Lasītājas jautājums: Pagājušā gada pavasari sagaidīju ar pēkšņu šķaudīšanu, ūdeņainām iesnām un acu apsārtumu. Nekad agrāk manos 52 gados tā nebija gadījies. Kolēģe ieteica palietot fenkarolu, ko var nopirkt bez receptes. Viņa zinot, jo māsai esot alerģija pret putekšņiem, un šīs zāles palīdzot. Man arī no tām pārstāja tecēt deguns un asarot acis. Bet tagad domāju – ja atkal kas tāds sāksies, vai drīkstu tā – vienkārši – uz savu galvu nopirkt pretalerģijas tabletes un lietot? Varbūt man tomēr jāzina kaut kādas nianses, lai sev nekaitētu? Varbūt citas zāles ir piemērotākas? Maruta
Jā, putekšņu alerģija patiešām var būt ļoti mokoša, un diemžēl tā mēdz sākties jebkurā vecumā. Kāpēc tā pēkšņi parādījusies Marutai, nevaru atbildēt. Klasiski alerģija raksturīga gados jaunākiem cilvēkiem. Maziem bērniņiem visizplatītākā ir pārtikas alerģija, bet pārējie visbiežāk nepanes putekšņus, putekļu ērcītes, dzīvnieku spalvas un pelējuma sēnītes.
Vispirms es gribētu pateikt, ka nereti, izmeklējot pacientus, kuri domā, ka viņiem ir alerģija pret putekšņiem, tā ne vienmēr apstiprinās. Līdzīgu reakciju var izraisīt dažādi vīrusi, taču antihistamīnu grupas medikamenti, pie kuriem pieder arī Fenkarol, kuru tu lieto, palīdz gan vienā, gan otrā gadījumā.
Antihistamīni. Bet – kurus?
Tu jau droši vien zini, ka antihistamīni ir medikamenti, kurus pret alerģijas simptomiem lieto visbiežāk. Ja šīs zāles palīdz un neizraisa blaknes, tās drīkst lietot arī uz savu galvu. Vienīgi nevajag to darīt lieki un nepareizi.
Pareizāk gan būtu doties pie ārsta un veikt izmeklējumus. Tad dakteris noteiks medikamenta piemērotību un nepieciešamības gadījumā izrakstīs citas zāles. It īpaši mediķa konsultācija būtu nepieciešama, ja tev ir arī kādi citi veselības traucējumi vai tu lieto citus medikamentus. Derētu aprunāties vismaz ar farmaceitu. Un noteikti būtu vērts noskaidrot, vai skarti tikai augšējie vai arī dziļākie elpceļi un vai nepastāv astmas risks, kas nereti uzplaukst kopā ar alerģiju.
Gribu uzsvērt, ka antihistamīna preparāti alerģiju neārstē, tikai mazina vai novērš simptomus.
Kā jau sacīju, tie ir samērā droši medikamenti. Vienīgi neiesaku lietot šīs grupas pirmās paaudzes preparātus, piemēram, hloropiramīnu (Suprastin), klemastīnu (Tavegyl), difenhidramīnu (Dimedrol). Tie nereti izraisa dažādas blakusparādības, piemēram, sirds ritma un urinācijas traucējumus, miegainību pat nākamajā dienā pēc lietošanas. Autovadīšana šo medikamentu iespaidā līdzinās 0,5 promiļu alkohola reibumam. Tātad tie nebūtu lietojami, ja jāvada transportlīdzeklis vai jāveic darbs, kuram nepieciešams koncentrēt uzmanību. Iedarbības ilgums ir 5–6 stundas, kas nozīmē, ka šīs zāles lietojamas trīs reizes dienā.
Visu šo iemeslu dēļ mūsdienās pirmās paaudzes antihistamīnus neiesaka lietot maziem bērniem, jo tie kavē smadzeņu nobriešanu, savukārt veciem cilvēkiem tie palielina demences attīstības risku.
Turklāt pie pirmās paaudzes antihistamīniem jau pēc 3–4 dienām var veidoties pieradums un, lietojot ilgāku laiku, efektivitāte mazinās. Un vēl – tiem bieži ir nevēlama mijiedarbība ar citām zālēm.
Izvēloties antihistamīnu grupas medikamentus, priekšroka dodama otrās paaudzes preparātiem, piemēram, loratadīnam (Claritine, Loratin) vai cetirizīna dihidrohlorīdam (Aceterin, Zyrtec), kuru iedarbība sākas jau otrās stundas laikā pēc iedzeršanas, ilgst diennakti, un tiem nav īpašu blakusparādību. Atšķirībā no pirmās paaudzes medikamentiem šīs zāles ne tikai mazina simptomus, bet arī iedarbojas uz alerģisko iekaisumu. Tomēr arī šajā gadījumā jāņem vērā, vai nav kādas citas slimības, aknu vai nieru kaites, jo vieni antihistamīni izdalās caur nierēm, bet citi – caur aknām.
Lasītāja vaicā tieši par Fenkarol, kura aktīvā viela ir hifenadīna hidrohlorīds. Pozitīvi, ka fenkarols reti izraisa miegainību. Ja tas palīdz un nerada blaknes, tad īpaša riska veselībai nav. Vienīgi piesardzība jāievēro cilvēkiem ar smagām sirds un asinsvadu sistēmas, kuņģa un zarnu trakta, aknu un nieru slimībām. Pieaugušajiem optimālā deva ir 25–50 mg 2–4 reizes dienā. Maksimālā dienas deva ir līdz 200 mg.
Kad un cik ilgi?
Antihistamīnu lietošanas laiks un ilgums atkarīgs no tā, pret kuriem putekšņiem ir alerģija. Ja pret alkšņa un lazdas putekšņiem, to dara martā un aprīlī, ja pret bērza – aprīlī un maijā, ja pret graudzālēm – no maija līdz augustam, bet pret nezālēm – no jūlija līdz septembrim.
Tātad – lai zinātu, kad lietot zāles, der noskaidrot, tieši kuri putekšņi izraisa alerģiju. To var izdarīt ar īpašu testu pie alergologa. Vislabāk to darīt rudens pusē, nevis tad, kad simptomi jau izpaužas pilnā krāšņumā. Vainīgos var noteikt arī asins analīzēs, bet tad pastāv lielāka iespēja kļūdīties. Ļoti precīzas ir molekulārās analīzes, vislabāk, ja tās nozīmē speciālists, lai tu lieki netērētu līdzekļus.
TĀ nedari!
Neaizraujies ar asinsvadus sašaurinošu deguna pilienu lietošanu! Pilinot tos ilgāk par septiņām dienām, var neatgriezeniski sabojāt deguna gļotādu.
Svarīgi!
Nemēģini sadzīvot ar šķavām un deguna tecēšanu, jo neārstētas alerģiskās iesnas var pāraugt astmā. Alerģiskais iekaisums jāārstē, un – jo ātrāk, jo labāk.
Citi ieroči
Ja visu varētu atrisināt ar antihistamīna tabletēm, alergologi nemaz nebūtu vajadzīgi. Piemēram, ja putekšņu alerģija vairāk izpaužas nevis ar deguna tecēšanu un kairinājumu, bet galvenokārt ar deguna gļotādas tūsku un aizlikumu, antihistamīni nelīdzēs. Tad atvieglojumu dos deguna gļotādas asinsvadus sašaurinoši pilieni, piemēram, Olynth, Vibrocil, Galazolin, vai glikokortikoīdu aerosoli, no kuriem bez receptes nopērkams tikai Flixonase. Tātad – atkal iesaku konsultēties ar ārstu. Iespējams, dakteris izrakstīs deguna aerosolu, kas satur gan glikokortikoīdus, gan antihistamīnus un efektīvi darbojas tieši degunā.
Profilaksei noderēs degunā pūšams aerosols, kas veido aizsargslāni, neļaujot putekšņiem un citiem alergēniem iekļūt organismā, piemēram, Aller-Go Nasal Spray. To var droši iepūst katru reizi pirms došanās ārā, un, pārnākot mājās, izskalot degunu ar jūras ūdeni.
Ja alerģiju izraisa visu grupu putekšņi un zāles jālieto ilgstoši, parasti alergologs piedāvā alergēnu specifisko imūnterapiju. Tā alerģiju var izārstēt pavisam. Vienīgi iepriekš nepieciešama ļoti rūpīga izmeklēšana. Šādi ārstējoties, izmanto dažādus preparātus: injekcijas, pilienus vai tabletes, ko lieto zem mēles.
Imūnterapiju sāk pirms sezonas un turpina vismaz trīs gadus.
Ja alerģiju izraisa pļavas zāles, vari nodarboties arī ar pašrocīgo imūnterapiju. Tas nozīmē, ka laikā, kad šķaudi un puņķojies, katru rītu tukšā dūšā nosūkā ēdamkaroti medus, kas ievākts dzīvesvietai tuvākajā apvidū laikā, kad izpaužas alerģiskā reakcija. Iespējams, ilgtermiņā organisms pieradīs pie putekšņiem un alerģijas izpausmes būtiski mazināsies. Tikai efekts ne vienmēr būs noturīgs, jo, atšķirībā no medikamentiem, kuros ir noteikts alergēnu olbaltumu daudzums, nav zināms, cik to ir medū.
Sargājies!
Jāatzīst, ka izvairīties no putekšņiem ir gandrīz neiespējami. Tie spēj aizlidot simtiem kilometru attālumā un atrast tevi pat tad, ja neiesi laukā. Lai atvieglotu situāciju, pārnākot mājās, vēlams pārģērbties, nomazgāties dušā un izskalot kairinātās acis. Taču no dažnedažādiem ieteikumiem, piemēram, valkāt saulesbrilles un cepuri vai savākt matus, manuprāt, nav lielas jēgas. Labāk lietot medikamentus, nekā apgrūtināt dzīvi ar neskaitāmiem piesardzības pasākumiem. Taču divas lietas gan iesaku ievērot – tās reāli palīdz.
- Nežāvē veļu laukā, lai tai nepieķertos putekšņi!
- Regulāri mājās veic mitro uzkopšanu, lai uz grīdas, palodzēm un citām virsmām nesakrātos alergēni!
Zini!
Izlasi zāļu anotāciju! Daži otrās paaudzes antihistamīni, piemēram, bilastīns (Opexa), jālieto tukšā dūšā. Citādi nekāda labuma nebūs.