Rīga +4°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Galvenais nerva iekaisuma iemesls ir zoba audu bojājums jeb caurums, no kura baktērijas iekļūst pulpā, kur ir galvenais nervu sakopojums zobā. Lai pārliecinātos, vai viss kārtībā, iesaku reizi gadā apmeklēt zobārstu, kas veiks nepieciešamos izmeklējumus, kā arī neatlikt higiēnista apmeklējumu divas reizes gadā.
Laikus saplombējot zobu, varēsi izvairīties gan no nepatīkamajām sajūtām un sāpēm, gan no daudz lielākiem tēriņiem nākotnē.
Otrs biežākais zoba nerva iekaisuma iemesls ir trauma, piemēram, kritiens, sitiens, vai uzkošana, jo šādā veidā zobam var rasties plaisas.
Jāārstē sakņu kanāli
Ja zobs jutīgs, ēdot un dzerot aukstu vai karstu, vai sāk sāpēt naktī, nervs signalizē par iekaisumu, ko vēl, iespējams, var novērst, kamēr iekaisums nav izplatījies tālāk. Ja mikroorganismi inficēs nervu, sāksies neatgriezenisks iekaisums – pulpīts jeb pulpas un galvenā nervu pušķīša iekaisums. Ja tad nevērsīsies pēc palīdzības un nesaņemsi nepieciešamo ārstēšanu, sekos nerva nekroze, kas var noritēt arī bez sāpēm. Laikus neatklājot nerva nekrozi, infekcija izplatīsies tālāk žokļa virzienā un pārtaps par apikālu periodontītu – ap zobu esošā žokļa kaula iekaisumu.
Atkārtotas sāpes var rasties, vājinoties imunitātei un tad, ja mikrobi kļūst agresīvāki, tādēļ veidojas arī pietūkums.
Visos šajos gadījumos jāārstē zoba sakņu kanāli, izņemot laukā nervu, asinsvadus un pārējos sakņu kanāla audus.
Mūsdienās zoba nervu iespēju robežās cenšamies saglabāt. Bet, ja neesi laikus apmeklējis zobārstu un caurums zobā ir tik dziļš, ka skāris nervu, vai ir nolūzusi zoba daļa un nervs ir inficēts traumas rezultātā, tas jāņem laukā.
Kā ārstē sakņu kanālus
Zoba iekšpusē, ko sauc par pulpas kameru, atrodas dzīvie audi – nervi, asinsvadi un saistaudi, kas uztur zobu dzīvu. No tā atzarojas sakņu kanālu sistēma. Kanālu skaits katram cilvēkam ir individuāls. Lielākoties kožamajos zobos ir trīs vai četri kanāli, bet var būt arī pieci vai seši. Priekšzobos visbiežāk ir viens vai divi kanāli. Ja pulpa iekaisusi vai inficēta, jātīra visi konkrētā zoba kanāli.
Sākumā tev veiks diagnostikas testus un rentgenu. Sarežģītākos gadījumos būs nepieciešama konusa staru datortomogrāfija ar trīsdimensiju attēlu, lai iegūtu pilnīgāku sakņu kanālu un apkārtējo audu ainu.
Tev būtu arī jāzina, ka ar sakņu kanālu ārstēšanu nenodarbojas visi zobārsti, jo tas ir sarežģīts darbs.
Zobārsts izvērtē, vai sakņu kanālu ārstēšana būs viegla vai sarežģīta. Kanāli mēdz būt izliekti, tos ir grūti apstrādāt, un tieši šādos gadījumos zobārsts pacientu nosūta pie endodontista, kas nodarbojas tieši ar sakņu kanālu sistēmas ārstēšanu.
Svarīgi, lai ārsts procedūru veiktu palielinājumā. Endodontisti zoba nervu ārstēšanu veic ar mikroskopu, kas dod iespēju redzēt līdz 25 reizes lielā palielinājumā. Tas ir ļoti būtiski, jo zobu sakņu kanālu diametrs ir tikai viens milimetrs, turklāt tiem ir dažādi izliekumi un atzarojumi. Detalizēti tos var saskatīt, tikai strādājot ar mikroskopu, citādi tas jādara uz tausti. Ja rentgena izmeklējums norāda uz lielu zoba sakņu kanālu daudzumu vai sarežģītu struktūru, tad it īpaši nepieciešama mikroskopa lietošana.
Ārstējot kanālus, tev uz mutes uzliks speciālu gumiju, ko sauc par koferdamu, tā izolējot ārstējamo zobu.
Koferdams galvenokārt paredzēts, lai pasargātu tevi no zobārstniecības materiālu un instrumentu norīšanas procedūras laikā, kā arī zobu no siekalās esošo mikroorganismu nokļūšanas sakņu kanālu sistēmā, kas var pasliktināt ārstēšanas iznākumu. Pieeju zoba nervam veidojam caur emalju un dentīnu – tā nokļūstam līdz pulpas kamerai. Ja zobam ir kariozi audi un veca plomba vai kronis, to izņems ārā. No pulpas kameras iztīrīs nervu, visus iekaisušos un inficētos audus, veiks dezinfekciju, ko apvienos ar mehānisku apstrādi, izmantojot sīkas elastīgas adatiņas jeb apstrādes failes. Ar šo faiļu palīdzību nervu izrotē ārā, izņemot arī tam apkārt esošos inficētos audus. Pēc kanāla iztīrīšanas to sapilda ar speciāliem materiāliem, lai nodrošinātu hermētisku pildījumu visas zoba saknes garumā.
Ārstēšanas seansa beigās zoba kroņa daļu hermētiski noslēdz ar pagaidu plombu, kas tuvākā mēneša laikā jānomaina ar pastāvīgu plombu.
Pēc tam pacientu aicinām uz kontrolvizīti pēc pusgada vai gada. Diemžēl sakņu kanāli var inficēties atkārtoti, par ko signalizēs asas zobu sāpes, kā arī sāpes uzkožot. Agrāk tad parasti zobu izrāva, bet mūsdienās kanālus pārārstē, izņemot pildījumu, atkārtoti ķīmiski un mehāniski apstrādājot un aizpildot no jauna. Arī šajā gadījumā ir ļoti būtiski, lai ārsts strādātu ar mikroskopu.
Zoba glābiņš – saknes gala noņemšana
Saviem pacientiem mēdzu sacīt, ka medicīnā garantiju nav, ir tikai prognozes. Sakņu kanālu ārstēšana notiek veiksmīgi apmēram 85 procentos gadījumu, bet pārējos infekcija saglabājas. Tas var būt saistīts, piemēram, ar zoba kroņa audu daļas bojājumu, iepriekš neatklātiem un neiztīrītiem kanāliem.
Ja sakņu kanālu ārstēšana nav iespējama vai arī nav izdevusies, veic, kā mēs, zobārsti, sakām, apikoektomiju – zoba saknes gala rezekciju. Tā ir ķirurģiska procedūra, kurā tiek noņemts pats zoba saknes gals un izveidots korķis no biomateriāla zoba sakņu kanāla noslēgšanai.
Šī manipulācija notiek anestēzijā – mikroskopa kontrolē veicam griezienu smaganā, lai piekļūtu bojājuma perēklim jeb inficētajiem audiem saknes līmenī.
Tad noņem visus iekaisušos un inficētos audus, kas atrodas netālu no saknes gala un ap to, kā arī dažus milimetrus no paša saknes gala. Saknes gals tiek hermētiski noslēgts ar biosaderīgu materiālu, un procedūras beigās uzliek šuves. Dažreiz bojājuma vietā ievieto dzīšanu veicinošu materiālu, piemēram, PRF – ar trombocītiem bagātinātu fibrīnu membrānu, kuru iegūst no paša pacienta asinīm, vai citus materiālus, kas palīdz kaulam veiksmīgāk atjaunoties.
Endodontisti, veicot zoba saknes gala rezekciju, izmanto mikroskopus un ultraskaņas instrumentus. Ar apikoektomijas palīdzību zobu var glābt no izraušanas, atjaunojot tā veselību uz daudziem gadiem.
Kā zobs dzīvos bez nerva?!
Jārēķinās, ka zobs pēc nerva izņemšanas būs nejutīgs, vairs nereaģēs uz aukstu un karstu. Tā kā zobam nebūs asinsrites, tas nesaņems mikroelementus, tā struktūra kļūs trauslāka, un tas būs mazāk izturīgs pret traumām un košanas slodzi, tāpēc tam iesaka izmantot kroni. Ja ir liels iekaisums, sākumā uzliek pagaidu kroni, bet pastāvīgu kroni liek tikai pēc rentgena, kad apstiprinājies, ka viss noritējis veiksmīgi.
Ja tev kanālus pildīja pirms daudziem gadiem, droši vien atceries, ka pildāmo materiālu dēļ zobs mainīja krāsu uz zilganpelēku vai rozā.
Mūsdienās no tā nav jābaidās – izmantojot modernus materiālus, zoba krāsa nemainās.
Vēl tev jāzina, ka arī zobs, kas palicis bez nerva, var bojāties un sāpēt. Baktēriju piekļuve nedzīvam zobam rada risku, ka var atkārtoti inficēties zoba sakne un radīt iekaisuma procesu jau žokļa kaulā zem zoba saknes.
Vārti mikrobiem un jaunai infekcijai paveras arī tad, ja zoba plomba vai kronis precīzi nesavienojas ar zoba virsmu un starp tiem palikusi sprauga. Tādēļ pēc nerva ārstēšanas plombēšana vai kroņa uzlikšana jāizdara ļoti precīzi.
