Ar aukstumu šim fenomenam, ko fiziķi sauc par statisko elektrību, nav nekāda sakara. Vienkārši ziemas laikā darbojas centrālā apkure, gaiss kļūst sausāks. Daudz sausāks nekā vasarā, kad līst lietus, un tie ir piemēroti apstākļi, lai uz dažādām virsmām un apģērba rastos statiskās elektrības lādiņš.
Mitru gaisu, lūdzu!
Viens piemērs – Rīgā kādā skolā par Eiropas naudu cēla sporta zāli, un arhitekts bija paredzējis koka grīdu. Taču būvniecības uzraudzības veicēji no Rīgas domes teica: «Mēs taču Eiropai nevaram rādīt, ka mums vecmodīga koka grīda – vajag modernu segumu!» Kā smejies, tas laikam dārgāk izmaksāja…
Sporta zāli sildīja radiatori, bet bija paredzēta arī papildu siltā gaisa pievade ar kaloriferiem, un tāpat bija paredzēta gaisa mitrināšana. Taču reāli ielika parastos kaloriferus – bez mitrināšanas.
Kāds rezultāts? Tiklīdz skolnieciņš sporta apģērbā piecas reizes uzsita pa basketbola bumbu, tā sestajā vai septītajā reizē starp bumbu un roku parādījās dzirkstele!
Skolas vadība izsauca mani, lai palīdzu. Ar higrometru izmērīju sporta zālē gaisa mitrumu – ja ziemas laikā telpā ar gaisa temperatūru 21–23 grādi optimālā norma ir no 40 līdz 60 procentiem, tad tur bija 17 procenti. Ļoti sauss gaiss! Ieteicu nomainīt kaloriferu pret tādu, kas pievada mitro gaisu. To arī skolas vadība izdarīja, un pēc tam bērni vairs nesūdzējās par dzirksteļošanu.
Tātad vienkāršākais un lētākais paņēmiens, kā novērst statiskās elektrības uzkrāšanos, būtu mitrināt gaisu. Ja ir linoleja vai lamināta grīda, to katru rītu vajadzētu uzkopt ar slapju lupatu, lai mitrums izgaro gaisā. Vēl labāk, ja telpā iespējams novietot ūdens strūklaku. Padomju laikā uz bateriju tipa radiatoriem uzlika keramisku trauku, kurā ielēja apmēram litru ūdens, un nedēļas laikā tas iztvaikoja.
Kā vispār rodas statiskā elektrība?
Mēs katrs skolas gados esam mēģinājuši rīvēt dzintara gabaliņu pret biksēm un vērot, kā tas pievelk papīra druskas. Līdzīgi notiek, kad cilvēks kustas: apģērbs rīvējas pret miesu, cits pret citu berzējas arī dažādi citi materiāli – vilna, sintētika, kurpju zoles –, elektroni no vienas virsmas pārlec uz otru un šādi uzkrājas. Fiziķi saka: uzkrājas elektronu potenciāls.
Statiskās elektrības potenciāls uz cilvēka ķermeņa pieaug straujāk, ja viņš valkā sintētiska materiāla apģērbu un ja ir sauss gaiss.
Cilvēkam staigājot pa sausu parketu, elektrostatiskais potenciāls uz viņa ķermeņa var sasniegt pat 5000 voltu. Savukārt, staigājot pa sintētisku paklāju, jau 15 000 voltu!
Savukārt gaisa elektriskā caursišana, neliela dzirksteļošana, var rasties jau pie 300 voltiem sprieguma.
Iedomājies, kolēģis darbā cītīgi staigā pa kabinetu, un tad pēkšņi ienāc tu – no āra. Tev statiskās elektrības nebūs, jo ārpus telpām gaisa mitruma procents tomēr ir lielāks. Taču, ja tu šajā brīdī sasveicināsies ar kolēģi, tad no viņa uz tevi pārlēks dzirkstele – notiks sakrātās statiskās elektrības izlāde.
Un, ja nesasveicināsieties, – kur tad paliks kolēģa statiskās elektrības lādiņš? Tas būs uz viņa. Bet, ja telpā nav tik ļoti sauss gaiss, tad lādiņa potenciāls var arī pakāpeniski mazināties. Proti, cilvēks pieskaras galda virsmai, krēsla atzveltnei, un statiskās elektrības lādiņš dabiskā ceļā novadās. Tāpēc arī saka: vasarā jāstaigā basām kājām, jāsazemējas. Zemes virsmai ir mīnus potenciāls, un, ja cilvēkam ir plus potenciāls, tas pakāpeniski novadās un uz ķermeņa neuzkrājas.
Kā NOVĒRST statiskā lādiņa veidošanos?
- Telpās – gan mājās, gan darbā un jo īpaši tur, kur strādā ar datoriem, – vislabākā būtu dabiska materiāla (dēļu) grīda vai arī speciālie antistatiskie paklāji, kam ir mazāka pretestība. Ja telpā jau ieklāts sintētiskais paklājs ar ļoti augstu pretestību?… Tad, lai novadītu statiskās elektrības lādiņu no cilvēka ķermeņa, var zem paklāja uz grīdas uzlikt plānu dzelzs plākšņu sietu, kuru sazemē, un tad statiskā elektrība caur paklāju pakāpeniski izlādēsies un uz cilvēka vairs neuzkrāsies.
- Telpās mitrini gaisu, regulāri veicot mitro uzkopšanu. Vēl lielāku efektivitāti var panākt, ūdenim pielejot speciālos līdzekļus, kas novērš statiskās elektrības veidošanos.
- Arī, ja mazgā veļu, ūdenim vajadzētu pieliet klāt kādu antistatisko līdzekli, kas nopērkams veikalā.
- Ja elektrizējas zeķbikses vai svārki un tie līp pie kājām, nedaudz samitrini svārkus un kājas ar ūdeni. Mitrums ir vājš elektrolīts, kas palielina virsmas vadītspēju un palīdz novadīt statiskās elektrības lādiņu.
- Matu pastiprinātu elektrizēšanos veicina sintētiskas virsdrēbes un cepures. Tāpēc valkā apģērbu no dabiskiem materiāliem: neelektrizējas kokvilna, lins, īstais zīds.
- Ja lietosi ādu mitrinošus krēmus un dienā izdzersi vismaz divus litrus ūdens, arī samazināsies iespēja sakrāties statiskās elektrības lādiņam.
- Žāvējot matus ar fēnu, karstuma ietekmē tie kļūst vēl vairāk neaizsargāti pret statisko elektrību – pozitīvi lādēti mati atgrūžas cits no cita un iet pa gaisu. Tāpēc ļauj matiem izžūt dabiski, bet, ja tas nav iespējams, iegādājies matu fēnu ar auksto gaisa plūsmu.
- Plastmasas ķemmi nomaini pret koka.
- Ja mašīnas durvis regulāri sit pa nagiem… Atver tās ne, kā vairums, ar pirkstu galiem, bet pamatīgi, satver ar visu plaukstu. Tad nesitīs.
Mēs atšķiramies!
Sitīs pa nagiem vai ne, tas notiek stipri individuāli: vienam uz ķermeņa statiskās elektrības daudzums neuzkrājas, bet otrs tajā pašā laikā uzreiz dzirksteļo. Jo viņš ir uzņēmīgāks. Tas atkarīgs no fizioloģiskām īpatnībām. Piemēram, divi cilvēki vienā telpā valkā identisku apģērbu un identiski uzvedas. Taču uz jutīga cilvēka ķermeņa statiskās elektrības potenciāls uzkrāsies, bet uz otra – ne, jo viņam, iespējams, ir mitrāka ādas virsma.
Protams, ne viens vien, redzot vai uz savas ādas izbaudot dzirksteļošanu, velk paralēles ar elektrošoku un aizdomājas: vai tik tas kaitīgi neietekmē veselību? Nē, parasti neietekmē. Statisko elektrību mēs nesajūtam. Arī tās izlādēšanās kaitīgu ietekmi uz organismu neizraisa, izņemot to, ka, piemēram, pieskaroties metāla durvju kliņķim, vieglais trieciens rada īslaicīgu nepatīkamu sajūtu. Bet, ja šāda īslaicīga izlāde dienas laikā notiek vairākkārt un ja cilvēks ir īpaši jutīgs, tad gan tas viss iedarbojas uz nervu sistēmu – gan psiholoģiski, gan fizioloģiski. Caur cilvēka ķermeni tomēr izplūst neliels strāvas daudzums, un, tam palielinoties un pieaugot arī iedarbības laikam, mēdz izraisīt stresu, pārmērīgu nervu sasprindzinājumu un nogurumu. Tāpēc labi ir neelektrizēties!
Cik stipri?
Statiskās elektrības Statiskās elektrības
potenciāls uz tava iedarbība uz tevi
ķermeņa (voltos)
Līdz 2500 Tu to nejūti
2500–5000 Sāc sajust
5000–7000 Jūtams viegls dūriens
12 000–25 000 Rodas viegli krampji
Jautājums: 12 000 volti – kā vispār šādu lādiņu var sakrāt?!
Ne katram tas iespējams, bet – jutīgajiem, uzņēmīgajiem, ja viņi uzturas īpaši sausās telpās. Tad cilvēks, izlādējoties pret savu portatīvo datoru, var to arī neatgriezeniski sabojāt, izsist no ierindas. Tāpēc sirsnīgs padoms: pirms ķeries klāt datoram, pieskaries kādam elektrības novadītājam, iezemētam metāla priekšmetam – kaut vai radiatoram, un, ja uz tevis būs sakrājies statiskās elektrības potenciāls, tas uzreiz tajā pašā acumirklī aizskries uz zemi, neitralizēsies. Lai šī pieskaršanās kļūst par tavu ieradumu!