Pēdējā laikā blakšu invāzija ir ļoti pieaugusi. Kad 2014. gadā sāku strādāt uzņēmumā, mēnesī veicām kādas divas, trīs apstrādes, bet tagad izsaukumu skaits, lai veiktu dezinsekciju pret gultas blaktīm, ir pieaudzis vairākkārt. Blaktis var iemitināties it visur – viesnīcās, pansionātos, dzīvokļos, mājās, studentu kopmītnēs un reizēm pat birojos.
Kā atpazīt?
Blaktis (Cimicidae), kuras sauc arī par gultas vabolēm, parasti ir 4–5 mm lielas, plakanas, ovālas formas sarkanīgi brūnas vabolītes. Paēdušas un piesūkušās ar cilvēka vai dzīvnieka asinīm, tās ir tumšākas, bet, kad nav ēdušas – gaišākas. Blaktis barojas no asinīm, kas ir viņu vienīgais pārtikas avots. Taču jāņem vērā, ka tās līdz pat gadam var izdzīvot bez barošanās! Kukaiņi ir aktīvi naktīs, kad cilvēki un dzīvnieki guļ. Blaktis pievilina cilvēka izelpotā ogļskābā gāze, ko izdalām izelpojot un caur ādu. Tās ir visai uzbāzīgas, tāpat kā odi, neļauj mierīgi gulēt, un to kodumi var likties arī ļoti sāpīgi.
Blaktīm ir vairākas attīstības stadijas – vispirms oliņa, tad caurspīdīga nimfa, kas vairākas reizes maina savu čaulu līdz pieaugušai blaktij, kura atkal sāk dēt oliņas. Mātītes var izdēt no vienas līdz piecām oliņām dienā, savā dzīvē saražojot 200–500 oliņu.
Citi lasa
Blaktis mitinās galvenokārt gultās, to konstrukcijās, matraču un dīvānu šuvēs, citās mēbelēs, tapešu salaiduma vietās, arī elektriskajās ierīcēs. Tām patīk koka konstrukcijas un vietas, kur mēbelēs ir savienojumi ar koku.
No kurienes rodas?
Blakšu savairošanās ir saistīta ar ceļošanu autobusos, vilcienos, kuģos, lidmašīnās, pārgulēšanu viesnīcās vai apartamentos, kur ir blaktis. Tās var arī nesakost vai arī kodienu nepamana, jo šķiet, ka tā ir tikai kaut kāda pumpiņa. Blakti var aizvest uz mājām arī apģērba krokā, čemodānā vai somā, to pat nenojaušot.
Un tas nebūt nav stāsts par to, ka cilvēks dzīvo antisanitāros vai antisociālos apstākļos. Ar šiem kukaiņiem var sastapties ne tikai hostelī, bet arī dārgā viesnīcā. Man pašam reiz bija gadījums, kad aizbraucu uz ASV un paliku ļoti populāra starptautiska viesnīcu tīkla apartamentos, kur gultā atradu blakšu perēkli. Kad pasaucu menedžeri, protams, mūs uzreiz pārvietoja uz citu istabu. Man piemīt tā sauktais profesionālais kretīnisms – visur, kur aizbraucu, pirms nakšņošanas apskatu vietas, kur varētu mitināties blaktis.
Blaktis iespējams dabūt, arī iegādājoties lietotas mantas vai mēbeles. Reiz veicām apstrādi aristokrātiskā dzīvoklī Rīgas centrā, kura saimnieki kolekcionēja vecas mēbeles un gleznas. Dzīvokļa saimniecei, gados vecākai kundzei, nebija alerģiskas reakcijas uz blakšu kodumiem, tāpēc blaktis tur bija pamatīgi savairojušās un mitinājās gandrīz visur – ne tikai gultā un citās mēbelēs, bet pat aiz gleznām.
Kā apkarot?
Ņemot vērā plašo izplatību visā pasaulē, ar šiem kukaiņiem ir grūti cīnīties. Veikalā nopērkamie dezinfekcijas līdzekļi, kā Dihlofoss, Cobra un Defix, tiek ražoti uz piretroīdu bāzes, un tiem ir vāja aktīvās vielas koncentrācija. Tie ir efektīvi tiešā kontaktā ar blaktīm, bet kopumā ar tiem var panākt arī pretēju efektu – blaktis no gultas izgaiņājot pa visu istabu, un tad ar tām būs daudz grūtāk cīnīties. Vēl jo vairāk tāpēc, ka, kā jau minēju, šie kukaiņi līdz pat gadam var iztikt bez ēšanas. Tātad – ja cilvēki ir izvākušies no dzīvokļa, blaktis mierīgi sagaidīs nākamos iemītniekus un dosies uzbrukumā.
Var jau paveikties, ja uz mājām atnesto blakti pamanīsi un nospiedīsi, taču prakse liecina, ka tāda varbūtība ir ļoti maza. Blakšu skaitu nepalīdzēs samazināt arī strikta higiēnas ievērošana un kārtīga telpu kopšana.
Dažiem šķiet, ka lētāk ir nevis izsaukt kukaiņu iznīdētājus, bet pašiem nopirkt insekticīdus, kas palīdzēs visu atrisināt, tomēr lielākoties tā nenotiek. Jā, uzpūšot jebkādu kukaiņu indi, blaktis ies bojā, bet gultā būs vēl vismaz desmit blaktis, kas būs noslēpušās dziļi gultas konstrukciju šķirbās un kurām netiksi klāt. Kad līdzekļa iedarbība beigsies, kas patiesībā lielākajai daļai veikalā nopērkamo insekticīdu ir bez ilgi noturīga efekta, kukaiņi pēc pāris dienām atkal līdīs ārā un kodīs. Tā būs kā cīņa ar vējdzirnavām. Ja gultā ir ļoti daudz blakšu un materiālais stāvoklis to pieļauj, reizēm pat labāk ir gultu izmest un nopirkt jaunu.
99 procentos gadījumu pilnībā invāziju var novērst tikai profesionāla kaitēkļu kontrole! Dezinsekcija pret blaktīm nav lēts prieks, taču, atkārtoti pērkot insekticīdus, izmaksas var būt vēl lielākas. Mēs lietojam profesionālus un ES atļautus līdzekļus, kas reģistrēti Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā. Pareizi lietoti, tie ir efektīvi un nav kaitīgi cilvēka veselībai. Bieži vien, ja blakšu populācija ir ļoti liela un tās sadējušas oliņas, apstrādi ar profesionāliem insekticīdiem veicam divas vai pat vairākas reizes, parasti ar vienu vai divu nedēļu intervālu, jo pa šo laiku ir izšķīlusies jaunā kukaiņu paaudze. Ja blaktis ir tikai vienā istabā, vienmēr skatāmies, vai tās nav iemetušās arī kaut kur citur, un parasti veicam profilaktisku apstrādi arī citās telpās, apstrādājam kājlīstes, elektroinstalāciju u. c.
Dažkārt izmantojam arī tā saukto karsējamo istabu – uzslejam speciālu termonoturīgu telti, ieliekam tur gultu, mēbeles un ar speciālu sildītāju karsējam līdz 57 grādiem. Kad sasniegta šī temperatūras atzīme, karsējam mēbeles divas stundas. Blaktis augstā temperatūrā ātri iet bojā.
Pirms sākt cīņu ar kukaiņiem, jāpārliecinās, ka dzīvoklī patiešām ir blaktis. Reiz bija izsaukums pie meitenes, kura bija pārliecināta, ka viņai mājās ir blaktis, taču es tās neatradu, neredzēju arī to atstātās pēdas un, apskatoties koduma pēdas uz meitenes rokām, ieteicu pārbaudīt, vai nav kašķis, kas arī apstiprinājās.
Kā saprast, ka mājās ir blaktis?
1. Tu ieraugi pašus kukaiņus. Pieaugušas blaktis ir apmēram sērkociņa galviņas vai ābola sēkliņas lielumā.
2. Pamani blakšu nomesto ādu – vieglas, gaisīgas čauliņas. Blaktij augot, tā nomet ādu vismaz piecas reizes.
3. Redzi kukaiņu izkārnījumus, kas izskatās kā melni vai brūni plankumi, un asins traipus uz gultasveļas, kas rodas, kad pēc blakts koduma brūce asiņo.
4. Kodumi var izskatīties dažādi. Citam kodienu vietās nekas nav manāms, citam izveidojas niezošas pumpiņas un apsārtums.
Kā sargāties no blaktīm
*Mazgā veļu vismaz 55 grādu temperatūrā.
*Pēc ceļojumiem un nakšņošanas viesnīcā uzmanīgi pārbaudi savas mantas un pārliecinies, vai tajās nav blaktis.
*Pirms lietotu mantu un mēbeļu iegādes paskaties, vai uz tām nav blakšu atstātās pēdas.
*Tā kā indes, kuras var iegādāties veikalos, pret blaktīm ilgtermiņā nepalīdz, sadarbojies ar kaitēkļu kontroles ekspertiem.
Kas un par cik iznīdē blaktis?
*Dezinfa – vidēji 100 eiro, atkarībā no inficētības pakāpes un telpu skaita; dezinfa.lv
*Pelias – sākot no 80 eiro; pelias.lv
*Profilakse – sākot no 73 eiro; siaprofilakse.lv
*TTR – vienistabas dzīvokļa apstrāde 50 eiro; ttr.lv
*Dezcontrol – vienistabas dzīvokļa apstrāde 60 eiro; dezcontrol.lv
*KPK – vienistabas dzīvokļa apstrāde no 70 eiro; kpk.lv
Ko saka ārste?
Laila Atslēdziņa, dermatoveneroloģe Rīgas 1. slimnīcā un Ādas veselības klīnikā:
– Blakšu kodumi nerada specifiskus izsitumus. Tie biežāk ir uz ķermeņa augšējās daļas – rokām, kakla, pleciem, var būt arī uz sejas –, tās biežāk ir vietas, kuras guļot netiek apsegtas. Izsitumi parasti ir sārti, niezoši, 2–5 mm diametrā, izvietoti ķēdītē pa 3–5 pumpām, ar koduma pēdām centrā. Izsitumi var saglabāties vienu vai divas nedēļas. Var būt arī nātrene vai pat smagāka alerģiska reakcija. Bet ir arī cilvēki, kuriem par kodumu liecina tikai sīks punktiņš.
Ārstēšana atkarīga no simptomu smaguma. Vieglos gadījumos palīdzēs vēsas kompreses. Ja simptomi izteiktāki, lieto kortikosteroīdus saturošus krēmus, iekšķīgi – antihistamīnu tabletes. Nedrīkst arī aizmirst, ka gultas blaktis traucē miegu, kas savukārt var ietekmēt dzīves kvalitāti – cilvēks kļūst nervozs, viegli aizkaitināms.
Manā praksē nav daudz pacientu, kas būtu vērsušies pie manis ar sūdzībām par ādas izsitumiem, kuru vaininieces ir blaktis. Biežāk ir pacienti, kas nāk, piemēram, pēc hostelī pavadītas nakts ar neskaidriem izsitumiem. Tikai pēc ādas izsitumiem vien ir grūti pateikt, ka pie vainas ir tieši gultas blaktis, jāmeklē arī citi pierādījumi. Līdzīgi izsitumi var būt pēc odu, blusu un drēbju utu kodumiem. Pagaidām nav skaidru pierādījumu, ka blaktis pārnēsā infekcijas slimības, lai gan tāda iespēja pastāv.