Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Lasītājas vēstule: Jau četrus mēnešus mani moka bezmiegs – vai nu nevaru ilgi aizmigt (eju gulēt ap divpadsmitiem un tad divas trīs stundas mokos, lai aizmigtu), vai nu aizmiegu uzreiz, bet pēc divām, trim stundām uzmostos ar lielu trauksmi (šķiet, ka pasaules gals klāt!) un tad atkal nevaru aizmigt. Reizēm ap pieciem rītā iekrītu caurā miegā, un tad ir ļoti grūti pamosties pirms septiņiem, kad jāceļas uz darbu. Lai gan ikdiena jau ilgu laiku man ir stresa pilna, agrāk miega problēmu nebija. Kādu laiku palietoju aptiekā bez receptes nopērkamo melatonīnu, bet tas neko nepalīdzēja. Pie kāda speciālista man jāvēršas? Vairs nespēju normāli dzīvot, jo esmu hroniski neizgulējusies. Anna
Anna, pirmais, kam pievēršu uzmanību jūsu vēstulē, ir teikums – lai gan ikdiena man jau ilgu laiku ir stresa pilna, agrāk miega problēmu nebija. Man nav zināms jūsu vecums, taču stress ilgu laiku nekad nav norma, un pastāv iespēja, ka organisms savus kompensācijas mehānismus ir izsmēlis.
Ja esat novērojusi, ka vismaz mēnesi miega traucējumi ir vismaz trīs reizes nedēļā, noteikti vērts ko mainīt, lai problēmu risinātu.
Vienmēr jāsāk ar miega higiēnu, kas sevī ietver gan dienas režīma sakārtošanu, gan savu vakara ieradumu pārskatīšanu. Noteikti nav vēlams smēķēt vai lietot alkoholu vakaros, lai sevi pēc dienas nomierinātu.
Savā vēstulē minat arī trauksmi no rītiem un neizgulēšanos, kuras dēļ nespējat normāli dzīvot. Šie simptomi var liecināt par psihoemocionālās veselības traucējumiem. Sākumā iesaku par to pastāstīt savam ģimenes ārstam.
Vajadzētu veikt asins analīzes, pārbaudīt vairogdziedzera funkciju, vai nav glikozes metabolisma traucējumu, kā arī izmērīt asinsspiedienu, lai pārliecinātos, vai nav hipertensijas.
Ģimenes ārsts, kurš ir līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu (NVD), var jūs nosūtīt uz valsts apmaksātām desmit psihologa konsultācijām. Iesaku noteikti aiziet uz tām, lai saprastu, kas slēpjas aiz ilgstošā stresa. Ja nepieciešams, ģimenes ārsts var jums izrakstīt medikamentus, tālāk izvērtēt terapijas efektivitāti un izlemt, vai vajadzīga psihiatra konsultācija.
