Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Konsultantes:
Dr. habil. med. Dace Gardovska
- Rīgas Stradiņa universitātes profesore, Pediatrijas katedras vadītāja.
- Arī vadošā pētniece, galvenie zinātniskās darbības virzieni: pediatrija, bērnu infekcijas slimības, imunoloģija.
- Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu slimību klīnikas vadītāja.
- Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle.
Dr. Inguna Vecvagare
Citi lasa
- Homeopāte ar gandrīz 30 gadu pieredzi, Latvijas Homeopātu asociācijas prezidente. Pirms tam – terapeite.
- Mācījusies Roberto Petruči (Itālija ) homeopātijas skolā, Starptautiskajā Klasiskās homeopātijas akadēmijā Grieķijā, Kijevas Klasiskās homeopātijas skolā.
- Liga Medicorum Homeopathica Internationalis biedre.
Pāvels Naumovs ir cienījams ārsts, tāpēc vēl jo vairāk viņa sacītajam cilvēki uzticas. Studējis medicīnu Rīgas Medicīnas institūtā, strādājis par tradicionālu ausu, kakla un deguna ārstu, mācījies homeopātiju Kijevas Homeopātijas skolā, Antihomotoksikoloģijas kursos Vācijā, Starptautiskajā homotoksikoloģijas akadēmijā Maskavā, praktizē cienījamās medicīnas iestādēs, ar medicīniskās profesionalitātes dokumentiem viss kārtībā… Emocionālo uzticību vairo fakts, ka dakterim pašam ir pieci bērni: tātad arī kā tēvs viņš zina, ko runā un kādus padomus sniedz citiem vecākiem –
saviem pacientiem.
Tas, kas no viņa paustā šajā žurnāla rakstā ļoti, ļoti uzrunā (un sajauc prātus), patiesībā ir viens teikums: «Tā, sistemātiski dodot šos homeopātiskos preparātus, bērna organismā var veidot antivielas jeb aizsardzību pret pneimokoku, garo klepu, meningītu, poliomielītu, difteriju, tuberkulozi, stinguma krampjiem, masalām un masaliņām, cūciņām, šarlaku.» Izrādās, ka starp potēt un nepotēt savu bērnu, vakcinēt vai nevakcinēt ir vēl trešais – homeopātiskais – variants! Šo domu un homeopātiskā varianta priekšrocības, ieguvumus vai nepieciešamību žurnāla rakstā paspilgtina Jetes un Jurģa tēta Mārča stāsts:
«Pēc tam, kad vecāko meitu bijām vakcinējuši pret visām slimībām, viņa sāka daudz biežāk slimot. Ārstējāmies pie homeopāta, kļuva labāk, bet, kad gaidījām otro mazuli, arvien vairāk sākām šaubīties, vai vēlamies arī otrreiz iet šo pašu ceļu. Kad dēls piedzima un mēģinājām runāt par vakcinācijas alternatīvām ar savu ģimenes ārsti, viņa bija diezgan kategoriska, sakot: nē, nav variantu – jums bērns ir jāpotē! Tas raisīja vēl lielāku pretreakciju, lai gan arī neesam tik drosmīgi, lai no vakcinācijas atteiktos pavisam. Tad no sava homeopāta uzzinājām, ka ir iespēja bērna imunitāti stiprināt homeopātiskā ceļā. Nolēmām mēģināt, un jāteic, dēliņš patiešām līdz šim ir slimojis mazāk nekā māsa. Jurģim tagad ir četri gadi, un noteikti pēc laika veiksim analīzes, lai pārliecinātos, vai antivielas pret slimībām viņa organismā ir izveidojušās, pateicoties homeopātiskajiem preparātiem, ko esam devuši šajos gados. Vakcinācija ir katra vecāka individuāls lēmums, bet domāju, vecāki vienkārši nezina par šo alternatīvu.»
Arī dakteris Pāvels Naumovs dalās sava personīgajā pieredzē: «Pirmos bērnus vakcinējām, bet ne apzinīgi ievērojot vakcinācijas kalendāru. Drīzāk intuitīvi. Problēmas sākās pēc revakcinācijas – angīna pēc angīnas. (..) Ceturtā un piektā meitiņa nav vakcinētas, bet gan stiprinātas homeoprofilakses ceļā. Diemžēl laikā, kad auga mani vecākie bērni, par šo metodi vēl nezināju.»
Kas ir pamatinfekciju homeoprofilakse?
Pāvels Naumovs rakstā skaidro, ka šīs metodes pionieris ir Austrālijas ārsts homeopāts Aizeks Goldens. Pēc viņa izstrādātajām vadlīnijām stiprināt bērna imunitāti pret pneimokoku, garo klepu, meningītu, poliomielītu, difteriju, tuberkulozi, stinguma krampjiem, masalām un masaliņām, cūciņām, šarlaku homeopātiskā ceļā var, sākot jau no divarpus, triju mēnešu vecuma, bet ne vēlāk kā
6–8 mēnešu vecumā. Proti, sistemātiski dodot homeopātiskus preparātus, kas pagatavoti, izmantojot pašus infekciju ierosinātājus jeb aģentus, var panākt to pašu, ko ar klasiskajām vakcīnām, – bērna organismā veidojas (vai var veidoties) antivielas jeb aizsardzība pret potenciālo slimību, tikai daudz saudzīgākā veidā, nekā tradicionāli vakcinējoties.
Citās publikācijās šos preparātus dēvē par homeopātiskajām vakcīnām, citās – par nozodēm (piemēram,
www.classicalhomeopathy.lv; www.terravita.lv –
«Lietojiet homeopātiskās nozodes – tā ir homeopātijas alternatīva vakcīnām!»)
Pāvels Naumovs rakstā piebilst: «Protams, var veikt pamatinfekciju homeoprofilaksi arī pēc 8 mēnešu vecuma, bet es to savā praksē nedaru. Agrāk par triju mēnešu vecumu uzsākt mazajam pamatslimību homeoprofilaksi neiesaka, jo uzskata, ka līdz šim vecumam mazajam pilnībā pietiek ar antivielām, ko viņš saņēmis no mammas.» Sākot no divarpus mēnešu vecuma, mazuļa vecākiem homeopāts sastādot plānu, pēc kā turpmāk katru mēnesi būs jādod homeopātisks preparāts graudiņu veidā. Zīdainim graudiņi?! Jā, iedot zīdainim homeopātisko preparātu esot viegli – turot bērnu vertikāli, tukšā dūšā vienu graudiņu mazulim aizliek aiz vaidziņa… Katram bērnam šī pamatinfekciju homeoprofilakses shēma tiekot piemeklēta individuāli. «Homeoprofilaksi visbiežāk sāku ar garo klepu, jo šī slimība ir nopietna divu līdz triju mēnešu vecam zīdainim,» skaidro homeopāts Pāvels Naumovs. «Ja gadījumā kādu dienu bērns sastapsies ar garā klepus ierosinātāju, viņa organisms jau to pazīs, tam būs informācija par baktēriju, kas izraisa šo slimību, tāpēc būs arī ieroči, lai aizsargātos. Homeoprofilaksi parasti pabeidzam 7 gadu vecumā, dodot preparātu pret stingumkrampjiem.»
Principā – četras iespējas
Kategorisms nekad nav veiksmīgākais veids, lai kādu pārliecinātu, gudrākā taktika ir piedāvāt iespējas. Arī ārsts Pāvels Naumovs sakot, ka ne pret visām slimībām bērni būtu jāvakcinē obligātā kārtā, piebilst, ka jebkurā gadījumā vecākiem vienmēr pastāv četras iespējas.
Pirmā – vakcinēt saskaņā ar valstī pieņemto vakcinēšanas kalendāru.
Otrā – nepotēt bērnu nemaz.
Trešā – izmantot pamatinfekciju homeoprofilaksi.
Ceturtā – izvēlēties daļējo vakcināciju, tas ir – pret dažām slimībām mazo vakcinēt, bet pret citām stiprināt organismu homeopātijas ceļā.
Homeopāts akceptē arī to, ka vienmēr ir jāizvērtē katrs gadījums individuāli, izprotot pacienta bažas un raižu iemeslus: «Vecāki var izlemt, piemēram, pret difteriju vai tuberkulozi bērnu vakcinēt, bet pret pārējām slimībām izmantot pamatinfekciju homeoprofilakses ceļu.»
Kur slēpjas āža kāja un bīstamība?
No malas raugoties, cilvēkam, kuram nav dziļu, profesionālu zināšanu imunoloģijā, viss šķiet korekti. Taču Rīgas Stradiņa universitātes Pediatrijas katedras vadītāja profesore Dace Gardovska ir citās domās: «Es savā vēstījumā būšu tieša…
Regulāri sekojot pētījumiem par bērnu infekciju slimībām, man nav izdevies saskarties ar zinātniskiem pierādījumiem par tā dēvēto homeopātisko vakcīnu efektivitāti specifiskās imunitātes veidošanā pret infekcijas slimībām, kuras diemžēl arī mūsdienās var kļūt par bērnu nāves iemeslu.
Vēl vairāk – jautājumā par bērnu vakcināciju uzskatu, ka ārsts nedrīkst pārkāpt bīstamu robežu, izsakot apgalvojumus par alternatīvām iespējām infekciju slimību kontrolē, ja šādi apgalvojumi tiek izteikti sabiedriskajos un sociālajos medijos un nav skaidri pamatoti ar pārliecinošiem zinātniskiem pētījumiem. Īpaši Covid-19 pandēmijas laikā sabiedrība kā dziļi satraucošu uztver jebkuru ziņu par «iespēju» glābt savu un savu bērnu dzīvību no infekciju slimības ar it kā «dabīgu» un ļoti «efektīvu» līdzekli – tai skaitā jauna veida produktu, kuru nosauc par homeopātisko vakcīnu vai par pamatinfekciju homeoprofilaksi. Ar veselību saistīta dezinformācija izplatās tālāk ļoti strauji, un dažreiz tā dziļāk nekā patiesība saglabā savu dzīvotspēju, izraisot arī reālas sekas.»
Profesore Gardovska saka – lai gan homeopātiskās vakcīnas ir pieejamas daudzās valstīs, taču zinātnisko datu, kas pamatotu to efektivitāti nopietnos pētījumos, nav: «Pirms pāris gadiem Kanādā tika veikts pētījums par vakcīnu ietekmi uz antivielu produkciju
150 augstskolu studentiem, salīdzinot homeopātiskās vakcīnas ar mums zināmām Pasaules Veselības organizācijas un valstu veselības aprūpes organizāciju rekomendētām vakcīnām un placebo. Pētījuma rezultāti apliecināja, ka homeopātiskās vakcīnas līdzīgi kā placebo neizraisa antivielu atbildes reakciju, turpretim tradicionālās vakcīnas nodrošina spēcīgu antivielu reakciju lielākajai daļai vakcinēto.»
Bieži vien cilvēki šādiem «brīnumlīdzekļiem» notic tāpēc, ka pašos pamatos neizprot, kas vispār ir imunitāte, kā tā veidojas, kas ir antivielas… Profesore Gardovska skaidro: «Imūnsistēma ir dažādu orgānu, šūnu un bioloģisku vielu kopums, kas darbojas mūsu organismā, lai pasargātu mūs no slimībām. Imūnsistēmu parasti iedala nespecifiskajā jeb dabīgajā un specifiskajā jeb adaptīvajā imunitātē. Mēs visi piedzimstam ar dabīgo imunitāti, bet specifisko jeb adaptīvo imunitāti iegūstam dzīves laikā. Imunizācija ir process, kurā cilvēks iegūst ilgstošu aizsargājošu imunitāti pret konkrētu slimību izraisošu mikrobu. Pastāv divi imunizācijas veidi: pasīvā, kad cilvēks saņem jau gatavas antivielas, piemēram, specifiskus imūnglobulīnus pret noteiktu slimību, un aktīvā, kad cilvēks iegūst ilgstošu imunoloģisku aizsardzību pret noteiktu mikrobu pēc pārslimotas šī mikroba izraisītas infekcijas vai vakcinējoties pret konkrēta mikroorganisma izraisītu saslimšanu. Katras klasiskās vakcīnas mērķis ir veicināt imūnās atbildes un imūnās atmiņas veidošanos pret vakcinējamo mikrobu. Tāpat kā imūnās atbildes mehānismi ir atkarīgi no mikroba veida, arī vakcīnas panāk imūnās atmiņas veidošanos dažādos veidos. Savukārt veselīgs dzīvesveids, uzturs un fiziskās aktivitātes var nostiprināt mūsu bērnu veselību, taču šie faktori neizsauc SPECIFISKU imūno atbildi organismā, kas pasargā cilvēku pret konkrētu infekciju. Ja bērns nav potēts pret difteriju vai masalām, vai citu infekciju, vai ieguvis specifisko imunitāti pēc konkrētās infekcijas pārslimošanas, tad saskarsmē ar šādu slimnieku, piemēram, epidēmijas laikā, bērnam nebūs specifiskas aizsardzības, kas var pasargāt no saslimšanas vai smagas slimošanas.»
Citi homeopāti norobežojas
Sazinoties ar Latvijas Homeopātu asociācijas prezidenti Ingunu Vecvagari, viņas pirmā reakcija ir – kāpēc vispār šī tēma jācilā, kāpēc jāpamet zem riteņiem visi homeopāti un homeopātija kā tāda?! Kāpēc jārok homeopātijai kaps?! «Dakteris Pāvels Naumovs ir vienīgais homeopāts Latvijā, kurš nodarbojas ar pamatinfekciju homeoprofilaksi. Mēs, citi homeopāti, viņam nepiekrītam, mēs norobežojamies no šāda viedokļa,» strikti saka homeopāte Inguna Vecvagare un piebilst: «Pirms vairākiem gadiem kādā žurnālā bija daktera Naumova raksts par homeopātisko vakcināciju.
Jau toreiz asociācijā notika spraiga diskusija, kurā konstatējām, ka neviens klasiskās homeopātijas ārsts Latvijā šādu jēdzienu neatzīst un šādu metodi savā praksē nelieto un arī neatzīst.
Šoreiz rakstā process ir nosaukts par pamatinfekciju homeoprofilaksi, bet būtība jau nemainās. Tiek dotas infekciju slimību nozodes ar mērķi panākt specifisku imunitāti pret šīm infekcijām, kas paredz specifisku antivielu veidošanos.
Man ir zināmi Aizeka Goldena darbi. Bet man nav zināmi pētījumi, kas apliecinātu šo darbu vai šīs idejas patiesumu vai efektīvu pielietojumu. Man nav zināmi kongruenti un valīdi pierādījumi faktam, ka nozodes spēj radīt tādu atbildes reakciju organismā kā specifisku antivielu veidošanos. Tādēļ apgalvojums par specifiskas imunitātes veidošanos pēc homeoprofilakses, manuprāt, ir aplams un arī neiespējams.
Es noteikti gribētu, lai bērniem veidotos specifiska aizsardzība pret infekciju slimībām, izmantojot organismam draudzīgas un vieglas metodes, bet šobrīd – izņemot klasisko vakcināciju – man tādas nav zināmas.
Cita lieta, ja mēs runājam par imunitāti kā tādu un spēju bērnu infekcijas vai slimības vispār izslimot iespējami viegli un bez būtiskām sekām. Tur homeopātija var dot savu artavu.»
Projektu Ārsti šokā finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par Ārsti šokā saturu atbild izdevniecība Žurnāls Santa.
Populārākie raksti
