Rīga +4°C 
Novērtē rakstu
-
43
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
– Profesor, sakiet, lūdzu, vai vairogdziedzeris kādreiz jāpārbauda arī tad, ja tas nesagādā nekādas raizes?
– Vajadzētu gan. Viens no iemesliem – vairogdziedzerī var veidoties mezgli, kas reti, bet mēdz izrādīties arī ļaundabīgi audzēji. Tāpēc ir labi reizēm pielikt roku pie sava kakla un iztaustīt, vai zem ādas nav kāds bumbulis. Vai arī – ģimenes ārsta uzdevums būtu palpēt, iztaustīt vairogdziedzeri, un, ja viņš jūt ko aizdomīgu, tad nosūtīt pacientu uz ultrasonogrāfiju, kas ir vislabākā izmeklēšanas metode šādos gadījumos. Bet – būtu jāizvēlas pieredzējis radiologs, kurš ikdienā veic vairogdziedzera ultrasonogrāfijas.
Mūsdienās vairogdziedzeri ar ultraskaņu izmeklē arī daudzi endokrinologi paši savās praksēs, kas, manuprāt, ir ideāls variants. Tad ārsts uzreiz var izvērtēt, kas un kā. Ja ar ultrasonogrāfiju atrod aizdomīgus mezglus, tad būtu jātaisa vairogdziedzera punkcija jeb aspirācijas biopsija. Ar mazu adatiņu iedur aizdomīgajā mezglā un adatiņā iesūc šūnas, kuras skata ar mikroskopu. To sauc par citoloģiju.
Citi lasa
– Tātad jāatrod labs radiologs, kura vērtējumam vari uzticēties… Bet, ja šajā posmā notiek kļūda?
– Labā ziņa, ka vairogdziedzera mezgli ļoti reti ir agresīvi audzēji. Ja reizi pusgadā vai gadā šo izmeklējumu veic atkārtoti, tad ir grūti kaut ko sliktu palaist garām. Respektīvi, ja arī vairogdziedzerī ir ļaundabīgs audzējs, tas parasti aug ļoti lēni un reti metastazējas. Lielākā daļa vairogdziedzera vēžu ir mazagresīvi, un tos var kontrolēt. Sliktas ir divas retas formas: vienu sauc par medulāro vairogdziedzera vēzi, otru – par anaplastisko.
Ja ir ilgstošs nogurums un miegainība bez iemesla, pārbaudi vairogdziedzeri!
Pirmais ir vieglāk notverams, ja nosaka kalcitonīna līmeni asinīs. Tas ir vairogdziedzera hormons, kas regulē kalcija līmeni asinīs. Savukārt anaplastiskais ir visagresīvākais, un tas parasti rodas pēc sešdesmit gadu vecuma, ja jau iepriekš bijis vairogdziedzera vēzis, kurš nav ārstēts, tas malignizējas tālāk. Diemžēl tad ārstam iespējas palīdzēt pacientam ir ļoti mazas, jo te nelīdz ne ķīmijterapija, ne operācija, vēzis ļoti agresīvi izplatās. Bet tas, kā jau sacīju, ir ārkārtīgi reti sastopams. Gada laikā redzu tikai pāris pacientu ar šādu slimību.
– Dažiem cilvēkiem, it sevišķi vīriešiem, kākslis uz kakla vienmēr ir bijis liels. Ko tas nozīmē?
– Latviski kākslis ir tas pats, kas grieķiski struma. Struma nozīmē bumbulis. Ja organismam pietrūkst vairogdziedzera hormonu, hipofīze stimulē šo dziedzeri, lai tas izdalītu tos vairāk. Šī pastāvīgā stimulēšana var radīt vairogdziedzera palielināšanos, veidojas kākslis jeb struma. Kākslis biežāk ir, ja cilvēks bērnībā dzīvojis, piemēram, kādā joda deficīta zonā.
Lielākā daļa vairogdziedzera vēžu ir mazagresīvi, un tos var kontrolēt.
Man šķiet, ka ilgu laiku tāda bija Austrumlatvija, lai gan patiesībā visā Latvijā var novērot vieglu joda deficītu. Ir cilvēki, kuriem ar vietējiem dārzeņiem un ūdeni uzņemtā joda daudzuma ir gana, lai normāli veidotos vairogdziedzera hormoni. Bet ir arī tādi, kuru vairogdziedzeris ir jutīgāks uz to, ka ar vietējiem produktiem jodu neuzņem pietiekami. Un, ja cilvēks nelieto jodēto sāli vai jodu saturošas okeāna zivis, un it sevišķi bērnībā, var sākt attīstīties struma, kas faktiski paliek visu dzīvi.
Mūža otrajā pusē uz strumas, kas parasti ir difūza jeb viendabīga, šiem cilvēkiem sāk veidoties mezgli. Tas ir parastais mezglainās strumas attīstības scenārijs. Kākslis ir zīme, ka šie cilvēki pieder pie apakštipa, kuriem vajag vairāk joda nekā citiem.
– Jods obligāti jālieto grūtniecēm, tas pat ierakstīts vadlīnijās, bet daudzas sievietes gaidībās to nemaz nezina, ārsti nepasaka.
– Es esmu parakstījis Krakovas joda deklarāciju un pilnībā piekrītu, ka grūtniecēm Latvijā pietrūkst joda. Par to šaubu nav. Tāpēc visām sievietēm, kas gaida bērniņus, vajadzētu uzņemt jodu. Bet ne jau ar joda pilieniem – pasarg’ die’s! –, jo tad var pārdozēt. Ir pietiekami, ja grūtniecības laikā izvēlas lietot jodēto sāli vai maizi, kura cepta ar joda sāli. Labs joda avots ir okeāna zivis, jūras kāposti. Mazās devās jodu satur arī olas, dārzeņi, piens un augļi. Protams, ir arī grūtnieču vitamīni ar joda piedevu.
Ja arī mātei ir pazems vairogdziedzera hormonu līmenis, auglim neattīstās tik daudz nervu šūnu, cik tas no dabas paredzēts, ja joda pietiktu.
– Tas jādara bērniņa vai mammas labā?
– Jods vajadzīgs embrija jeb augļa attīstībai. Ja mātes organismā ļoti trūkst joda, tad embrija vairogdziedzeris, kas attīstās grūtniecības pirmajos trīs mēnešos, nespēj pietiekami saražot vairogdziedzera hormonus, un, ja arī mātei ir pazems vairogdziedzera hormonu līmenis, tad auglim neattīstās tik daudz nervu šūnu, cik tas no dabas paredzēts, ja joda pietiktu. Arī grūtniecības otrajā un trešajā trimestrī augļa smadzenes vairs nesasniedz maksimālo attīstības līmeni, kāds tas būtu bijis, ja netrūktu joda. Par to nopietnā zinātniskā literatūrā neviens vairs nešaubās, ir pietiekami daudz pierādījumu.
Bet, protams, pastāv arī daudz aizspriedumu, un arī ārstu vidū ir tādi, kas apšauba joda lietderību… Manuprāt, skepse ir ļoti laba lieta, tikai tai jābūt ar kaut ko pamatotai. Nedrīkst vadīties vienīgi no emocionāliem apsvērumiem. Kā vienā diezgan senā ārstu sanāksmē, kur runāju par joda deficīta izskaušanu un obligāto sāls jodēšanas ieviešanu Latvijā, kāds ārsts visai dedzīgi uzstājās pret mani – nu ko es stāstot muļķības: «Mūsu senči lieliski iztika bez tā jūsu joda sāls. Ko jūs tagad gribat teikt – ka viņi visi bija muļķi?!»
– Ko jūs kolēģim atbildējāt?
– Protams, ka viņi nebija muļķi, bet medicīnā ir jēdziens – sasniegt maksimālo potenciālu, kas tev ir dabas dots. Mēs, protams, nezinām, kāds tas potenciālais maksimums ir, bet, ja jau pašā sākumā, grūtniecības embrionālajā attīstības periodā, pietrūkst tāda substrāta kā vairogdziedzera hormoni, skaidrs, ka vidēji sabiedrībā intelektuālais līmenis tomēr var būt zemāks. Un, ja tas ir novēršams, neredzu iemeslu, kāpēc to nevarētu valstiskā līmenī darīt.
Ja kāds sūdzas, ka viņš no joda sāls ēdienā sajūt kaut ko sliktu, tas ir vairāk prātā nekā uz mēles.
– Jūs pats lietojat joda sāli?
– Es no tā neizvairos. Ja rodas iespēja, labprāt lietoju. Un, ticiet man, joda sālim nav nekādas garšas atšķirības no parastā sāls. Ja kāds sūdzas, ka viņš no joda sāls ēdienā sajūt kaut ko sliktu, tas ir vairāk prātā nekā uz mēles. Es domāju, ka joda sāls lietošana cilvēkiem ar kāksli ir noderīga. Bet, ja jums ir absolūti normāls vairogdziedzeris, tad varbūt jūs piederat pie tiem laimīgajiem, kuriem joda pietiek un to papildus nevajag.
– Vēl cilvēki satraucas, ka vairogdziedzeris varot par daudz aktīvi strādāt vai arī tas kļūst par kūtru.
– To var ļoti vienkārši noskaidrot – jebkurš ģimenes ārsts zina, ka jānosaka vairogdziedzera stimulējošais hormons TSH (tireotropais hormons), bet, stingri ņemot, vajadzētu noteikt arī pašus vairogdziedzera brīvos hormonus T3 un T4 – trijodtironīnu un tiroksīnu – asinīs. Tad var iegūt pilnu ainu, kā darbojas vairogdziedzeris. Taču taupības nolūkos finanšu krīzes ietekmē tika pieņemts lēmums, ka skrīningam pietiekot tikai ar TSH, ko izdala hipofīze un kas parasti reaģē ar izmaiņām, kad traucēta vairogdziedzera funkcija.
Ja mezgls lielāks par vienu centimetru, reizi gadā aizej uz ultrasonogrāfiju.
Tomēr reizēm – it sevišķi veciem vai slimiem cilvēkiem – šis rādītājs atkarīgs no hipotalāma, no galvas smadzeņu funkcijas. Tā ka, stingri ņemot, TSH analīze ne vienmēr rāda pareizu situāciju. Līdz ar to būtu jānosaka visi trīs hormoni.
– Kā cilvēks jūtas, kad viņa vairogdziedzeris strādā par ātru vai par gausu?
– Pie manis Stradiņa slimnīcā ļoti bieži nāk pacienti, kuriem ir neskaidras, nespecifiskas sūdzības – tādas, kas nav raksturīgas vienai konkrētai slimībai. Pastiprināta nogurdināmība, apātija, sausa āda, matu izkrišana… Vai otrādi – sirdsklauves, bažīgums, nemiers. Proti, sūdzības, kuras pašas par sevi neliecina par noteiktu slimību, bet tas var būt norādījums, ka slimība tomēr ir. Laba ārsta uzdevums tad būtu izvērtēt visus iespējamos cēloņus, ieskaitot arī mentālos – psihiskos, psihosomatiskos, un viena slimību grupa, kas var izraisīt šādus stāvokļus, ir vairogdziedzera slimības.
Vairogdziedzeris, kā jau visi endokrīnie orgāni, darbojas kā organisma menedžeris, vadītājs. Tas atbild par vielmaiņas ātrumu, arī par prāta darbības ātrumu, par termoģenēzes regulāciju. Nav tā, ka vairogdziedzera hormoni ietekmē kādu vienu cilvēka funkciju – patiesībā tas ietekmē visu ķermeni. Jo vairogdziedzera hormoni ir ļoti mazas molekulas, kas iekļūst visu šūnu iekšienē – līdz pat kodolam! – un izmaina tajā esošo DNS jeb dezoksiribonukleīnskābi. Tātad izmaina gēnu darbību. Izmaiņas var būt ļoti daudzveidīgas, jo arī gēni, kuru darbība tiek izmainīta, ir dažādi.
Parasti tā ir vecāka kundze, kura vairs neceļas no gultas, nemitīgi prasa, lai viņu sasedz, vairs neēd. Sajūta, ka dziest ārā…
Bet sākot prātīgi ārstēt ar mazām vairogdziedzera hormona devām, jau pēc divām nedēļām šis cilvēks ir gandrīz vesels.
– Kam būtu jāpievērš visvairāk uzmanības pie zemas vairogdziedzera darbības jeb hipotireozes?
– Sāk parādīties nedabīga salšana, arī tik siltās dienās, kādas šogad bija maija vidū, kad uznāca lielais karstuma vilnis. Cilvēki pat siltās istabās sēž džemperos vai tinas mēteļos un ziemā vienmēr meklē vietu pie krāsns, kur siltāks. Salšanas sajūta iet roku rokā ar sausu ādu un matu izkrišanu, arī uzacu izkrišanu. Tātad, ja āda kļūst ļoti sausa, sasprēgājusi, un it sevišķi uz elkoņiem, tā bieži vien ir hipotireozes izpausme. Šiem cilvēkiem ir grūti koncentrēties, runa kļūst lēna. Parādās mīklveida tūska, grieķiski – miksedēma. Kā tā izpaužas? Ja ir sirds vai nieru izraisīta tūska uz potītēm, tad katrs var uzspiest uz ādas ar pirkstu un paliek bedrīte, bet, ja ir mīklveida tūska, tad neveidojas bedrīte. Tūska ir arī visos orgānos, un tā izpaužas kā balss aizsmakšana, pakāpeniski tā kļūst zema, neskaidra. Iepriekš cilvēks bijis pat labs dziedātājs, bet tagad šī nodarbe viņu vairs neinteresē, cilvēks kļuvis lēns un miegains, pa dienu snauduļo. Ādai ir bāli dzeltenīgs tonis, parādās aizcietējumi – vēders neiziet trīs un vairāk dienu. Apetītes arī nav. Sievietei var samazināties vai pavisam pazust mēnešreizes… Šāds ir klasiskais cilvēka stāvoklis, kad slimība jau attīstījusies.
Bet ir arī, protams, vieglās formas, kad parādās tikai kāds no šiem elementiem. Otrs stāvoklis ir pretējs – hipertireoze, kad vairogdziedzeris darbojas pārāk aktīvi, notiek pastiprināta vairogdziedzera hormonu sintēze jeb ražošana un sekrēcija jeb izdale. Hipertireoze izpaužas kā nemiers, karstuma sajūta, pat ziemā šie cilvēki staigā viegli apģērbušies, viņiem ir straujas kustības, ātra runa, bet arī grūtības koncentrēties. Viņiem domas skrien ļoti žigli, bet darbus nespēj paveikt. Viņi kļūst arvien nervozāki, neiecietīgi, sāk strīdēties ar tuviniekiem, kolēģiem. Viņiem ir svīšana, sirdsklauves, aritmija – tātad sirds var iziet no ritma. Parasti šie cilvēki krītas svarā, lai gan apetīte ir laba. Bieži vien viņiem ir caurejas – katru dienu vairākas reizes šķidra vēdera izeja.
– Nu briesmas!
– Tāpēc, ja cilvēkam ir šādas sajūtas, es domāju, ka viņiem obligāti būtu jāiet pie ārsta un jālūdz, lai nosaka šos trīs hormonus – TSH, T3 un T4.
– Kā jūs šiem cilvēkiem varat palīdzēt? Un – vai varat?!
– Ļoti viegli. Šī nu ir tā reize, kad labs ārsts var panākt kardinālu veselības uzlabošanos, lai gan sākumā šķiet, ka te dzīvotājs vairs nebūs. Es arī esmu ārstējis šādus cilvēkus. Visi nolemj, ka tas cilvēks ir mirstošs. Parasti tā ir vecāka kundze, kura vairs neceļas no gultas, gulšņā, nemitīgi prasa, lai viņu sasedz, vairs neēd. Sajūta, ka dziest ārā… Bet, nosakot vairogdziedzera hormonus un sākot prātīgi ārstēt ar mazām vairogdziedzera hormona – tiroksīna – devām, jau pēc divām nedēļām šis cilvēks ir gandrīz vesels. Tas ir viens no brīnumiem, ko spēj modernā medicīna izdarīt. Šis pakāpeniskums, kad ārstēšanu sāk ar ļoti mazu medikamenta devu, ar laiku palielinot to, nepieciešams, lai hormonu līmeņa kāpums ļautu sirdij pielāgoties.
Ar otru situāciju, kad ir hipertireoze – pastiprināta vairogdziedzera darbība –, nesokas tik viegli, bet arī var ārstēt. Galvenais ir aizsūtīt pacientu pie laba endokrinologa, kurš var pateikt iemeslu, kāpēc vairogdziedzeris strādā par daudz aktīvi, un iemesli var būt dažādi. Biežākais Latvijā ir autoimūna kaite, ko sauc par Greivsa (agrāk Bāzedova) slimību. To bieži vien pavada acs ābolu izspiešanās jeb izvalbīšanās, un to tad visi, protams, ievēro. Bet ir arī palielināts vairogdziedzeris un visas šīs sajūtas – sirdsklauves, nemiers, svara krišanās. Ko darīt? Tad var dot tabletes, kas samazina vairogdziedzera darbību, – tas ir tirozols. Ģenēriskais nosaukums ir tiamazols. Es studentiem mēdzu teikt, ka tā ir vairogdziedzera inde, bet – labā nozīmē. Kamēr lieto tirozolu vai tiamazolu, vairogdziedzeris vairs nespēj ražot hormonus, tātad preparāts vairogdziedzeri nobloķē, saindē. Bet jāatceras – ja slimība vēl nav norimusi, pārtraucot šo zāļu lietošanu, kaut arī sūdzības par slikto pašsajūtu pazudušas, vairogdziedzera pārmērīgā darbība atkal atjaunojas. Tātad šo medikamentu nedrīkst pārtraukt lietot bez saskaņošanas ar ārstu, kaut arī pašsajūta ir laba.
– Cik noprotu, pastāv cerība, ka šīs zāles nebūs jālieto visu mūžu!
– Lielākajai daļai tās nav jālieto visu mūžu, bet – iepriekš to nevar pateikt. Nekad nedrīkst domāt: «Izdzeršu kārbiņu zāļu – kā antibiotikas – un būšu vesels!» Tā ir gadiem ilga ārstēšanās un katru dienu. Bet, lai saprastu, kāpēc tā notiek, jāzina, ka slimība īstenībā neslēpjas vairogdziedzerī, bet gan imūnsistēmā. Greivsa slimība, kā jau sacīju, ir viena no autoimūnajām slimībām, pie šīs grupas pieder arī, piemēram, reimatoīdais artrīts, sistēmiskā sarkanā vilkēde, kas jāārstē visu laiku un kurām ir paasinājumi pavasaros vai rudeņos. Otrs iemesls, kāpēc vairogdziedzeris ir par daudz aktīvs, ir mezgli, kas reti, bet arī var pastiprināti ražot un izdalīt vairogdziedzera hormonus. Tad vajadzīgs viens ļoti svarīgs izmeklējums – ne visiem, bet tiem, kam ir aizdomas par mezgliem, kurus ārsti sauc par karstajiem mezgliem. Tātad nepieciešama vairogdziedzera scintigrāfija. Stradiņa slimnīcā un Austrumu slimnīcas Onkoloģijas centrā ir speciāla aparatūra, ar ko mēra iekrāsotas radioaktīvas vielas uzkrāšanos vairogdziedzerī, un tad skatās, kur ir tās zonas, kas uzkrāj vairāk. Ja šī zona atbilst mezglam, tad to sauc par karsto mezglu. Šo kaiti nevar izārstēt ar tiamazolu, jābūt citai taktikai. Karsto mezglu izoperē vai arī ārstē ar radioaktīvā joda terapiju, ko veic tikai Latvijas Onkoloģijas centrā. Trešais iemesls – destruktīvas pārmaiņas vairogdziedzerī, kas izraisa vairogdziedzera šūnu sabrukšanu, vairogdziedzera hormoni pastiprināti nonāk asinīs un rada tipiskās hipertireozes klīniskās pazīmes.
– Kāpēc vairogdziedzera šūnas sabrūk?
– Biežākie iemesli destruktīvām pārmaiņām vairogdziedzerī, kad rodas hipertireoze, ir augšējo elpošanas ceļu vīrusinfekcija vai gripa, pēc kuras var attīstīties vairogdziedzera iekaisums jeb tireoidīts. Sāp pats vairogdziedzeris, sāpes izstarojas uz ausīm, apakšžokļa rajonu, ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, izmaiņas asinsainā. Reti, bet mēdz būt arī pēcdzemdību vairogdziedzera iekaisumi.
– Kuras, jūsuprāt, ārstējot vairogdziedzeri, ir tipiskākās kļūdas, kas rodas varbūt nezināšanas, varbūt neieinteresētības dēļ?
– Ja par mezgliem runā… Ārsts nepūlas saprast, kas tie par mezgliem. Viņš tikai zina, ka pacientam ultrasonogrāfijā atklāti mezgli, bet tālāk nesaprot, kas tie tādi ir un kā tos īsti ārstēt. Tad seko divas galējības – vai nu visus pacientus sūta pie ķirurga, lai mezglus izgriež, pat nevajadzīgi, vai arī, pat ja ir aizdomīgs liels, augošs mezgls, neko nedara. «Nogaidīsim, varbūt pēc gada pazudīs…»
– Kuri mezgli ir jāgriež un kuri – nav? Tik tiešām viens ārsts saka tā, otrs pavisam citādi.
– Te vajadzīga personalizēta pieeja. Katrs pacients ir citāds, un katrs gadījums atšķiras. Bet tas, ko es ieteiktu kā vienkāršu vadlīniju – ja gribas vadlīnijas –, izšķirošais ir laba ultrasonogrāfija un mezgla riska pazīmju izvērtēšana ultrasonogrāfiski. Katrs kolēģis, kas darbojas endokrinoloģijā, zina, kādas ir ļaundabīga mezgla ultrasonogrāfiskās pazīmes, un, ja ir šīs pazīmes, vai arī konkrētais mezgls ir citādi aizdomīgs – prāvāks par centimetru, augošs –, tad jāveic aspirācijas biopsija. Lai gan ir arī ārsti, kas pret biopsijām iebilst, sakot: «Ko jūs tajā vairogdziedzerī dursiet?! Jūs taču nezināt, varbūt kaut kur blakus citā vietā ir tās sliktās šūnas. Neko jums šis izmeklējums nedos. Tikai varat iztraucēt, ja tur ir kādas ļaundabīgas šūnas, un tās var izplatīties pa visu ķermeni…» Tas ir citāts no kāda kolēģa runas. Bet, pirmkārt, aplams ir uzskats, ka vairogdziedzera mezgli vai vēži var izplatīties, ja tajos iedur ar adatu. Un otrs aplamais uzskats – ka šis izmeklējums nav informatīvs.
Protams, pēc biopsijas nevar simtprocentīgi droši pateikt, ka vairogdziedzerī nav vēža, bet, ja vēzis ir, tad gan top skaidrs, ka – ir. Biopsija ir izslēgšanas metode. Otra biežākā kļūda – ja sāk ārstēšanu ar tiamazolu vai tirozolu, tad pacients būtu bieži jākontrolē, es pat teiktu – reizi trīs vai četrās nedēļās, kamēr ir akūtais periods, un elastīgi jāmaina medikamentu deva, lai nepārdozētu un arī lai nedotu nevajadzīgi maz. Tas ir viens no grūtākajiem uzdevumiem endokrinoloģijā, līdzīgi kā ar insulīna devu pielāgošanu katram pacientam.
Trešā kļūda – nevajadzētu pārtraukt tiroksīna lietošanu, ja ir hipotireoze, pavājināta vairogdziedzera darbība. Tiroksīns jālieto visu mūžu. Bet, tā kā šis hormons ir ļoti maigs, ja to nepārdozē, tas neizraisa nekādus veselības traucējumus. Ir tikai ieguvums! Es tiroksīnu reizēm mēdzu salīdzināt ar D vitamīnu, kurš arī pēc būtības ir hormons un ļoti vajadzīgs, lai organismā viss noritētu, kā nākas.
Daži hipotireozes cēloņi
- Hronisks autoimūns tireoidīts jeb vairogdziedzera iekaisums. Imūnsistēma kļūdaini ražo antivielas pret saviem audiem.
- Hipertireozes ārstēšana. Ja organisms ražo pārāk daudz vairogdziedzera hormonu, tiek nozīmēta hormonu līmeni mazinoša terapija vai terapija ar radioaktīvo jodu, lai samazinātu un normalizētu vairogdziedzera funkciju. Tomēr dažos gadījumos ārstēšana var radīt hipotireozi.
- Medikamenti. Vairākas zāles var veicināt hipotireozi. Piemēram, litijs, ko izmanto, lai ārstētu noteiktus psihiskus traucējumus.
- Starošana. Staru terapija galvas un kakla rajonā var ietekmēt vairogdziedzera funkciju un radīt hipotireozi.
- Vairogdziedzera operācija. Izoperējot visu vai lielu daļu no vairogdziedzera audiem, tas var samazināt hormonu ražošanu. Nepieciešama vairogdziedzera hormonu aizstājterapija.
- Iedzimta slimība. Daži bērni piedzimst ar hipotireozi. Visiem jaundzimušajiem tiek pārbaudīts vairogdziedzera stimulējošā hormona (TSH) līmenis.
- Hipofīzes traucējumi. Reizēm hipofīze nespēj ražot pietiekami daudz vairogdziedzera stimulējošā hormona.
- Joda deficīts. Pietiekams joda daudzums ir būtisks, lai pilnvērtīgi ražotu vairogdziedzera hormonus.
Sekas, ja neārstē gauso vairogdziedzeri
- Sirds problēmas. Hipotireoze palielina risku saslimt ar sirds slimībām, galvenokārt tāpēc, ka paaugstinās zema blīvuma jeb tā dēvētais sliktais holesterīns.
- Depresija. Antidepresanti šajā gadījumā nelīdzēs. Attīstās domāšanas traucējumi, slikta atmiņa.
- Neauglība. Zems vairogdziedzera hormonu līmenis var traucēt ovulāciju.
