Bija tā odze vai ne…
Sāksim ar to, ka Latvijā, par laimi, ir tikai viena indīga čūska, un tā ir odze. Tāpēc, ja iekož zalktis, uztraukumam nav pamata. Taču ne visi mēs esam labi čūsku pazinēji, un gadās arī, ka pēc čūskas kodiena cilvēks ir tik satraucies vai apjucis, ka nemaz nespēj pateikt, vai tā bijusi odze vai zalktis.
Tādēļ pēc čūskas kodiena vai kaut arī tikai tad, ja radušās aizdomas, ka tas varētu būt noticis, vienmēr obligāti jāizsauc ātrā palīdzība vai pašiem jādodas uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu un sakostā vieta jāparāda ārstiem!
- Ja čūska iekodusi, vispirms jāsaglabā miers!
- Nedrīkst kodiena vietu berzēt, spiest, griezt, mēģināt atsūkt indi, jo jebkāda šāda rīcība var brūcē papildus ienest infekciju!
- Cietusī ķermeņa daļa jātur nekustīga, var uzlikt kaut ko atvēsinošu, lai mazinātos nieze, kodiena vietā sašaurinātos asinsvadi un indes darbība kļūtu lēnāka.
- Kategoriski aizliegts lietot alkoholu! Tiesa, ir cilvēki, kas kļūdaini tic baumām, ka alkohols darbojas kā pretinde, bet patiesībā ir tieši pretēji – tas stāvokli tikai pasliktinās.
- Uz kodiena vietas nedrīkst likt žņaugu vai spiedošu pārsēju! Jo nepareizi un nekvalitatīvi uzlikts žņaugs situāciju arī tikai pasliktinās. Proti, tas var traucēt visas kājas vai rokas apasiņošanu, kas var radīt vēl lielākus veselības traucējumus, nekā būs ieguvums no aizkavētas indes uzsūkšanās.
- Reizēm cilvēki mēdz iedzert pretalerģijas zāles. No tām sliktāk nebūs, taču, ja čūskas sakostajam ir traucēta apziņa vai viņš pat ir bezsamaņā, mutē viņam neko likt nedrīkst! Pastāv arī ieteikums lietot daudz šķidruma… To darīt var, taču ne pārmērīgi, jo pēc liela ūdens daudzuma uzņemšanas cietušajam mēdz sākties vemšana, kuņģa saturs tad var nokļūt elpceļos, kas izraisīs atkal citas problēmas.
Inde iedarbojas plaši
Inde pamatā ietekmē mūsu asins sistēmu un vienlaikus rada divus pretējus efektus: šķidrina asinis, radot pastiprinātas asiņošanas iespēju, un tajā pašā laikā veicina asiņu recēšanu. Rezultātā rodas lokālas sāpes un tūska, kas pirmo 72 stundu laikā var būtiski pieaugt.
Kodiena vietā parādās izteiktas ādas krāsas izmaiņas – tā var kļūt zilgani violeta.
Sapampums kodiena vietā var turpināt palielināties pat vairākas diennaktis, un cietusī kāja vai roka krietni palielinās apjomā.
Smagākos gadījumos pēc odzes kodiena cietušajam var būt nopietni sirdsdarbības traucējumi, elpas trūkums, slikta dūša, vemšana, caureja. Cilvēka reakcija uz čūskas kodienu lielākoties atkarīga no diviem faktoriem – cik spēcīga un koncentrēta bijusi čūskas inde un kāda ir cilvēka individuālā jutība pret indi. To paredzēt nevar.
Inde parasti izraisa izteiktas asinsvadu reakcijas – tie paplašinās, un rezultātā var strauji kristies asinsspiediens.
Sākas smaga organisma reakcija, ko sauc par šoku.
Kādreiz tā dēļ cilvēks var zaudēt dzīvību. Īpaši, ja iekosts galvā un visur izplatījusies tūska.
Kas notiek slimnīcā?
Slimnīcā cilvēku pēc čūskas kodiena novēro vismaz astoņas līdz divpadsmit stundas, un palīdzības apjoms katram ir individuāls. Tiek dotas dažāda veida infūzijas (liktas sistēmas) un dažādi medikamenti, piemēram, arī antibiotikas vai hormonu preparāti – ja tas nepieciešams.
Nopietnākos gadījumos caur vēnu ievada arī speciālu serumu, kas satur bioloģiski aktīvas vielas, kuras kodiena vietā darbojas pret čūskas indi un samazina tās darbību.
Taču tās var atstāt arī ietekmi uz citām orgānu sistēmām.
Cietušajā rokā, kājā vai citā ķermeņa vietā indes izraisīto lokālo izmaiņu rezultātā tiek bojāti iekšējie dziļākie audi – muskuļaudi, asinsvadi, nervaudi, kas prasa nopietnu ārstēšanu. Ja ir ļoti izteikta tūska un muskuļu bojājumi, kādreiz nepieciešama pat operācija, piemēram, jāiegriež ādā, lai atslogotu audus un neveidotos muskuļu saspiedums un to bojāeja.
Sakostais orgāns pēc negadījuma var būt sāpīgs un jutīgs pat nedēļām vai mēnešiem ilgi.
Uz kopējā fona mēdz parādīties arī paliekoši asinsrites traucējumi vai limfas atteces traucējumi, var saasināties jau iepriekš esošās hroniskās slimības.
Lai ar čūsku nesastaptos!
Pats svarīgākais – izvairīties no satikšanās ar čūsku! Un tas ir pavisam vienkārši. Vietās, kur varētu būt čūskas, jāiet, smagi sitot kājas pie zemes, lai rodas vibrācija un čūskas var to sajust un laikus aizmukt, jo čūskas izvairās no saskarsmes ar cilvēku, un, sajūtot pirmo bīstamību, tās noteikti dosies prom.
Ja mēs uzvedīsimies skaļi, lēkāsim un skriesim pa mežu, čūsku mums satikt praktiski nebūs iespējams!
Turklāt čūska aktīvi pirmā cilvēkam nekad neuzbruks! Tās parasti kož aizsargājoties, ja nejauši tai pieskaras, uzkāpj vai kā citādi iztraucē. Tikai jāatceras, ka čūskas mīt ne tikai mežos un purvos – tās var satikt pat savas mājas dārzā vai pagalmā.
Čūskas mēdz gulēt arī takas malā, garā zālē, krūmājos, nekoptās vietās, tāpēc, ejot dabā, vienmēr jābūt uzmanīgiem!
Ja ej uz meža izcirtumu lasīt zemenes vai avenes, jābūt arī attiecīgam apģērbam. Nu nevajag to darīt šortos un sandalēs! Jāvelk garās bikses un zābaki.