Pēc vēža zaudētās krūtis var atjaunot!

Plastikas ķirurgs Kalvis Pastars ir ārsts, kurš pēdējo pāris gadu laikā visargumentētāk un visdedzīgāk ir aktualizējis tēmu, ka krūts rekonstruktīvās operācijas ir neatņemama, uz pieradījumiem balstīta izveseļošanās sastāvdaļa, kas daudzu valstu medicīnas aprūpē ir krūts vēža ārstēšanas pēdējais posms. Arī mūsu sievietes ir pelnījušas modernu, mūsdienīgu veselības aprūpi – tieši tāpat kā to tagad izmanto ārzemju pacientes, kuras ierodas operēties Latvijas Mikroķirurģijas centrā, jo viņām šos izdevumus viņu valsts apmaksā.

Ārsta vizītkarte:

• Plastikas ķirurgs Latvijas Mikroķirurģijas centrā 20 gadus, specializācija: galvas un kakla onkoloģija un rekonstruktīvā mikroķirurģija, rokas ķirurģija.
• Veicis neskaitāmas krūts rekonstrukcijas operācijas.
• Zināšanas smēlies ASV Jeila Universitātes Voterberijas hospitālī, Meijo klīnikā Ročesterā, arī Singapūras Valsts universitātes slimnīcas Rokas un rekonstruktīvās mikroķirurģijas centrā, ieguvis medicīnas zinātņu doktora zinātnisko grādu ķirurģijā.
• Latvijas Mikroķirurģijas centra vadītājs.
• Ārsts, kuram nav vienalga. Aktīvi iesaistās visur, kur runa ir par cilvēku dzīvības un veselības glābšanu, lai viņi atgrieztos pilnvērtīgā dzīves un darba vidē. Gādā arī par jauno ārstu izglītības un kvalifikācijas paaugstināšanu.

Par ko vispār stāsts?!

Krūts rekonstrukciju visvairāk novērtē sievietes, kuras kādu laiku ir dzīvojušas bez krūts. Viņas līdz sirds dziļumiem saprot, kā tas ir. Visi šie pārdzīvojumi – gan psiholoģiskie, gan fizioloģiskie, gan sociālie… Starp vēža pacientēm ir tik daudz foršu, skaistu, gudru, talantīgu sieviešu, kuras visvisādi cenšas sadzīvot ar zaudētu vienu vai abām krūtīm, taču tik un tā viņas bieži vien jūtas psihoemocionāli sagrautas, samazinās darba spējas, varbūt cieš arī attiecības ģimenē… Dažām sievietēm pat jādodas pie psihoterapeita vai psihiatra, jo parādās depresija. Šie stāsti, ko pacientes uztic plastikas ķirurgam, ir skarbi tieši savas realitātes dēļ. Es nemaz nerunāju par to, ka, ilgstoši dzīvojot ar vienu krūti, tīri fizioloģiski asimetrijas dēļ ķermenī mainās smaguma centri! Veidojas nepareiza stāja, parādās muguras sāpes, deformējas mugurkauls, tā rezultātā veidojas nervu saknīšu nospiedums, lielo locītavu – gūžas un ceļgalu –, arī pēdas slogojuma izmaiņas, asinsrites traucējumi… Un tam visam līdzās vēl tīri sadzīviskas neērtības – apģērba izvēle, krūts ārējās protēzes valkāšana. Valsts katrai sievietei piešķir šo krūšturī ieliekamo protēzi uz diviem gadiem, bet diemžēl tās parasti nonēsājas krietni ātrāk, un ko tad?…

Citi lasa

Elza Krūmiņa

Skandāls

Kādi jaunumi Rozenbaumas parādu skandālā? Aktieris Apse: Naudas nav, bet cilvēks atpūšas un malko vīnu

Marta Kalniņa

Bizness

Uzņēmēja un dziedātājas Tīnas Šipkēvicas mamma Kristīne Līpiņa pieņēmusi smagu lēmumu

Ineta Meimane

Personības

Laura Vizla par pagātni, skaisto dzīvi un Porziņģi: Šo šķiršanos nevērtēju kā zaudējumu

Kāpēc šis garais un emocionālais ievads? Divu iemeslu dēļ. Pirmais – sievietēm, kuras pārcietušas krūts vēzi, ir jādod iespēja turpināt dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, nevis slēpjot savas fiziskās nepilnības. Un otrs… Ik gadu krūts vēzi Latvijā atklāj 1000–1200 sievietēm un apmēram 30 procentiem tas tiek diagnosticēts vēlīnā stadijā – arī tāpēc, ka mums ļoti vāji tiek īstenota valsts atmaksātā krūts vēža skrīninga programma. Kaut gan ik pēc diviem gadiem katrai sievietei, kurai ir 50+, tiek personīgi sūtīts uzaicinājums uz valsts apmaksātu krūts mamogrāfiju, diemžēl atsaucība nav liela. 2020. gadā deviņu mēnešu laikā šajā skrīninga programmā piedalījās tikai 31,8 procenti uzaicināto sieviešu. Un viens no iemesliem, manuprāt, ir tas, ka netiek nodrošināta pilna krūts vēža ārstēšana, kas iekļauj arī zaudētās krūts rekonstrukciju. Proti, Latvijā joprojām nav atjaunota krūts rekonstrukcijas programma, kas 2009. gadā dižķibeles dēļ tika pārtraukta. Pagājuši divpadsmit gadi! Savukārt, ja sievietes zinātu, ka pēc krūts vēža ārstēšanas valsts palīdzēs atgūt zaudēto krūti, es domāju, ka bailes no šīs slimības būtu ievērojami mazākas un tas pavisam noteikti psiholoģiski dotu sievietēm lielāku drosmi laikus apmeklēt ārstu un – kas vēl svarīgāk – uzlabotu agrīnās diagnostikas rezultātus.

Man prieks, ka, aktīvi iesaistoties Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīklam, sieviešu biedrībām Vita un Dzīvības koks, labdarības fondam Rozā vilciens, arī tiesībsarga birojam, onkologiem un plastikas ķirurgiem, pašām kūts vēža pacientēm un, pateicoties sabiedrības atbalstam, portālā manabalss.lv tika savākts vairāk nekā 13 tūkstoši balsu, ka – krūts rekonstrukcijas programma jāatjauno. Šobrīd projekts nosūtīts izskatīšanai valdībā un Saeimā.

Gaisma tuneļa galā?

Jā, iespējams, ka beidzot šī lieta būs pavirzījusies uz priekšu, jo pastāv ļoti liela varbūtība – ja atkal nenotiks kārtējais lielais nezināmais –, ka valsts krūšu rekonstrukcijas programmai piešķirs naudu, lai no 2022. gada to varētu atjaunot. Katrā ziņā Veselības ministrija, Nacionālā Veselības dienesta un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas apsolīja, ka krūšu rekonstrukcijas programma tikšot iekļauta valsts budžetā. Bet, kamēr tas vēl nav noticis…

Patlaban par valsts naudu kaut ko var rekonstruēt, bet problēma tāda, ka valsts nesedz šo operāciju reālās izmaksas. Līdz ar to slimnīcas ir spiestas izvēlēties lētākās rekonstrukcijas metodes, proti, zaudēto krūti atjaunot ar espanderiem un implantiem, bet, pirmkārt, konkrētajai sievietei, iespējams, tā nav pati labākā metode un vajadzīga cita. Otrkārt, jā, valsts apmaksā kaut kādu apjomu krūts rekonstrukciju, un kā pierādījumu tam ministrijas ierēdņi piesauc ciparus, ka 2018. gadā veiktas 73 šādas operācijas, 2019. gadā –115…

Taču tiek piemirsta kāda ļoti būtiska nianse – krūts rekonstrukcijai izmantotais implants sievietei jāpērk par saviem līdzekļiem. Viena implanta cena ir ap 450 eiro, divu – ap tūkstoti.

Plus vēl līdzmaksājums par operāciju… Un, ja sievietei šo līdzekļu nav? Tātad vienīgais, ko mēs varam secināt, – krūts vēža rekonstrukcijas operācijas valsts patlaban apmaksā daļēji, un tās ir pieejamas vienīgi tām sievietēm, kurām ir nauda implantiem. Turklāt pacienšu skaits, kurām medicīnisku apsvērumu dēļ drīkst un var šādā veidā atjaunot zaudēto krūti, ir ārkārtīgi ierobežots. Tātad loģisks secinājums, ka pagaidām Latvijā bez pacienšu privāto līdzekļu iesaistes nav iespējams īstenot krūts vēža ārstēšanu pēc valstī apstiprinātām vadlīnijām.

Sīkāk par metodēm

Mēs vienmēr sievietēm, kurām atklāts ļaundabīgais audzējs, iesakām pirms krūts vēža operācijas konsultēties ar plastikas ķirurgu. Pasaulē tā ir normāla prakse. Tas pat ir ļoti vērtīgi, ka plastikas ķirurgs sniedz ieskatu par rekonstrukcijas iespējām, plānošanu, taktiku. Jo nav jau tā, ka visām sievietēm tiek izmantota viena metode. Ir trīs veidu rekonstrukcijas operācijas, un izvēle atkarīga no tā, cik plaša bijusi krūts vēža operācija un kāds ir apkārtējo audu stāvoklis.

PIRMĀ – izmantojot espanderus un implantus

Te var būt divas taktikas. Pirmā, ka krūts rekonstrukcija tiek veikta uzreiz – tās pašas operācijas laikā, kad krūts dziedzeri noņem, uzreiz tiek ievietots implants. To var izdarīt, ja pietiekamā daudzumā ir labas kvalitātes āda un zemāda, lai pilnībā nosegtu implantu.

Otra taktika – to pašu var izdarīt divos posmos. Vispirms ievieto espanderu. Tas ir īpašs balons, kuru pamazām laika gaitā uzpilda ar sterilu fizioloģisko šķīdumu un tādā veidā audi, āda un muskuļi krūts rajonā tiek lēnām, pakāpeniski izstiepti un iegūta krūts forma. Pēc tam nākamajā operācijā espandera vietā ievieto implantu, kas tur jau paliek pastāvīgi. Implanti ir dažādu veidu un dažādu formu, ķirurgs var izvēlēties piemērotāko, lai sasniegtu vislabāko estētisko rezultātu.

Implantu ievietošana ir tehniski vienkāršākā metode. Plusi: īss pēcoperācijas periods, nav papildu rētas un neveiksmes gadījumā vienmēr pastāv iespēja veikt cita veida rekonstrukciju – ar lēveriem. Taču implantiem raksturīga kāda problēma – tie nav mūžīgi. Statistika liecina, ka apmēram pusei pacienšu desmit gadu laikā tomēr jāveic implanta nomaiņa. Teorētiski pastāv iespēja, ka tas var plīst. Par laimi, jaunās paaudzes implantiem ir, ja tā drīkst sacīt, atmiņa, un gela iztecēšana vairs nenotiek –
pat, ja implants ir ieplīsis, tas saglabā savu formu. Taču nenoliedzami šāds implants jāmaina. Gadās, ka veidojas rētaudu sabiezējumi, kas neļauj implantam brīvi kustēties. Reizēm krūts noslīd, pat sāp… To, kā implants atjaunotajā krūtī uzvedas, var kontrolēt, veicot ultrasonoskopiju vai magnētisko rezonansi.

Visai bieži zaudētās krūts rekonstrukcija tiek arī speciāli atlikta. Respektīvi – no sākuma sievietei ārstē krūts vēzi un, kad terapija pabeigta, tikai tad drīkst veikt krūts rekonstrukciju.

Parasti tās ir pacientes, kurām, lai uzveiktu slimību, nepieciešama ne tikai ķirurģija, bet arī ķīmijterapija un/vai staru terapija. Ir arī sievietes, kuras pašas izvēlas iet drošāko ceļu, baidoties, ka krūts rekonstrukcija varētu kaut kādā veidā apgrūtināt diagnostiku –
«Ja nu ārsts kaut ko neredz, palaiž garām un kādas vēža šūnas krūtī palikušas…» Taču pētījumi un arī mūsu praktiskā pieredze liecina, ka krūts rekonstrukcija nekādā veidā nepasliktina krūts vēža recidīva atklāšanu. Ja slimība atgriežas, tas nenozīmē, ka to grūtāk diagnosticēt. Tā nav, vienīgi nepieciešama mazliet citādāka kontroles izmeklējumu taktika. Par to katrai individuāli izstāsta operējošais ķirurgs.

OTRA metode – izmantojot pašas pacientes audus

Biežākās vietās, no kurienes audu lēverus ņem, ir krūšu kurvis, vēdera priekšējā siena, sēža jeb dibens un arī augšstilba iekšējā virsma. Uzreiz varu sacīt, ka šīs operācijas, salīdzinot ar espanderu un implantu ievietošanu, ir garākas un sarežģītākas. Lai gan… kā uz to skatās, viss ir relatīvs. Veidojot krūti ar espanderu un implantu, viena operācija ilgst apmēram divas stundas, bet –
vajadzīgas divas operācijas. Savukārt, jauno krūti veidojot ar lēveri, ja viss norit raiti, to var izdarīt vienā operācijā. Protams, pēcoperācijas periods pacientei ir grūtāks, jo ķirurģiskais apjoms ir daudz lielāks. Taču, ja skatās ilgtermiņā, no visām šim pūlēm ir savi ieguvumi. Atjaunojot krūti ar saviem audiem, var sniegt noturīgāku, dabiskāku izskatu nekā ar rekonstrukciju, kura balstīta tikai uz protēžu implantiem. Ķirurgs var precīzāk pielāgot veselajai krūtij rekonstruējamās krūts formu un izmēru. Tomēr sievietei jāņem vērā, ka ķermenī būs vairāk rētu – gan vietā, kur krūts tiek rekonstruēta, gan tur, kur audi tiek paņemti. Tiesa, šīs rētas ķirurgs parasti veido vietās, kuras ir salīdzinoši maz redzamas un viegli paslēpjamas. Ar laiku rētas kļūst arī bālākas un nav tik uzkrītošas.

Lēveri izmanto arī situācijās, kad jāatjauno mīksto audu daudzums. Visbiežāk tas vajadzīgs pacientēm, kurām bijusi staru terapija vai problēmas ar onkoloģiskās operācijas rētu dzīšanu – tad vajag krūts rajonā ievietot labi apasiņotu audu lēveri.

Pasaulē un Latvijā pazīstamākā un populārākā krūšu rekonstrukcija ir, rotējot miokutānu plato muguras muskuli (m.latissimus dorsi) uz asinsvadu kājiņas. Miokutāns nozīmē – no ādas un muskuļa veidots lēveris…  Tātad to caur zemādas kanālu paduses rajonā izvada uz krūškurvja priekšējo sienu, rekonstruējamās krūts pusē un izveido krūts formu. Neticami, bet šāda veida operācijas pasaulē tiek veiktas jau kopš 1897. gada, un tas nozīmē tikai vienu – ka šī tehnoloģija, kas nonākusi līdz mūsdienām, ir laba un ļoti, ļoti pilnveidota. Krūts rekonstrukciju ar platā muguras muskuļa rotēšanu parasti izmanto slaidām sievietēm.

Tām, kurām vai nu grūtniecības un dzemdību dēļ, vai vienkārši priekšējā vēdera sienas mīksto audu daudzums ir lielāks un ar pietiekami biezu zemādas slāni, audu lēveri ņem tieši no šīs vietas. Lēveris vai nu tiek rotēts uz muskuļu kājiņas, vai vēl labāk – muskulis tiek saudzēts, tas paliek savā vietā, bet paņem tikai ādu un zem­ādu. Pārstādot šos audus uz krūšu kurvja priekšējās sienas, tiek izveidota krūts un atjaunota asinsrite. Rezultātā paciente iegūst ne tikai estētiski skaistu krūti, bet arī smuku, plakanu vēderu. Audu paņemšanas rēta tiek paslēpta zem apakšbiksītēm.

 Mazāk populāra, bet noteiktai pacienšu grupai ir izmantojama metode, operācijai audus ņemt no sēžas vietas. It īpaši, ja vajag rekonstruēt abas krūtis un ja vēdera priekšējai sienai nav pietiekams mīksto audu apjoms. Ir speciāla tehnika, kā paņemt lēveri un tad tukšo vietu vienkārši aizšūt – āda tādā ziņā padodas. Rēta atkal tiek paslēpta zem apakšbiksītēm, vienīgi dupsis paliek simetriski nedaudz mazāks. Šogad mēs vienai sievietei tādu operāciju veicām, un ir ļoti labs estētiskais rezultāts.

Vēl viena vieta, no kurienes var pārvietot audus, ir augšstilba iekšējā virsma – āda kopā ar zemādu un muskuli tiek pārstādīta un izveidota jauna krūts.

Kad krūts rekonstrukcija pabeigta pilnā apjomā, var izveidot krūts zirnīti – tā ir atsevišķa neliela operācija, parasti to veic ne ātrāk kā pēc 3–4 mēnešiem, bet, visticamāk, pēc pusgada, kad krūts ir pilnībā ieguvusi formu. Pēc tam var veikt areolas tetovēšanu. Ja viss tiek izdarīts nevainojami, rezultāts tiešām ir skaists un nezinātājs bieži vien nemaz nespēj pateikt, ka krūts ir no jauna izveidota. Vienīgais, kas šo faktu varētu nodot, ir rētas. Taču pacientes arī ir attapīgas un izdomas pilnas – viņas rētai virsū uztetovē smuku rozīti!

TREŠĀ metode – audu lēveri kombinē kopā ar implantu

Šādi var dabūt lielu krūts apjomu. Metodi izmanto tad, ja sieviete tomēr vēlas kuplas krūtis (vai viņai tādas arī bijušas), bet audu to rekonstrukcijai nepietiek.

Šo metodi izmantojam salīdzinoši reti. Bet ir kāda cita nianse… Pacientēm, kuras zīdījušas mazuļus, bieži vien krūtis ir noslīdējušas, taču jauno krūti rekonstruē, protams, tādu, kādai tai būtu jābūt, un nevis kāda tā kļuvusi pēc bērna barošanas. Šādos gadījumos būtu lietderīgi veikt arī otras – veselās – krūts korekciju. Un, ja sievietei ir ļoti lielas krūtis un viņa vēlas tās samazināt – atvieglot slodzi mugurai, arī tāda iespēja pastāv.

Onkologs vai plastikas ķirurgs – kurš?

Tā nu sanācis, ka pie sievietes krūts var satikties divu specialitāšu ķirurgi – onkologs, kurš veic onkoloģisko operāciju, un plastikas ķirurgs, kurš zaudēto krūti rekonstruē. Kā pašas pacientes dažkārt mēdz jokot: viens par veselību, otrs par smukumu! Bet patiesībā tā vis nav – arī plastikas ķirurgs ir par veselību. Vispirms jātiek galā ar vēzi – tas ir primārais mērķis, un krūts rekonstrukcija ir nākamais posms. Nevar būt runa par krūts atjaunošanu, ja vēzis nav izārstēts!

Piemēram, mums, Mikroķirurģijas centra ārstiem, ir ļoti veiksmīga sadarbība ar Latvijas Onkoloģijas centra speciālistiem. Vienkāršākās krūšu rekonstrukcijas operācijas ar espanderiem un implantiem viņi veic paši, bet, ja onkologi uzskata, ka ir paciente, kurai vajadzīgas mūsu prasmes, tad viņi aicina talkā mūs. Jau sacīju, ka pacientēm, kuras saņem staru terapiju, rekonstrukciju ar espanderiem un implantiem nemaz nedrīkst veikt, viņām vajadzīga audu pārstādīšana. Un te jābūt ciešai sadarbībai starp ķirurgiem onkologiem un plastikas ķirurgiem – mēs nemaz nedrīkstam savā starpā konkurēt! Jo paciente noteikti nebūs ieguvēja, ja viņu katrs vilksim uz savu pusi. Tas nebūtu gudri.

Šobrīd mēs visi esam uz viena viļņa – visi saprot, cik svarīgi ir atjaunot krūts rekonstrukcijas programmu. Kad tas notiks, darba patiesībā netrūks nevienam. Jo vienpadsmit gadus teju nekas nav darīts, līdz ar to pacienšu skaits, kuras sapņo atkal būt ar abām krūtīm, ir visai liels.

Kritēriji, pēc kā izvērtē pacienti

•  Vēža stadija, metastāzes un/vai plānota staru terapija un ķīmijterapija.
•  Svars, ķermeņa masas indekss.
•  Blakus slimības (diabēts, vaskulīti, sirds un asinsvadu, plaušu kaites).
•  Atlikušo audu kvalitāte un daudzums noņemtās krūts rajonā un otras – veselās – krūts izmērs.
•  Pieejamās lēvera donora vietas.
• Pacientes motivācija, psihoemocionālais stāvoklis.
• Smēķēšana. Jāatmet vismaz 6–8 nedēļas pirms operācijas.

Kur rekonstruē krūtis?

• Valsts atmaksātas operācijas tagad var saņemt tikai valsts slimnīcās un ļoti ierobežots skaits sieviešu.
•   P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā. Vienas vai abu krūšu pareizas formas, tilpuma un simetrijas atjaunošana pēc mastektomijas vai krūts audzēja izgriešanas. Konsultēties pie plastikas ķirurga Dr. Anša Ģīļa.
•   Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centrā. Rekonstrukcijas operācijas ar espanderiem un implantiem veic ķirurgi onkologi, mamologi Dr. med. Jānis Eglītis, Dr. Andrejs Srebnijs, Dr. Egils Purmalis, Dr. Jurijs Sorokins, Dr. Mihails Timofejevs.
• Privātajās klīnikās krūšu rekonstrukcijas pēc vēža ārstēšanas veic par pilnu maksu. Cenas svārstās no 2000 līdz 3500 eiro.
• Latvijas Mikroķirurģijas centrs. Veic visa veida krūšu rekonstrukcijas operācijas. Turklāt, Latvijas Mikroķirurģijas centrs turpina pagājušajā gadā iesākto akciju, kuras laikā 5 sievietēm pēc krūts vēža ārstēšanas – operācijas, ķīmijterapijas, staru terapijas vai to kombinācijas – ir pagājis vismaz viens gads, tiks veiktas bezmaksas krūts rekonstrukcijas operācijas. Savukārt bez maksas konsultēties varēs ikviena paciente, kurai nepieciešama vienas vai abu krūšu atjaunošana. Centrs aicina sievietes līdz šī gada 5. novembrim sūtīt pieteikumus kopā ar īsu stāstu par sevi, adrese: [email protected]. vai Brīvības gatvē 410, Rīgā, LV-1024. Pacientes konsultēs un operācijas veiks pieredzējuši centra speciālisti – mikroķirurgi un sertificēti plastikas ķirurgi ar ievērojamu pieredzi daudzpusīgās rekonstrukciju tehnoloģijās: Dr. med. Kalvis Pastars, Dr. Haralds Adovičs, Dr. Gundars Krauklis, Dr. Anda Gaile, Dr. Jānis Zariņš,Dr. Nonna Tomiševa, Dr. Māris Krūmiņš un Dr. Marta Taurīte.
• Plastiskās un estētiskās ķirurģijas centrs Ādažu privātslimnīca. Rekonstrukcijas veic plastikas ķirurgs Dr. Māris Krūmiņš.
• Dr. med. Jāņa Ģīļa plastikas ķirurģijas klīnika. Rekonstrukcijas veic plastikas ķirurgs Dr. Ansis Ģīlis.