Spalīši ir tikai vieni no apmēram piecpadsmit dažādiem parazitārajiem tārpiem jeb helmintiem, kas mēdz dzīvot uz mūsu rēķina, toties, ja tā drīkst sacīt, vispopulārākie mūsu platuma grādos.
Spalīši tiek izplatīti ar mūsu pašu rokām. Visbīstamākie šajā ziņā ir mazi bērni, kas vairāk nekā pieaugušie savstarpēji pieskaras cits citam, bāž mutē rotaļlietas un pirkstus. Tāpēc maziem bērniem ir tik svarīgi apgriezt nagus, lai aiz tiem neaizķertos spalīšu oliņas. Starp citu, ar spalīšiem var inficēties arī baseinā, jo tie spēj izdzīvot hlorētā ūdenī.
Jo tīrākas rokas, jo labāk
Baltie kustīgie tārpiņi ir 2–14 milimetrus lieli. Ja to ir daudz, tad jau ar neapbruņotu aci var saskatīt izkārnījumos. Spalīši dzīvo resnajā zarnā, bet mātīte naktī, kad guļam, izlien laukā un sadēj oliņas ap anālo atveri. Mamma ir ļoti ražīga un diennaktī atstāj ap 12 tūkstošu oliņu. Spalīši ir viltīgs parazīts: ja izdētu oliņas zarnas iekšpusē, tiem nebūtu nekāda labuma, bet, ja to izdara ārpusē, cilvēks niezošo vietu pakasa ar rokām un oliņas izplatās tālāk vai arī vēlāk, ēšanas laikā, tās nonāk atpakaļ mutē, bet norijot – zarnās, kur augs nākamie spalīši.
Tāpat oliņas iebirst apakšbiksītēs un gultasveļā, un, nemazgājot rokas var izplatīties arī uz durvju rokturiem, dvieļiem, pārtikas produktiem un citviet, kur labvēlīgos apstākļos spēj izdzīvot līdz pat mēnesim.
Tātad – jo rūpīgāk ievērosi higiēnu, jo mazāks risks inficēties. Bet dzīve ir dzīve – nav iespējams rokas nomazgāt pēc katras pieskaršanās kādam priekšmetam… Turklāt spalīšu oliņas var pārnēsāt arī mušas.
Galvenā spalīšu izraisītā pazīme ir nieze. To rada lipīgā viela, ar kuru mātīte oliņas piestiprina pie anālās atveres gļotādas krociņām.
Tārpiņi izšķiļas apmēram pēc divām nedēļām. Visspilgtāk nieze izpaužas bērniem – viņi kasa anālās atveres apvidu un naktī guļ nemierīgi. Ja tārpu daudz, var niezēt arī pa dienu.
Pieaudzis cilvēks nomodā cenšas nekasīties, taču guļot to ietekmēt vairs nevaram. Turklāt nieze traucē izgulēties. Var būt sāpes un diskomforta sajūta vēderā. Ja vien nav ekstremāls tārpu daudzums, parasti vēdera izeja nemainās. Bērniem ir slikta apetīte.
Sievietēm tārpiņi var nokļūt arī līdz makstij un izraisīt tur iekaisumu. Tajā pašā laikā daudziem pieaugušajiem spalīši ir, bet tie nekādā veidā nedod par sevi zināt, jo nav nekādu pazīmju. Man ir bijuši arī pacienti, kuriem spalīši atklāti pavisam nejauši, veicot izkārnījumu izmeklējumus.
Ārstējas visi!
Nevajag kautrēties apmeklēt ārstu un noskaidrot, vai niezi patiešām izraisījuši spalīši. Tai var būt arī kāds cits iemesls, piemēram, hemoroīdi.
Nākamais, kas jāsaprot… Spalīši ir ģimenes slimība: ja tārpi ir bērnam vai citam ģimenes loceklim, parasti tie ir arī citiem ģimenē, jo oliņas var izplatīties pa visu māju, tāpēc jāārstējas visiem. Citādi, ja viens izārstēts, cits, kuram arī ir spalīši, bet nav simptomu, var atkārtoti inficēt pirmo.
Tā kā šie tārpiņi dzīvo tikai zarnu traktā, visticamāk, asins analīzes par tiem neliecinās.
Klasiski spalīšus diagnosticē ar tā saukto lipīgo lenti, kuru pielipina pie anālās atveres, un pēc tam to skatās mikroskopā. Var izmantot arī speciālu kociņu, ar ko paņem paraugu no apvidus ap anālo atveri un taisnās zarnas. Jārēķinās, ka uz tā var nebūt redzami paši spalīši, bet tikai oliņas, kuras ar neapbruņotu aci saskatīt nav iespējams. Var pārbaudīt arī izkārnījumu paraugu, kā parasti, bet šādi atrast spalīšus ir mazāka iespēja nekā ar abām iepriekš minētajām metodēm. Ja ģimenē kādam jau atklāti spalīši, pirms ārstēšanās analīzes var arī neveikt.
Spalīšu mūžs ilgst apmēram mēnesi. Teorētiski, ja to nav daudz un tiek rūpīgi mazgātas rokas, no spalīšiem ir iespējams atbrīvoties, nelietojot zāles. Parasti gan cikls turpinās – spalīši izdēj oliņas un iet bojā, taču, ja mēs tās apēdam, nobriest jauni tārpiņi, kas dēj jaunas olas.
Senos laikos, kad nebija medikamentu, ar parazītiem cīnījās, kā nu katrs varēja.
Arī mūsdienās tautas medicīnā iesaka biškrēsliņu tēju un ķirbju sēklas, taču pacientiem, kuri atnākuši pie manis, šie līdzekļi nav palīdzējuši.
Nav vērts sevi mocīt arī ar biškrēsliņu uzlējuma klizmu, jo tā netiks tālāk par zarnas trešdaļu un neiznīcinās tārpiņus, kas ir pārējā resnajā zarnā, un tos, kas vēl ir jauni un nobriest tievajā zarnā. Tautas medicīnā uzskata, ka spalīšiem netīk ķiploki, taču tos noteikti nevajadzētu bāzt anālajā atverē, jo ķiploks var kairināt un traumēt tās gļotādu.
Mūsdienās visvienkāršākais ir iedzert prettārpu tabletes, un izārstēšanās būs gandrīz garantēta. Vienīgais līdzeklis, ko var nopirkt bez receptes, ir Helmintox (aktīvā viela pyrantelum). Noteikti izlasi un ievēro lietošanas pamācību!Pieaugušajiem jāiedzer 3–4 tabletes uzreiz, nevis tikai viena.
Nedrīkst aizmirst arī par otru devu, kas jāieņem pēc divām nedēļām, lai būtu droši, ka aizgājuši bojā arī tie tārpiņi, kuri pirmās zāļu devas laikā bija oliņu stadijā.
Ja nogalināsim tikai spalīšus, no oliņām atkal izaugs jauni tārpi. Divas devas jālieto ne tikai slimniekam, bet arī citiem mājiniekiem. Zīdainīšiem piemērots medikaments sīrupa veidā.
Kā rīkoties, lai vairs nebūtu?
- Ārstējot spalīšus, bieži maini apakšveļu un gultas veļu. Centies to nepurināt, lai oliņas neizplatās pa telpu.
- Ja vien iespējams, mazgā drēbes karstā ūdenī, vismaz 60–65 grādu temperatūrā, vai gludini, izmantojot viskarstāko režīmu ar karstu tvaiku.
- No rīta un vakarā apmazgājies ar siltu ūdeni un ziepēm.
Īpašais jautājums
Vai varu inficēties ar spalīšiem no sava kaķa? Vai profilaksei vajag lietot prettārpu līdzekļus?
Nē, spalīši ir tikai cilvēka parazīts. Cita lieta, ka mājdzīvnieki patiešām divreiz gadā ir jāattārpo, taču tas attiecas nevis uz spalīšiem, bet gan uz dzīvniekiem raksturīgajiem parazītiem, kuri cilvēkus nevar ietekmēt.
Lai gan daudzi kaķu un suņu īpašnieki reizē ar saviem mīluļiem lieto prettārpu līdzekļus profilaktiski, es neiesaku šādi rīkoties.
Manuprāt, tas rada mānīgu priekšstatu, ka esam pasargāti no spalīšiem, bet – tā nav.