«Bērniņam piedzimstot, deguna ejas ir ļoti sašaurinātas. Aptuveni pirmos trīs mēnešus, kamēr zīdainītis vēl guļ uz muguras un viņa poza tiek mainīta tikai brīdī, kad mamma liek pie krūts vai tur rokās, elpošana ir seklāka. Četru līdz piecu mēnešu vecumā, kad mazulis sāk velties un aktīvāk kustēties, elpošana kļūst intensīvāka un deguna ejas paplašinās. Tāpēc deguntiņam kļūst vieglāk elpot un pašam attīrīties. «Kamēr mazulis var paēst no krūts vai pudelītes, satraukties par nopietnām elpceļu problēmām nav pamata. Taču, ja bēbītis grib ēst, bet apgrūtinātas elpošanas dēļ grūž prom krūti vai pudelīti, ieteicams konsultēties ar ārstu,» saka Sandra Bērziņa.
Kā atpazīt iesnas?
Ja no deguna tek gaišs, ūdeņains šķidrums, tā ir droša pazīme, ka mazulim ir iesnas. Turklāt bēbītis var sākt krekšķināt, jo iesnas no aizdegunes satek rīklē. Vīrusu izraisītas iesnas var papildināt arī slikta pašsajūta, temperatūra un vemšana. «Arī šādos gadījumos noteikti jāvēršas pie ārsta,» saka pediatre, piebilstot, ka vairumā gadījumu ar krūti barotiem bērniem līdz sešu mēnešu vecumam ir laba imunitāte un iesnas tie saķer reti. Biežāk vīrusu ierosinātas iesnas novēro pēc pusgada vecuma, it sevišķi, ja mājās ir vecāki bērni, kas apmeklē bērnudārzu. Lai mazuli pasargātu vai izārstētu no iesnām, degunā var iespiest pa pilītei krūts piena. «Tā būs gan laba profilakse vīrusu laikā, gan atvieglos elpošanu, ja iesnas jau sākušās.» Kā pirmo palīdzību iesnu gadījumā viņa iesaka deguntiņā iepilināt aptiekās nopērkamo Hummer jūras ūdeni. Tas iegādājams arī aerosola veidā, taču svarīgi, lai būtu piemērots arī bērniem, kas ir jaunāki par sešu mēnešu vecumu, tad spiediens nebūs pārlieku liels. Pēc tam puņķus izsūknē ar bērniem paredzētu deguna aspiratoru. Vienā reizē katrā nāsī var iepilināt divus līdz trīs pilienus jūras ūdens. «Saudzīgs veids, kā cīnīties ar iesnām ir Hustagil sildošā smēre. Ar to pāris reižu dienā var ierīvēt mazuļa pēdiņas un ikru muskuļus. Tā aktivizēs asinsriti, paplašinās asinsvadus, kas ļoti labi iedarbosies uz degunu un elpceļiem. Šo ziedi iesnu ārstēšanai drīkst izmantot jau kopš dzimšanas,» iesaka ārste. Deguna pilienus pediatre iesaka lietot tikai tad, ja deguns ir ļoti aizlikts, iesnas netek no tā ārā, ir apgrūtināta ēšana un citi līdzekļi nepalīdz. Taču tik mazā vecumā pirms jebkuru pilienu lietošanas ir jākonsultējas ar ārstu. Turklāt mazuļiem līdz trīs mēnešu vecumam neiesaka lietot deguna pilienus aerosola veidā – tie var būt kairinoši gļotādai un spiediens var nobiedēt mazuli.
Ja iesnas ir ilgst vairāk par nedēļu, noteikti jāvēršas pie ārsta, jo pastāv risks, ka mazulis vat saslimt ar vidusauss iekaisumu.
Ķiploku sulai kategorisks nē!
Lai atvieglotu mazuļa elpošanu, vecāki mēdz izmēģināt arī tautas medicīnu. Tomēr bieži šīs metodes ir neapdomīgas un var radīt tik smagas sekas, ka būs nepieciešama ātrās medicīniskās palīdzības izsaukšana. «Nekādā gadījumā nedrīkst pilināt ķiploku vai sīpolu sulu. Arī atšķaidītu ne. Tas attiecas arī uz citu augu sulām vai šķidrumiem, kas satur ļoti spēcīgus fitoncīdus vai ēteriskās eļļas, kas bērnu elpceļiem nav ieteicamas līdz trīs gadu vecumam, jo tās var būt alerģiskas un kairinošas gļotādai! Arī ēteriskās eļļas nedrīkst pilināt degunā, uz gultas veļas vai lietot telpas iesmaržināšanai. Bērnam šīs smaržas var radīt ļoti akūtu tūsku degunā vai spazmas un pat smakšanu,» brīdina pediatre. Iesnu ārstēšanai līdz trīs gadu vecumam nevajadzētu izmantot arī sinepju pulvera vanniņas.
Speciālisti neiesaka deguna sildīšanu, jo bērniem deguna blakusdobumi attīstās tikai aptuveni trīsarpus gadu vecumā, un mazulim gluži vienkārši nav ko sildīt.
Kā vēl vienu metodi, kas var atvieglot mazuļa elpošanu, viņa iesaka mazliet pacelt gultas galvgali. «Svarīgi slīpāk pacelt visu galvgali, ne tikai matraci vai spilvenu, jo augstāks spilvens nav piemērots mazuļa mugurkaulam, īpaši, ja bērns guļ uz vēdera. Bērnam ir jāguļ uz līdzenas virsmas,» komentē ārste.
Ieteikumi veselam degunam
Ir virkne profilaktisku paņēmienu, lai novērstu gan saslimšanu ar iesnām, gan uzturētu veselīgu deguna gļotādu.
- Lai atvieglotu elpošanu, bērnu var likt uz vēderiņa tik ilgi, cik viņš jutīsies labi. Tās var būt vien pāris minūšu. Guļot uz vēdera, deguns elpos intensīvāk, mazliet paplašināsies deguna ejas un tās varēs labāk attīrīties.
- «Ļoti vērtīgas ir pastaigas svaigā gaisā jebkuros laikapstākļos – arī tad, ja līst, snieg, ir vējains, mitrs vai auksts. Un pat tad, ja bērns dzimis ziemas vidū, pastaigas svaigā gaisā ir ļoti vēlamas,» saka Sandra Bērziņa, piebilstot, ka ir svarīgi mazuli pie pastaigām aukstumā radināt pakāpeniski – sākumā tās var ilgt tikai 5 minūtes. Vēl jāatceras, ka trīs mēnešus vecus bērnus var vest ārā tikai līdz mīnus 5 grādiem.
- Gan ārā, gan iekštelpās liela nozīme ir pareizi izvēlētam apģērbam. «Ja mazulis vēl guļ ratiņos, apģērbam jābūt par vienu kārtu biezākam nekā mammai. Savukārt bērniņam, kas jau staigā un aktīvi kustas – par vienu kārtu plānākam. Ja bērnam būs mazliet vēsi, liela ļaunuma no tā nebūs. Lielāka iespēja apaukstēties vai saslimt būs tad, ja mazulis būs sasvīdis un pēc tam, strauji atdziestot, nosals vai tiks ienests vēsākā telpā. Vai apģērbs nav par biezu, var pārbaudīt, pataustot ādu zem skausta starp lāpstiņām!»
- Telpām, kurās uzturas mazulis, vienmēr jābūt labi vēdinātām un tās nedrīkst būt pārlieku siltas. Piemērota temperatūra ir 20 līdz 22 grādi. Tām jābūt tīrām, viegli kopjamām, vēlams bez putekļu ērcīšu iecienītajiem paklājiem. Taču pārlieku liela sterilitāte un spēcīgi aromatizētu dezinficējošo līdzekļu izmantošana var ietekmēt mikrobu rezistenci, kā arī izraisīt alerģiju, kas var izpausties kā aizlikts deguns un deguna gļotādas tūska.
- Ja paredzēts lidojums, bērniem, kuriem mēdz būt aizlikts deguns, pirms pacelšanās un nolaišanās degunā var iepūst deguna pilienus, mazākus ieteicams likt pie krūts vai dot pudelīti. Šādi būs iespējams izvairīties no vidusauss iekaisuma.
- Bet vislabākais vīrusu aizbaidītājs esot ķiploku krelles. «Tās var uzkārt gultiņas kājgalī vai istabā tā, lai mazulis nevar aizsniegt. Vīrusiem ļoti nepatiks šāda vide,» iesaka Sandra Bērziņa.