Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Varbūt iepriecināšu saldummīļus sakot, ka cukura diabēts tieši no konfektēm nerodas. Taču saistība tomēr ir gan. Ēdot daudz saldumu, var ne tikai sabojāt zobus, bet arī, maz kustoties, ar laiku veidojas liekais svars, kas patiešām veicina 2. tipa cukura diabēta attīstību.
Cukura vielmaiņas traucējumus, kas raksturīgi 2.tipa diabētam, var veicināt arī paaugstināts holesterīna vai triglicerīdu līmenis asinīs un paaugstināts asinsspiediens.
Runājot par 1.tipa diabētu, ar kuru lielākoties slimo bērni un jauni cilvēki, zinātnieki joprojām pēta kādi ģenētiski vai ārējās vides faktori izraisa šādu autoimūnu reakciju, kas noved pie aizkuņģa dziedzera beta šūniņu bojājejas. Taču tātad ideja jeb hipotēze, ka tas varētu būt no saldumiem, nav pat izvirzīta.
Tādēļ šajā rakstā pievērsīsimies tieši 2. tipa jeb dzīves laikā iegūtajam cukura diabētam.
Insulīns netiek šūnā
Bieži un lielā daudzumā ēsti saldi produkti, izraisa straujas cukura līmeņa svārstības un ar laiku var novest pie liekā svara un insulīna rezistences jeb audu nejutīguma pret insulīnu. Bieža našķošanās veselības problēmas neradīs vienīgi ļoti sportiskajiem, kuri uzņemtās kalorijas sadedzina ar fiziskajām aktivitātēm. Taču, ja neskrienam sprintu, kuram vajag daudz enerģijas, liekās, neizlietotās kalorijas uzkrājas rezervē.
Valda uzskats, ka 2. tipa cukura diabēta un arī prediabēta gadījumā aizkuņģa dziedzeris izstrādā par maz insulīna, kura uzdevums ir samazina cukura līmeni asinīs līdz normai. Taču bieži vien sākumā aizkuņģa dziedzera beta šūniņas, kuru darbs ir ražot insulīnu, tieši strādā ar pārslodzi un pat spēj saražot insulīnu vairāk. Šādā pārslodzē raujoties, kādu laiku cukura līmenis asinīs vēl saglabājas normas robežās, jo glikoze nokļūst šūnās, kur tiek izmantota kā enerģijas avots.
Taču tāpat kā mēs nogurstam, pār mēru strādājot, tas notiek arī ar aizkuņģa dziedzera beta šūniņām.
Un, kad to funkcija jau ir mainījusies, kādā brīdī, lai uzturētu normālu cukura līmeni asinīs, vairs nepietiek ar pastiprinātu insulīna ražošanu. Jo ar laiku organisma šūnas perifēros insulīna darbības mērķa audos – muskuļos, aknās, tauku šūnās – nespēj insulīnu pienācīgi izmantot. To sauc par audu nejūtīgumu pret insulīnu jeb insulīna rezistenci. Tas nozīmē, ka šūnas neuztver insulīna signālu un glikoze neiekļūst šūnās, lai tās pabarotu. Likumsakarīgi – glikozes līmenis asinīs sāk paaugstināties.
Cilvēkam ar lieko svaru tauku šūnu ir daudz, un tām vajag daudz insulīna, tāpēc tā var pietrūkt. Taču sākumā insulīna var būt arī par daudz, kas izraisa periodisku bada sajūtu.
Savukārt, ēdot saldumus vai citus ātros ogļhidrātus saturošus produktus (konfektes, bulciņas, baltmaize, brokastu pārslas, saldi augļi), strauji paaugstinās glikozes līmenis asinīs. Normāli aizkuņģa dziedzera beta šūniņas uz to reaģē, izdalot insulīnu. Cukura līmeņa pīķis asinīs tiek sasniegts 20 minūšu līdz pusstundas laikā pēc ēšanas, taču insulīns turpina darboties arī vēlāk, tas pazemina cukura līmeni un rada bada sajūtu.
Sanāk, ka, ēdot saldu, mēs dzenājam savu cukura līmeni augšā, lejā, īsti neapmierinām izsalkumu un turklāt vēl nomokām savu aizkuņģa dziedzeri.
Cita padoma nav – ir jāēd sabalansēti, lai mazinātu straujas cukura svārstības asinīs.
Tev atklāja prediabētu? Priecājies!
Diabēts sākas ar prediabētu – stāvokli pirms slimības, ko ārsti mēdz dēvēt arī par ogļhidrātu tolerances traucējumiem. Tas ir signāls, ko mēdz salīdzināt ar pēdējo zvanu teātrī pirms izrādes sākšanās. Tātad – tev vēl ir iespēja izmukt no diabēta. Nepalaid to garām!
Tāpat kā klusais killeris diabēts, arī prediabēts par sevi nekādi neliek manīt un tādēļ ļoti bieži paliek neatklāts. Taču tā nenotiktu, ja veiktu asins analīzes, pārbaudot cukura līmeni. Par prediabētu jādomā, ja glikozes līmenis asinīs tukšā dūšā, nosakot vismaz divas reizes, ir no 5,1 –7 mmol/l, vai arī dienas laikā svārstās 7,8 –11,0 mmol/l intervālā. Citos avotos norādīts, ka prediabēts ir tad, ja glikozes līmenis asinīs tukšā dūšā norāda nedaudz augstāku skaitli 5,5 –7 mmol/l.
Varētu sacīt, ka laimīgs tas, kam atklāj prediabētu, nevis jau diabētu. Pašu diabētu nereti konstatē nejauši, kad jau radusies kāda no komplikācijām, visbiežāk sirds un asinsvadu slimība, kas novedusi pie infarkta vai insulta. Aizdomāties un veikt analīzes vajadzētu, kad sācis parādīties liekais svars, īpaši tad, ja ģimenē kādam jau ir diabēts.
Prediabēta stadijā glikozes vielmaiņas traucējumi vēl nav tik lieli kā diabēta gadījumā.
Taču pierādīts, ka arī pavisam nedaudz paaugstināts glikozes līmenis nelabvēlīgi ietekmē sirds, galvas un kāju lielos asinsvadus, tikai ne tik strauji. Sīkie asinsvadi sāk bojāties, kad jau iestājies diabēts.
Trīs soļi atpakaļ
Ir tikai divi prediabēta un diabēta riska faktori, kurus nevaram ietekmēt – vecums un ģenētika. Ja tavā dzimtā kāds slimo ar cukura diabētu, pastāv lielāka iespēja atklāt prediabētu vai uzreiz diabētu arī tev. Un – jo vecāki kļūstam, jo lielāks glikozes vielmaiņas traucējumu iespējamības risks.
Gandrīz 10 procentiem cilvēku prediabēts pāriet cukura diabētā.
Taču tas nenotiek strauji, bet vidēji 3 līdz 8 gadu laikā. Šajā laikā ir dota iespēja no prediabēta fāzes virzīties nevis uz diabētu, bet atpakaļ – veselības virzienā.
Atklājot prediabētu un uzsākot veselīgu dzīvesveidu, cukura līmenis asinīs mazinās jau pirmajā pusgadā. Taču, kad cukura līmeni izdevies normalizēt, tas nenozīmē, ka vari atgriezties pie vecajiem ieradumiem! Prakse liecina, ka daudz labāki panākumi ir, ja veselīgo dzīvesveidu pieņem visa ģimene, un visi kopā sāk gan gatavot veselīgāk, gan brīvo laiku pavadīt fiziski izkustoties.
Plāniņš, lai prediabēts nepārvēršas diabētā:
1. Pārskati ēdienkarti!
Lai savaldītu prediabētu, ļoti svarīgs ir veselīgs un sabalansēts uzturs. Ieteicams ierobežot vienkāršo ogļhidrātu (baltie milti un to produkti, kukurūzas pārslas, makaroni, baltie rīsi, kartupeļi) uzņemšanu, izvēlēties produktus ar zemu glikēmisko indeksu, veselīgos taukus, olīveļļu, olbaltumvielām bagātus produktus ar samazinātu tauku saturu (liess biezpiens, piens, bezpiedevu jogurti), ēst zivis, pākšaugus, kas satur šķiedrvielas un labos olbaltumus.
Vajag ēst regulāri nelielām porcijām, nevis reti un pārēsties.
Patiesībā vari ēst kaut nakts vidū, taču neuzņem nevienu kaloriju vairāk kā nepieciešams, jo neizlietotā enerģija uzkrāsies.
Atceries, ka augļi satur ne tikai vitamīnus, minerālvielas un šķiedrvielas, bet arī fruktozi, kas pieder vienkāršajiem ogļhidrātiem un paaugstina glikozes līmeni asinīs.
Tās ir tā sauktās ātrās kalorijas, tāpēc augļus vēlams ēst dienas pirmajā pusē, kamēr ir kādas fiziskas aktivitātes, un arī ar mēru. Vienā vīnogu porcijā ir 10–15 ogas, bet, ja apēdīsi 20–30 vīnogas, īsā laika sprīdī uzņemsi lielu enerģijas daudzumu. Ja tobrīd nebūs nekādu fizisku aktivitāšu, organisms neiztērēto enerģiju noglabās noliktavā – tauku šūnās.
Jārēķinās, ka saldos augļos ir vairāk cukura nekā skābos, taču arī skābie paaugstina cukura līmeni asinīs.
Priekšroka dodama dārzeņiem, jo arī tajos ir vitamīni, minerālvielas un šķiedrvielas, taču nav fruktozes. Tie piepilda kuņģi, rada sātu un mazina bada sajūtu, bet neietekmē cukura līmeni asinīs. Jo zemāks cukura līmenis asinīs, jo mazāka beta šūniņu reakcija un pēc tam mazāks izsalkums. Turklāt šķiedrvielas, kas ir dārzeņos, samazina holesterīna līmeni asinīs un palēnina cukura līmeņa paaugstināšanos. Vienīgi kartupeļus nevajadzētu pieskaitīt vērtīgajiem dārzeņiem un ēst neierobežotā daudzumā, jo tie satur cieti – lēnos ogļhidrātus.
2. Izkusties biežāk un ņiprāk!
Ik dienu nepieciešama vismaz 30 minūšu ilga vidējas intensitātes slodze, piemēram, ātra pastaiga, kad vaigi sāk sārtoties un elpa kļūst straujāka.
Kustības palīdzēs sadedzināt liekās kalorijas un mazinās insulīna rezistenci. Protams, to ieteikt ir vieglāk nekā īstenot, tāpēc daudzās Eiropas valstīs ir speciālas programmas cilvēkiem ar prediabētu un diabēta sākumstadijā, piedāvājot gan fiziskas aktivitātes, gan uztura apmācību. Periodiski nodarbības Eiropas projektu ietvaros ir rīkojušas arī mūsu pašvaldības, tāpēc vajag sekot līdzi piedāvājumiem arī turpmāk.
3. Ja ārsts iesaka, lieto zāles!
Jā, jau prediabēta fāzē var lietot mediakamentus, kas palīdz mazināt insulīna rezistenci un uzlabot glikozes vielmaiņu.
Visbiežāk šādam nolūkam izmanto metformīna grupas medikamentu, ko lieto arī diabēta ārstēšanā. Tabletes dzer no rīta un vakarā vismaz gadu, un pēc tam veic analīzes, lai izvērtētu glikozes līmeņa izmaiņas. Lietojot metformīnu, dažreiz var rasties nelieli gremošanas traucējumi, visbiežāk vēdera uzpūšanās un šķidrāka vēdera izeja, taču, uzņemot vidēju devu, šādas blaknes ir ļoti reti. Tiesa, Latvijā šos medikamentus prediabēta gadījumā valsts neapmaksā.
Veicot pētījumus, kuros cilvēki ar prediabētu mainīja tikai dzīvesveidu, lietoja metformīnu vai arī izmantoja abus paņēmienus, vislabākie rezultāti sasniegti pēdējā gadījumā. Taču panākumi neizpaliks arī tikai mainot dzīvesveidu. Savukārt lietojot tikai zāles, uzlabošanās nebūs tik izteikta un noturīga.
Pēdējā laikā parādījušās publikācijas, ka arī prediabēta gadījumā varētu lietot jaunos diabēta ārstēšanas medikamentus – tā sauktos GLP1 receptoru agonistus, kuri uzlabo aizkuņģa dziedzera beta šūniņu funkciju. Tos izmanto arī diabēta ārstēšanā, tie ir injicējami reizi dienā vai nedēļā.
