Lielais «kāpēc?»
Daudzu ikdienā lietojamu zāļu cenas Latvijā ir vidēji augstākas nekā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. To šovasar, apelējot pie lēmēju sirdsapziņas, atgādināja arī tiesībsargs, aicinot valdību beidzot rīkoties, lai zāļu cenas padarītu draudzīgākas mūsu maciņiem.
Veselības ministrija jau pērn iesniedza valdībā dažādus priekšlikumus, kā to panākt.
Citi lasa
Pirmkārt, samazinot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi zālēm no pašreizējiem 12 uz 5 procentiem, kas šobrīd ir lielākā Baltijā.
Diemžēl ierosinājumi palikuši tikai uz papīra. Ministrija atklāj, ka pie vainas ir farmācijas nozares pretestība, PVN likmes mazināšanu neatbalsta arī Finanšu ministrija. Bet tev un ģimenei zāles vajag jau šodien, tāpēc izpētīju, kā pie tām tikt lētāk.
Vispārējā aina
To varētu raksturot šādi: lietojam mazāk, maksājam vairāk. Biežāk izmantotās zāles mēs, Latvijas iedzīvotāji, lietojam mazāk nekā mūsu kaimiņi Igaunijā un Lietuvā, toties personīgie tēriņi par medikamentu iegādi ir lielākie Baltijā.
To atklāj pērn publiskotais Veselības ministrijas ziņojums par zāļu finansiālo pieejamību.
Lielie izdevumi, kas gulstas uz cilvēku pleciem, tiek saistīti gan ar augstākām zāļu cenām, gan ar lielāku bezrecepšu medikamentu un uztura bagātinātāju patēriņu. Zāļu valsts aģentūras dati liecina, ka visvairāk mēs lietojam zāles, kas domātas gremošanas traktam un vielmaiņai. Piemēram, medikamenti atviļņa, kuņģa čūlas un cukura diabēta ārstēšanai, arī vitamīni.
Otrajā vietā ir sirds un asinsvadu medikamenti, tātad zāles holesterīna līmeņa un asinsspiediena regulēšanai.
Trešajā vietā – nervu sistēmai domātie preparāti, tostarp pretsāpju, pretdrudža, pretepilepsijas līdzekļi, miega zāles, arī antidepresanti un citi medikamenti psihisku traucējumu ārstēšanai. Absolūtais līderis, četras reizes pārsniedzot nākamā populārākā medikamenta – aspirīna – patēriņu, ir D vitamīns holokalciferola formā.
Atkārtoju: PVN likme recepšu zālēm Latvijā šobrīd ir piektā (!) augstākā Eiropā un vislielākā Baltijā! Igaunijā zālēm piemēro 9 procentu PVN, bet Lietuvā – 5 procentus recepšu un 21 procentu bezrecepšu medikamentiem. Tikmēr, teiksim, Somijā, Austrijā un Itālijā PVN likme zālēm ir 10 procenti, Polijā – 8 procenti, bet Zviedrijā, Maltā un Lielbritānijā recepšu medikamentiem nodoklis vispār netiek uzrēķināts.
Tomēr ir arī laba ziņa – kopš 2020. gada aprīļa ārstiem vismaz 70 procentus recepšu medikamentu jāizraksta, norādot zāļu aktīvo vielu, nevis ražotāja piešķirto nosaukumu.
Tas ļāvis būtiski samazināt tēriņus par recepšu zālēm. Piemēram, salīdzinot 2019. un 2021. gada datus, kopējais līdzmaksājums par vienu recepti sarucis par vidēji 23 procentiem jeb no 6,01 eiro uz 4,62 eiro. Izvēloties lētākas līdzvērtīgas efektivitātes zāles, ietaupījums ir bijis vēl lielāks – 46 procenti, un naudas izteiksmē tas kopumā sasniedza 12 miljonus eiro, kas palikuši cilvēku maciņos.
Viss nav vienos vārtos
Vācijā zālēm piemēro 19 procentu PVN, tomēr, neskatoties uz augstāku nodokļa likmi, teiksim, 20 tabletes 500 mg paracetamola tur var iegādāties aptuveni divas ar pusi reizes lētāk nekā Latvijā – no 70 centiem, kamēr Latvijas aptiekās zemākā cena ir 1,85 eiro.
Salīdzinājumam: Lietuvā cena ir, sākot no 1,25 eiro, bet Igaunijā – 2,28 eiro.
Tātad nav arī tā, ka simtprocentīgi visur visas zāles maksā mazāk. Cītīgi jāpasērfo internetā un piedāvājums smalki jāizpēta. Jo izrādās, ka viena un tā paša ražotāja vienas un tās pašas devas un tablešu skaita medikamenta cena var atšķirties pat viena tīkla aptiekās dažādās valstīs! Piemēram, Grindeks ražotais paracetamols, 20 tabletes, Latvijas Euroaptieka tīklā maksā 4,42 eiro, bet Igaunijā tiek tirgots par 28 procentiem lētāk un maksā 3,17 eiro.
Tas tev jāzina!
Ja plāno medikamentus iegādāties aptiekās Eiropā
- Recepte, kas izsniegta Latvijā, der arī citu Eiropas Savienības valstu aptiekās, un to iespējams izmantot arī atsevišķās ārvalstu internetaptiekās.
Tiesa, ņem vērā, ka tev nepieciešamās zāles var nebūt pieejamas citā valstī, tiek tirgotas ar citu nosaukumu, atšķiras tablešu skaits iepakojumā.
Paturi prātā arī to, ka zāles, kas Latvijā nopērkamas bez receptes, citur var būt iegādājamas tikai ar to. Tāpēc, ja plāno pirkt medikamentus ārpus Latvijas, noteikti pārrunā to ar savu ārstu!
- Lūdz ārstu izrakstīt recepti papīra (!) formātā, jo Latvijā izsniegta e-recepte citā valstī nederēs. Jā, kamēr, piemēram, Igaunijā izdotās e-receptes ir izmantojamas arī Horvātijas, Portugāles un Somijas aptiekās, mūsu valsts elektroniski izrakstīto recepšu sistēma darbojas tikai un vienīgi Latvijā.
- Receptei nav nepieciešama īpaša veidlapa. Derēs Latvijā pieņemtā forma, galvenais, lai receptē būtu iekļauta šāda informācija:
- tavs vārds, uzvārds un dzimšanas datums;
- receptes izrakstīšanas datums;
- diagnozes kods;
- ziņas par ārstu, kurš izrakstījis recepti: viņa vārds un uzvārds, profesionālā kvalifikācija, darbavietas adrese (norādot arī valsti), kontaktinformācija (e-pasta adrese vai faksa numurs), kā arī daktera paraksts;
- medikamenta aktīvās vielas nosaukums, forma (piemēram, tabletes vai šķīdums), zāļu stiprums, daudzums un lietošanai paredzētā deva.
- Latvija kompensē arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, Islandē, Lihtenšteinā, Norvēģijā un Šveicē iegādātus recepšu medikamentus. Šādu iespēju paredz pārrobežu direktīva par veselības aprūpes saņemšanas nosacījumiem. Pieņemsim, ārsts tev izrakstījis zāles ar 50 procentu kompensāciju, bet Lietuvā tās ir lētākas nekā Latvijā.
Tādā gadījumā tu vari iegādāties medikamentu kaimiņvalstī par pilnu cenu, bet pēc tam Nacionālajam veselības dienestam (NVD) pieprasīt atlīdzību Latvijā noteiktās kompensācijas apjomā, rēķinot no medikamenta zemākās jeb references cenas.
Lai saņemtu atpakaļ iztērēto naudu, raksti NVD iesniegumu, kurā iekļauti tavi dati: vārds, uzvārds, personas kods un adrese. Iesniegumam pievieno pirkumu apliecinošu dokumentu, kurā redzams zāļu nosaukums, un recepti vai tās kopiju.
Ja pērc zāles internetā
- Uzticama vieta, kur iegādāties medikamentus, ir vietne arzneiprivat.de. Tā nodrošina tiešo piegādi uz Latviju, cena ir 15 eiro, ja pasūtījuma vērtība ir mazāka par 150 eiro, bet virs šīs summas sūtīšana būs bez maksas. Šeit vari iegādāties arī Latvijā izrakstītus recepšu medikamentus, pievienojot receptes fotogrāfiju. Recepte nedrīkst būt vecāka par trim mēnešiem.
- Ja internetaptieka, kur esi atradusi nepieciešamās zāles par zemāku cenu, medikamentus piegādā tikai savā valstī, piegādei uz Latviju tu vari izmantot starpniekus. Tad kā pasūtījuma adresi norādi uzņēmuma noliktavas adresi konkrētajā ārvalstī, un pēc tam tas piegādās sūtījumu tev Latvijā.
- Izmantojot starpniecības pakalpojumus piegādē, vari arī samazināt sūtīšanas izmaksas. Proti, ja internetaptieka savas valsts teritorijā nodrošina bezmaksas piegādi, tad sūtīšana bez starpnieka uz Latviju tev izmaksātu 15 eiro, ar starpnieku – no 3 līdz 6 eiro par 200 gramu līdz 2 kilogramus smagu paciņu.
- Sūtīšana būs lētāka, izmaksas dalot ar kādu citu, kam arī vajadzīgas zāles.
Pārbaudīti piegādes starpnieki:
- DeShop.lv. Piegādā no Lietuvas, Vācijas, Polijas, Francijas, Itālijas un Nīderlandes.
- PercEU.lv. Nodrošina piegādi no Lietuvas, Polijas, Vācijas, Nīderlandes, Lielbritānijas, Spānijas, Francijas, Itālijas, Portugāles, Čehijas un Japānas.
Uzmanies no viltotām zālēm! Pērc zāles licencētā internetaptiekā! Eiropas Savienības valstīs reģistrētas aptiekas tirgoto medikamentu drošību un autentiskumu apliecina šāds simbols. Karogs un teksta valoda atšķiras atkarībā no valsts, kurā reģistrēta internetaptieka. Klikšķinot uz logo, tu tiksi novirzīta uz reģistru, kurā norādītas visas internetaptiekas, kas konkrētajā valstī darbojas, ievērojot likumus.
Pievērs uzmanību! Ja ieved vai pasūti zāles no ārzemēm
- Zālēm jābūt oriģinālajā iepakojumā ar skaidri identificējumu ražotājvalsti un ražotāju. Un jābūt pirkuma čekam.
- Ja iegādājies zāles no trešajām valstīm, lai tās saņemtu pastā, būs nepieciešama recepte arī bezrecepšu zālēm.
- Personiskai lietošanai no Šengenas zonas tu drīksti ievest zāles, kuru sastāvā ir noteiktas narkotiskās vai psihotropās vielas, ja tev ir ārsta izsniegta un Veselības inspekcijas apstiprināta apliecība par šo medikamentu lietošanu ārstniecībai. Atļautās vielas atradīsi likuma Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību 2. pielikuma otrajā un trešajā sarakstā, savukārt tos meklē vietnē likumi.lv.
- Ja tu savai lietošanai ieved narkotiskās vai psihotropās zāles, kas ir ārpus Šengenas zonas, tev nav vajadzīga īpaša atļauja, taču nepieciešamību lietot šos medikamentus nāksies apliecināt, uzrādot recepti, tās norakstu vai kopiju. 2. sarakstā iekļautās vielas saturošo zāļu daudzums nedrīkst pārsniegt 14 dienu ārstēšanas kursam nepieciešamo daudzumu, bet 3. sarakstā iekļautās vielas – 30 dienu kursam nepieciešamo daudzumu.
Cik daudz drīksti ievest vai pasūtīt?
- 12 mēnešu lietošanai, ja tu zāles ieved vai saņem pasta sūtījumā no Eiropas Ekonomikas zonas valsts.
- 14 dienu lietošanai, ja tu no Eiropas Ekonomikas zonas ieved anaboliskos steroīdus, testosteronu, augšanas hormonus vai to analogus.
- 6 mēnešu lietošanai, ja tu ieved zāles no trešās pasaules valsts.
Svarīgi. Ja pasūtīto vai ievesto zāļu daudzums vienam medikamentam pārsniedz 3 iepakojumus, tev rakstiski jāapliecina, ka zāles lietosi personiskām vajadzībām, ka uzņemies atbildību par to lietošanu un ka tās nav aizliegto sarakstā. Ievedot anaboliskos steroīdus, testosteronus, augšanas hormonus vai to analogus, nepieciešama recepte vai ārstniecības iestādes izdots apliecinājums.
Tas ir aizliegts!
- Ievest no ārvalstīm narkotiskos analgētiķus, piemēram, kodeīnu vai tramadolu, jaunās psihoaktīvās un aktīvās vielas.
- Saņemt pasta sūtījumā narkotiskos analgētiķus, jaunās psihoaktīvās un aktīvās vielas, anaboliskos steroīdus, testosteronus, augšanas hormonus un to analogus, 2. un 3. sarakstā iekļautās vielas saturošas zāles. (Avots: Ministru kabineta noteikumi par zāļu izplatīšanas un kvalitātes kontroles kārtību.)
Kur salīdzināt zāļu cenas?
- Baltijas valstīs – Apteka.lv.
- Latvijā – www.visas-zales.lv.
- Igaunijā – Raviminfo.ee.
- Lietuvā – Vaistai.lt.