Osteopātijas būtība
Galvenais osteopātijas princips ir holistiskā pieeja – cilvēks un visas viņa sistēmas, struktūras ir viens veselums, tāpēc arī jāārstē viss kopums. Turklāt nereti patiesais slimības cēlonis atrodas tālu no slimās vietas. Galvenais osteopāta darba instruments – rokas un zināšanas. Viņam jāpārzina anatomija, biomehānika, fizioloģija, neiroloģija un citas ar cilvēku, cilvēka veselību saistītas zinātnes.
Speciālists nevis ārstē slimību, bet meklē zaudēto veselību, slēptos slimības iemeslus.
Noteicis cēloņus, osteopāts, ar atbilstošu roku tehniku iedarbojoties uz konkrētām ķermeņa vietām, iedarbina cilvēka paša resursu efektīvas izmantošanas ceļus, lai šos cēloņus likvidētu un novērstu simptomus. Osteopātijā uzskata, ka cilvēka ķermenim piemīt spējas gan atjaunoties, pašregulēties, gan arī izsargāties.
Kā notiek vizīte pie osteopāta?
Speciālists vispirms novērtē pacienta funkcionālo stāvokli – stāju, gaitu, kā arī ķermeņa simetriju. Tāpat tiek vērtēts balsta un kustību aparāts, mobilitāte visās ķermeņa struktūrās. Osteopāts noskaidro anamnēzi un uzdod dažnedažādus jautājumus, arī tādus, kas šķietami nav saistīti ar vizītes iemeslu, taču speciālistam palīdz redzēt dziļāk. Šie jautājumi ir būtiski, arī nosakot pacienta psihoemocionālo stāvokli, kas turklāt reizēm var būt cēlonis veselības problēmām.
Izmeklēšanā tiek izmantoti statiskie un dinamiskie, kā arī neiroloģiskie un ortopēdiskie vērtēšanas testi.
Ar gadiem un uzkrājot pieredzi un zināšanas, osteopātam attīstās spēja ar tausti precīzi sajust audu stāvokli, struktūru kustības.
Pēc rūpīgas izmeklēšanas un izpētes speciālists nosaka diagnozi un veic nepieciešamās korekcijas, lai pacients atgūtu veselību. Tiek izstrādāta tieši konkrētam cilvēkam atbilstoša terapija, kas nozīmē īpašu ieinteresētību un individuālu pieeju.
Kā izpaužas ārstēšana?
Izmantotās tehnikas ir maigas, bet iedarbīgas, maksimāli saudzīgas audiem. Osteopāta instruments ir rokas – atbilstoši diagnozei izmantojot piemērotas tehnikas, tiek uzlabota asinsapgāde, kustību apjoms, limfas cirkulācija, noņemts muskuļu saspringums, notiek nervu atbrīvošana un mugurkaula skriemeļu savietošana to īstajās vietās, kaulu sistēmas sakārtošana.
Rokas uzspiedīs, masēs, pastieps, grūdīs vai pavilks, mainot attiecīgās ķermeņa vietas stāvokli.
Reizēm pietiek ar vienu vizīti, taču nereti nepieciešamas vairākas. Jo sevišķi, ja diagnoze ir komplicēta un sākotnējais bojājums ietekmējis vēl citas ķermeņa struktūras.
Kad meklēt osteopāta palīdzību?
Osteopātiju var izmantot vienu, taču tā lieliski sadarbojas arī ar tradicionālās medicīnas nozarēm, piemēram, fizioterapiju, neiroloģiju un citām. Situācijas, kad iesaka vērsties pie osteopāta, var būt dažnedažādas. Lūk, vien dažas:
- stājas traucējumi,
- apgrūtinātas koncentrēšanās spējas,
- locītavu un muguras sāpes,
- ilgstošas galvassāpes,
- plakanā pēda,
- pazemināta imunitāte,
- varikozas vēnas,
- radikulīts,
- miega traucējumi,
- pēc dažādām traumām u. c.
Arī bērniem?
Lai apmeklētu osteopātu, nav vecuma ierobežojumu. Ir dažādas diagnozes, kad šis speciālists bērniem sevišķi var palīdzēt:
- enurēze un enkoprēze,
- bērnu cerebrālā trieka,
- mācīšanās grūtības,
- uzvedības traucējumi,
- psihomotorās attīstības un runas attīstības aizture u. c.
Turklāt pie osteopāta var vērsties arī ar zīdaini – ja viņš ir raudulīgs, nomoka kolikas, neizdodas sakārtot diennakts ritmu, problēmas ar ēšanu, saraustīts miegs u. c.
Jau sen pierādījies, ka reizēm, lai tradicionālās medicīnas ārstēšana būtu efektīvāka, ātrāka vai iedarbīgāka, var izmantot dažādas tā sauktās netradicionālās, holistiskās metodes. Taču atslēgas vārds šajā gadījumā ir – sadarbība. Nevis vienas izslēgšana, bet gan iekļaušana terapijā vienota mērķa – veselības – vārdā.