Grūti pamanīt, viegli atrast
Klusēšanas dēļ aknas bieži paliek novārtā. Ja arī tās sāk protestēt, pirmie simptomi ir nespecifiski – nogurums, čābīgs garastāvoklis, viegls nelabums, svara zudums, gremošanas traucējumi, smaguma sajūta labajā paribē.
Tātad tos ir ļoti viegli norakstīt uz stresu, lielu slodzi, pavasara nogurumu vai citām kaitēm.
Aknu bojājumiem raksturīgās izpausmes parādās tikai tad, kad problēma ir jau samilzusi.
- Acu āboli un āda iekrāsojas salmu tonī.
- Urīns kļūst tumšs, toties izkārnījumi – pavisam gaiši, teju balti.
- Var pievienoties ādas nieze un kāju pampums – tūska it sevišķi novērojama ap potītēm un pēdu virspusē, liekot tām izskatīties pēc kartupeļiem.
- Uz ādas mēdz arī veidoties zirnekļtīklam līdzīgs asinsvadu tīklojums, var parādīties delnu apsārtums.
- Zilumi plaukst kā puķes: knapi pieskaries galda stūrim, un – skat! – jau asinsizplūdums!
Slimības dēļ aknas var palielināties, un tad gan, iespējams, tu jutīsi sāpes labajā paribē – ne pašās aknās, bet tādēļ, ka orgāns nospiež kādu nervu.
Tomēr ir arī labā ziņa – par aknu labsajūtu ir iespējams pārliecināties ar pavisam vienkāršām asins analīzēm, kuras nozīmē ģimenes ārsts. Minimālais izmeklējumu komplekts, ko profilaksei vajadzētu pārbaudīt reizi gadā, ir aknu enzīmi – ALAT, ASAT, GGT, sārmainā fosfatāze – un bilirubīns.