā pozā.

Citi lasa

Līga Blaua

Dzīvesstāsts

Gada labākā aktrise Māra Mennika: Esmu bijusi starp dzīvību un nāvi

Ineta Meimane

Personības

Leldes Ceriņas pirmā intervija pēc šķiršanās: Biju salauzta tik dziļi, ka gribējās kliegt

Dace Rudzīte

Pensija

Kā izmaiņas pensiju likumā skars esošos pensionārus?

Iegurņa vingrinājumi palīdzēs jums izvairīties no dzemdes un olnīcu vēža.

Kā pārciest Covid-19 pandēmiju?

Ārsta ieteikumi māmiņām un vecmāmiņām

Man jums jāsaka pilnīgi godīgi – vīruss jums var nodarīt pāri, bet no vīrusa jūs nemirsiet. Protams, mēs zinām vai nojaušam, kāpēc tik augsta mirstība no Covid-19 ir Itālijā, bet Latvija nav Itālija, un galvenais mums šobrīd ir nosargāt divas robežas – pansionātus un valsts lielākās slimnīcas, kur vecāka gadagājuma cilvēki ārstējas no smagām slimībām, piemēram, vēža, sirds mazspējas, nieru mazspējas un citām.

Tātad – vīruss var atnākt līdz jums un radīt klepu, drudzi, galvassāpes, varbūt elpas trūkumu, bet vīrusu jūs pārcietīsiet.

Jo vairāk mēs uzticēsimies SPKC epidemiologiem un NMPD mediķiem, jo mazāk būs Latvijā to, kas tiks pie šā vīrusa izraisītā klepus.

Mani ieteikumi:

1. Man nav tabletes pret vīrusu, man nav vakcīnas pret vīrusu, bet man ir lūgums jums rūpēties par savu veselību, lai vīruss jums paietu secen. Un pirmais lūgums ir – ārstējiet to savu hronisko slimību, kas jums ir, ticiet savam ģimenes ārstam un lietojiet tās tabletes, ko ārsts jums ir izrakstījis. Vīruss ļoti apdraud cukura diabēta pacientus, kas nav normalizējuši cukura līmeni, un augsta asinsspiediena pacientus, kas nelieto izrakstītās tabletes pret asinsspiedienu.
2. Es nojaušu, ka daudzas no jums brīžos, kad neviens (izņemot tuvāko draudzeni) neredz, uzsmēķē. Šo vājību vajag mest nost tūlīt! Jūs taču nevēlaties vīrusa izraisīto slimību izbaudīt kā smakšanu?
3. Visi stāsti par alkoholu kā pretvīrusa līdzekli ir meli. Iespējams, alkohols ir derīgs mazās devās kā antidepresants – tad kā maksimālo devu es jums nosaku 1 glāzi vīna vai šampanieša dienā. Bet nekādā ziņā nedrīkst ar šo devu manipulēt – sešas dienas nedzert, bet sestdienas vakarā – izraut visu pudeli. Alkohols vīrusam ir nāvējošs, bet ne jau tik mazā koncentrācijā kā alum un vīnam, un diezgan vāji arī tādā koncentrācijā, kāda ir šņabim vai viskijam. Dažos veikalos gan nopērkams arī alkohols, kas uzreiz iznīcina vīrusus, tā nosaukums ir Stroh, un tas ir 80% rums. Jālieto ārīgi! Uz salvetes uzliets, rokas dezinficē izcili.
4. Neticiet reklāmām par pretvīrusu vitamīniem, uztura bagātinātājiem un brīnumtabletēm. Arī pretvīrusu diēta vēl nav izdomāta.
5. Lai Covid-19 vīrusu iegūtu no cita cilvēka, ir nepieciešams atrasties šā konkrētā cilvēkā tuvumā vairāk par 15 minūtēm. Tad nu turieties cits no cita attālu, savā darbā nevienam neveltiet vairāk laika par 10 minūtēm, bet pēc tam izvēdiniet telpu. Veikalā centieties iepirkties racionāli, un to var paspēt, iekļaujoties 15 minūtēs.
6. Un tagad pats galvenais – kustības un vingrošana svaigā gaisā! Ideālā gadījumā tas nozīmē 10 000 soļu katru dienu. Ja apsolāt ātri nostaigāt vai – vēl labāk – noskriet katru dienu šos 10 000 soļus gar jūru, pa mežu vai vismaz Rīgā gar kanālmalu, esmu gatavs jums izrakstīt zīmi, ka no vīrusa jūs nemirsiet.
7. Tomēr ir viena vēl svarīgāka lieta – vingrināt savu krūškurvi. Vīrusam ir nelāgs niķis: tas cenšas iedzīvoties cilvēka elpceļu epitēlijā, bet vislabprātāk – plaušu alveolās. Mazkustīgiem cilvēkiem ir plaušu segmenti, kas tiek maz izmantoti elpošanā – plecu daļā un lejā pie diafragmas. Un šos segmentus vajag ventilēt, lai tur nevairojas dažādas baktērijas, kas var uzslāņoties vīrusa izraisītam šūnu iekaisumam. Šis baktērijas tad arī pārvērš vīrusa pneimoniju jaukta tipa pneimonijā, bet vēlāk sepsē un var beigties ar nāvi.

Dejas ar slotaskātu!

Slota nav domāta, lai meitenes lidotu prom – tas ir izcils rīks vingrošanai! Tātad ņemam slotas kātu, turam to izstieptās rokās plecu platumā un izdarām apļveida kustības uz priekšu, atpakaļ, uz sāniem, mainot roku augstumu. Pēc tam veicam apļošanas ar slotu aiz muguras un aiz kakla. Un tā – vairākas reizes dienā, katru reizi 10 minūtes.

Kļūt par sava bērna vai mazbērna treneri

Tas, ka slēgtas skolas, ar lielu varbūtību nozīmē arī jūsu bērna vai mazbērna mazkustību – nebūs sporta stundu, treniņu, sporta interešu pulciņu, nebūs bērna ierasto gaitu uz baseinu, sporta zāli, hokeja vai tenisa halli un pat ne uz stalli. Bet bērnam vajag katru dienu vismaz divas stundas aktīvi kustēties, turklāt kustēties vispusīgi, vingrināt visu ķermeni.

Sports palīdz bērnam uzturēt normālu svaru, samazina stresu, trauksmi un depresiju, veido un uztur skeleta un muskuļu sistēmu – veselīgus kaulus, muskuļus un locītavas, palielina enerģijas līmeni un uzlabo miega kvalitāti. Un jūs tagad varat uz laiku kļūt par treneri. Jūsu uzdevums ir iemācīt bērnam domāt kā sportistam: pareizi elpot, pareizi dzert un ēst, pareizi iesildīties, izstaipīties, atsildīties un atpūsties, piemēroti ģērbties.

Kopā izstrādājiet treniņplānu un to ievērojiet, sekojot līdzi pašsajūtai un veselības stāvoklim.

Tātad –  dienā ir 1440 minūtes, un 120 no tām jums nāksies ziedot savai un sava bērna vai mazbērna veselībai. Bet veselība nozīmē kustību. Es jums ieteiktu atcerēties vēl dažas paradigmas: nav treniņa bez sviedriem; nav treniņa bez anaerobas slodzes; cilvēka dzīvībai nekas nav labāks par kustību. Tātad – kustēsimies (sportosim) paši un liksim kustēties (sportot) saviem bērniem un mazbērniem!

Es ceru, ka, lasot šo, jūs vēl joprojām minat velotrenažieri. Tas labi, taču bērnam pirms 12–14 gadu vecuma gan velotrenažieris nav labākā izvēle – tas ir drošākais ceļš uz muskuļu disbalansu. Bērns nav mazs pieaugušais! Bērnam ir atšķirīgs smaguma centrs, atšķirīga kustību amplitūda un saišu iestiepjamība, stipri atšķirīga vielmaiņa un ļoti atšķirīga psihe.

Un vēl kas svarīgi – vai trenēsiet savus dēlus (mazdēlus) vai meitas (mazmeitas)? Latvijā tradicionāli sieviešu sports  (un pat meiteņu piedalīšanās sporta stundās) tiek uztverts par kaut ko nenopietnu, tāpēc meiteņu māmiņām un vecmāmiņām man droši vien būs daudz sarežģītāk iestāstīt, ka sporta nodarbības katru dienu meitenēm ir tikpat svarīgas kā zēniem. Skolās taču mums ir pieņemts – starpbrīdī puikas skriešus dodas uz sporta zāli, bet meitenes, pārīšos rokās sadevušās, glīti pastaigājas pa skolas dārza celiņiem vai pa gaiteni. Un vispār – tikai 1978. gadā parādījās ziņa (pirmais globālais dokuments), ka sievietēm vajadzētu būt fiziski aktīvām, līdz tam pat pasaules sieviešu čempionāti un sieviešu dalība olimpiskās spēles tika uztverti kā atsevišķu sieviešu kaprīze.

Un vēl es jums nepaprasīju, cik vecs ir tas jūsu topošais sportists. Arī tam ir liela nozīme.

• Ja jūsu sportists ir 2 līdz 6 gadus vecs, sportošanas uzdevums pirmām kārtām ir veselības stiprināšana, vienmērīgas simetriskas muskulatūras veidošana, mugurkaula stiprināšana. Ieteicamās aktivitātes kopā ar bērnu ir: skriešana, mešana (akmeņu, koka, bumbas), ķeršana, kūleņošana, braukšana ar atbilstošu velosipēdu. Bet ar treniņu mums ir jāpanāk arī tas, lai bērns norūdītos, neslimotu ar iekaisuma un alerģiskajām slimībām, apgūtu higiēnas normas, un – pats galvenais – sporta nodarbībās jāattīsta kognitīvās prasmes. Tādēļ es ar saviem mazdēliem skrienu pa mežu ar karti, lai arī orientēšanās sportu viņi vēl lāgā nesaprot. Jūsu sportistam katrs sasniegtais solis ir sagatavošanās nākamajam solim – vēl pilnīgākam, koordinētākam, augstākam. Tikai caur kustībām bērns sajūt savu ķermeni un tā attiecību pret telpu. Es pat teiktu, ka šajā vecumā treniņā prioritāte ir līdzsvars un koordinācija.
• Ja jūsu sportistam ir 7–12 gadu, sportošanas iespējas jau ir daudz plašākas, bērns viegli apgūst dažādas koordinācijas prasmes. Ieteicamās aktivitātes: futbols un tautas bumba, citas bumbu spēles, skriešana, vingrošana, dejas, badmintons, braukšana ar divriteni, bezkontakta cīņas. Tomēr jāņem vērā, ka arī šajā vecumā bērns spēj koncentrēt uzmanību visai īsu laika sprīdi.
• Ja jūsu sportistam ir vairāk nekā 13 gadu, jums nāksies izdomāt katru dienu kaut ko jaunu. Ar lielāko prieku jūsu sportists jūs skrienot apdzīs vai aiztrauksies pa priekšu ar velosipēdu, bet viņam gaužām garlaicīgs šķitīs, piemēram, jūsu mierīgais 10 kilometru skrējiens. Pārāk daudz vienveidīgu treniņu un sacensību bērnā nogalina sportistu. Noteikti vajadzīgi  sacensību elementi!

Daži padomi laikam, kad dzīvojat pa mājām

• Celieties kopā ar bērniem tieši tikpat agri kā cēlāties laikā, kad darbs un skola dzina.
• Beidzot ir iespēja bērnu barot veselīgi! Gatavojiet ēdienu mājās un pieradināt bērnu pie regulārām ģimenes maltītēm. Iepērciet saknes, dārzeņus un augļus, gatavojiet tos dažādos veidos. Varat pat paziņot saviem bērniem un mazbērniem, ka vīrusa dēļ ir slēgti makburgeri, hesburgeri, bet benzīntankos aizliegts tirgot hotdogus.
• Jums un jūsu bērnam svarīgs ir svaigs gaiss. Labi, ja jums mežs, jūras vai upes krasts ir skrējiena attālumā. Ja ne, sēdieties mašīnā un brauciet uz mežu vai jūras krastu.
• Vēl labāk izbraucienu rīkot ar velosipēdu. Braucot ar velosipēdu, pat pulciņā vīrusu cits no cita dabūt nevar. No savas pieredzes varu pastāstīt, ka brauciens ar velosipēdu no Rīgas centra pa veloceliņu līdz Jūrmalai, neliela pastaiga gar krastu un brauciens atpakaļ aizņem 2 stundas, man tas ir 36 kilometri. Veloceliņš ir tik briesmīgs kā pēc zemestrīces, atslābt nevar nevienu brīdi. Bērnam šajā ceļā būtu labi vismaz vienreiz atpūsties un izdzert glāzi ūdens. Ja jūsu bērns vai mazbērns gatavs jūs pavadīt šajā ceļā ar skrituļslidām – izcili. Ja viņš nolemj ceļā doties skrituļdēli, tad gan izvēlieties īsāku pārbraucienu.
• Mēģiniet atrast vietu, kur izstaipīties un izvingroties. Internetā var atrast bezgala daudz ieteikumu – kā un ko vingrināt. Gan jums, gan bērnam vingrinājumos jāpievēršas muguras un vēdera muskulatūrai, ne tikai kāju un roku pirkstu, elkoņu un pēdu kustināšanai.

Nedaudz par vīrusu

Par SARS CoV 2 jūs droši vien zināt pat vairāk nekā es – jūs esat informētas par šodienas saslimstības un mirstības skaitļiem, zināt visu par sikspārni, Uhaņas jūras velšu tirgu, slimnīcu, ko ķīnieši uzbūvēja nepilnas nedēļas laikā, par paniku Itālijā. Bet man jāsaka daži vārdi vīrusa aizstāvībai.

Vīruss ir dzīvības indikators, un vīrusi atrodas visur, kur vien ir dzīvība: jūrā, augsnē, katrā dzīvā auga un cilvēka šūnā, baktērijās.

Vīrusi uz zemeslodes ir atradušies vismaz 4 miljardus gadu, pirms pa šo planētu sāka staigāt cilvēks, un paliks arī pēc cilvēka, pat tad, ja cilvēks pamanīsies zemeslodi piesārņot līdz dzīvībai nepiemērotam līmenim. Vīrusi ir starpforma starp dzīvo un nedzīvo dabu – šūnā tie ir dzīvi, ražo savas olbaltumvielas, RNS vai DNS, vairojas, bet ārpus šūnas – eksistē. Un eksistē pat mūžīgajā sasalumā. Katrā cilvēkā pastāvīgi mīt kādu 300 dažādu sugu vīrusi, un ar lielāko daļu no tām mēs esam labi saraduši. Vīrusu uz zemeslodes ir daudz vairāk par cilvēkiem – gan pēc skaita, gan masas.

Cilvēks uzskata sevi par radības kroni, un līdzīgi vīruss uzskata sevi par radības kroni. Cilvēks uzskata vīrusu par parazītu, vīruss cilvēku – par mājām un nebūt nav ieinteresēts, lai viņa mājas iet bojā. Dažkārt varētu to iedomāties tā, ka zemeslode cilvēku uzskata par parazītu, bet cilvēks zemeslodi – par mājām. Iespējams, vīruss īsti neuztver cilvēku par dzīvu būtni.

Iedomājieties koronavīrusu, kurš mierīgi dzīvojis sikspārnī, un viņa mājas bija mazas, vīrusi pārceļoja no viena sikspārņa pie cita, vairojās, atražoja savu RNS un olbaltumvielas. Un tad pēkšņi kaut kādas nejēdzīgas sakritības dēļ (kāds sikspārņa nāvētājs un zupā vārītājs bija sagriezis roku un asinis sajaucās?) bariņš vīrusu nonāca cilvēkā, un izrādījās, ka tieši šis vīrusu bariņš spēj dzīvot un vairoties arī cilvēku šūnās.

SARS 2 vīruss pašlaik pēta mūs, tāpat kā mēs šobrīd pētām vīrusu.

Viņš ir vēl vairāk pārsteigts nekā mēs, jo atrodas pilnīgi citā vidē, pilnīgi citās šūnās, pret viņu cīnās pilnīgi svešas un, viņaprāt, nepamatoti agresīvas šūnas – cilvēka leikocīti ar ieročiem jeb cilvēka antivielām.

Kopumā cilvēki ir izpētījuši vismaz 200 koronavīrusu. Tie izraisa dažādas slimības gan cilvēkiem, gan citiem zīdītājiem un putniem. Cilvēkiem koronavīrusi izraisa pārsvarā dažādas elpceļu slimības. Dzīvniekiem tie var izraisīt arī gastrointestinālā trakta, uroģenitālā trakta, aknu un neiroloģiskas slimības. Pret dzīvnieku koronavīrusiem mums vakcīnu ir gana daudz, piemēram, pret suņu, cūku, mājputnu slimības izraisošiem koronavīrusiem.

Galvenā problēma šodien ir faktā, ka mēs gandrīz neko nezinām par SARS CoV 2 vīrusu, un neviens pasaules zinātnieks nevar prognozēt – vai mums to izdosies apturēt vai varbūt viņš pārstaigās visu zemeslodi, inficēs lielāko daļu cilvēku, līdz daļa cilvēku būs nomiruši, bet citi – izstrādājuši antivielas. Mēs pat lāgā nezinām, vai šis vīruss radīs hroniskas asimptomātiskas slimības formas un paliks cilvēkos dzīvot pēc epidēmijām.

Galvenais iemesls karantīnām, panikai, griķu un tualetes papīra pirkšanai ir neziņa.

Bet tas, ko mēs itin droši varam teikt, ir – vīruss apdraud vecus cilvēkus, apdraud hroniska cukura diabēta, sirds mazspējas, hiperholesterinēmijas, astmas, hroniskas obstruktīvas plaušu slimības slimniekus, kā arī imunoloģiski novājinātus pacientus ar HIV/AIDS, pēc transplantācijas vai ķīmijterapijas. Ļoti apdraud smēķētājus. Mūsu – Latvijas iedzīvotāju, valdības un mediķu – kopējais mērķis ir nelaist vīrusu veca, hroniski slima cilvēka tuvumā. Tādēļ valdības un medicīnas dienestu stingrie soļi ir – karantīna, pārvietošanās aizliegums, higiēnas prasības.