Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
5
-
0
-
0
-
0
-
0
-
2
-
0
-
Personiska pieredze
Sigita Āboltiņa, šī raksta autore, bijusī IEVAS Veselības žurnāliste.
Pagājuši gandrīz četri gadi kopš izārstējos no krūts vēža. Bija gan operācija, gan starošana un ķīmijterapija, un visu šo laiku regulāri – vairākas reizes gadā – dodos uz profilaktiskajām pārbaudēm. Tāpat reizi pusgadā nododu asinsanalīzes, kad tiek pārbaudīti arī vairāki specifiskie audzēju marķieri, tostarp olnīcu vēzim – CA 125.
Vienmēr visi rādītāji ir lieliski. Taču reizēs, kad, piemēram, vēderā jūtu kādu diskomfortu, kad tas ir ilgstošāk sapūties vai ir kādas citas neierastas sajūtas, nelāgās domas sāk joņot pa galvu vēja ātrumā. Skaidrs, ka nedrīkst tām ļauties! Taču cilvēks vien esmu, un ir reizes, kad atvairīt šo nelāgo baiļu sajūtu kļūst pavisam grūti.
Tāpēc nolēmu reizi par visām reizēm noskaidrot, kādas īsti ir olnīcu vēža pirmās pazīmes un vai manam satraukumam ir pamats.
– Dakter, kā īsti izpaužas olnīcu vēzis? Kam man pievērst īpašu vērību?
– Olnīcu vēzi atklāt sākuma stadijās ir gandrīz neiespējami, jo tam nav raksturīgu pazīmju, kas saistītas ar ginekoloģiska rakstura problēmām. Vairumā gadījumu sievietes sūdzas par traucētu kuņģa un zarnu trakta darbību, ko viņas apraksta kā vēdera pūšanos, tā palielināšanos apjomā, samazinātu apetīti.
Ņemot vērā, ka šāda rakstura sūdzības sievietes neasociē ar ginekoloģiskām saslimšanām, sākotnēji tās tiek ignorētas vai izskaidrotas ar dzīvesveida maiņu. Šāda veida sūdzības rada šķidruma uzkrāšanās (ascīta veidošanās) vēdera dobumā, ko producē olnīcu audzējs. Pieaugot šķidruma daudzumam vēdera dobumā, pastiprinās arī iepriekš minētās sūdzības, kas ir iemesls ārsta apmeklējumam. Pēc pieredzes varu teikt, ka vidēji sievietes pie ārsta vēršas aptuveni trīs mēnešus kopš pirmo simptomu parādīšanās.
Tāpēc gribu uzsvērt, ka savā organismā vērīgi jāieklausās. Īpaši, ja sūdzības atkārtojas – ir jāmeklē iemesls, kāpēc tā notiek.
– Bet vēders jau pūšas arī no āboliem vai kāpostiem. Kā zināt, ka tā ir neparasta vēdera pūšanās?
– Ja vainīgi āboli, vēdera pūšanās parasti mitējas, kad sieviete tos vairs neēd. Savukārt olnīcu vēža gadījumā sūdzības atkārtosies bez acīmredzama, izskaidrojama iemesla.
– Pie kāda ārsta tad doties?
– Parasti pirmais, pie kā vēršas, ir ģimenes ārsts vai ginekologs. Tālākais scenārijs ļoti atkarīgs no speciālista kompetences. Visbiežākais cēlonis tam, ka vēdera dobumā krājas šķidrums, ir olnīcu vēzis, bet gadās, ka ģimenes ārsts pacienti vispirms nosūta veikt dažādus kuņģa un zarnu trakta izmeklējumus.
– Kādi izmeklējumi vajadzīgi, ja radušās aizdomas par olnīcu vēzi?
– Vispirms ir parastā ginekoloģiskā apskate un asinsanalīzes audzēju marķieru CA 125 vai HE4 noteikšanai, kā arī jāveic ginekoloģiska ultrasonogrāfija vēdera dobumam.
– Vai regulāra asinsanalīžu nodošana, lai noteiktu audzēju marķierus, ir drošs skrīnings? Piemēram, es to daru reizi pusgadā. Ja viss ir kārtībā, vai tas nozīmē, ka man nav jāsatraucas par olnīcu vēža iespējamību?
– Diemžēl ne Latvijā, ne arī pasaulē olnīcu vēža skrīnings neeksistē, jo šim audzējam nav ne specifisku, tikai olnīcu vēzim raksturīgu, simptomu, ne arī specifiskas analīzes, kas nosakāmas, kad audzējs vēl ir neliels – sākotnējās vai priekšvēža stadijās.
Cipari rāda, ka, pārsvarā olnīcu vēzi atklāj sievietēm pēc menopauzes.
Visbiežāk audzēja marķieris ir ievērojami palielināts, kad olnīcu vēzis ir jau plaši izplatījies vēdera dobumā. Ņemot vērā arī to, ka visbiežāk olnīcu vēzis attīstās patiešām ļoti strauji, CA 125 noteikšana pat reizi trijos mēnešos nedos iespēju audzēju atklāt agrīni. Jāmin arī fakts, ka CA 125 marķieris nav specifisks tikai olnīcu audzēja gadījumā. Tā rādītāji var būt paaugstināti arī citu vainu dēļ, tās ir – aknu slimības, pankreatīts jeb aizkuņģa dziedzera iekaisums, dzemdes mioma, endometrioze un tamlīdzīgas.
– Bet ko tad darīt? Vai tiešām nav nekādu skrīninga iespēju, lai iespējami agri atklātu slimību, ja tāda ieperinājusies?
– Ja sievietei ģimenē kādai asinsradiniecei – vienalga, mammai, māsai, vecaimātei, mammas māsai – bijis olnīcu vai krūts vēzis, tad pasaules vadlīnijās iesaka veikt ģenētiskās analīzes, lai noteiktu gēnu – BRCA1 un BRCA2 – mutāciju. To dara Stradiņa slimnīcā, Pārmantotā vēža institūtā.
Ja mutāciju konstatē, nākamais ieteikums – līdz 35, atsevišķos gadījumos līdz 40 gadu vecumam dzemdēt bērnus un tad profilaktiskā nolūkā veikt olnīcu un olvadu izņemšanu, kas samazina olnīcu vēža attīstības risku pat par 80 procentiem.
Izklausās briesmīgi, bet slimība ir vēl briesmīgāka. Turklāt mūsdienās sievietes dzīves kvalitāte pēc šādas operācijas nepasliktinās – ir hormonaizvietojošie preparāti, kas palīdz izvairīties no menopauzālajiem simptomiem. Turklāt jāakcentē, ka hormonaizvietojošā terapija nepalielina vēža risku.
– Tiešām izklausās traki… Vai regulāra ginekoloģiskā ultrasonogrāfijas pārbaude arī nelīdzētu?
– Pasaulē veikti lieli un nopietni pētījumi, kas liecina, ka ne regulāra ultrasonoskopija riska grupu sievietēm, ne regulārs onkomarķieru monitorings nedod iespēju agrīni diagnosticēt olnīcu vēzi.
Protams, saslimt var jebkurā dzīves posmā, bet statistika liecina, ka pārsvarā olnīcu vēzi atklāj sievietēm pēc menopauzes. Vēl pierādīts: ja vēzis ir ģenētiski pārmantots, katras nākamās paaudzes sievietes saslimst agrāk.
– Vai ir vēl kādi izteikti riska faktori, kas sekmē olnīcu vēža attīstību?
– Būtiskākie ir tikai vienas dzemdības vai neauglība, mēnešreižu sākšanās ļoti agrā vecumā un vēlīna menopauze – pēc 55 gadu vecuma. Starp citu, arī rasei ir nozīme, jo baltādainas sievietes ar olnīcu vēzi slimo biežāk nekā afrikāņu izcelsmes sievietes.
Kas vispār ir olnīcu vēzis? Olnīcās šūnas kaut kādu apstākļu dēļ sāk aktīvi un nekontrolēti dalīties, notiek dažādi bioķīmiski procesi.
Bet, tā kā olnīca ir paredzēta, lai no tās ik pa laikam izlēktu nobriedusi olšūna, olnīcai nav nekāda mētelīša, apvalciņa. Sākotnēji audzēja izplatība notiek, tam augot lielākam, kā arī šūnām saskaroties ar blakus orgāniem, vēlāk audzējs izplatās pa vēderplēvi, kas klāj lielāko daļu vēdera dobuma orgānu. Reizēm audzēja šūnu perēklīši atrodami arī plaušās, smadzenēs. Atkarībā no skartajiem orgāniem, rodas specifiski simptomi. Ja olnīcu vēzis ieaudzis taisnajā zarnā, sākas aizcietējumi. Ja ieaudzis urīnvadā, veidojas urīna aizture.
– Noteikti arī olnīcu vēzim, tāpat kā krūts audzējam, ir vairāki veidi, no kā atkarīgas izārstēšanās iespējas…
– Visbiežāk sastopama ir seroza papilāra karcinoma – ļoti agresīva vēža forma, kas sākotnējā stadijā ginekoloģiskās apskates vai sonogrāfijas laikā nav pat redzama: olnīcas ir pavisam normālas, kaut gan ļaunais process ir jau sācies. Šī tipa olnīcu vēzis attīstās ārkārtīgi ātri, veidojot plašas metastāzes.
Diemžēl tikai ļoti retos gadījumos iespējams saglabāt dzemdi un otru olnīcu, ja tā nav skarta, – lielākoties ginekoloģiskie orgāni tomēr tiek izņemti.
Savukārt, ja ir otrs olnīcu audzēja tips, tad lielo, gludo veidojumu var gan sataustīt, gan redzēt ultrasonogrāfijā.
Ārstēšana atkarīga no slimības stadijas. Agrīnās stadijās ginekologam jāizvērtē sonoskopiskā aina kontekstā ar ginekoloģiskās apskates rezultātiem un marķiera CA 125 līmeni, lai pēc speciālas skalas aprēķinātu tā saukto malignizācijas riska indeksu. Ja tas pārsniedz 200 vienības, tad veidojums olnīcā varētu būt ļaundabīgs, un sieviete nokļūst pie onkoginekologa.
Apjomīgāka vai limitēta, bet operācija tiek veikta praktiski vienmēr. Tās laikā tiek veikta arī rūpīga vēdera dobuma orgānu apskate, paņemot audu paraugus analīzēm.
Izplatīta olnīcu vēža gadījumā lielākajai daļai sieviešu tiek veikta ļoti plaša apjoma ķirurģiska iejaukšanās, kuras galvenais mērķis ir izoperēt visus vizuāli redzamos audzēja perēkļus. Tās ir ļoti sarežģītas un apjomīgas operācijas, kas ilgst no sešām līdz pat astoņām un vairāk stundām un kurās piedalās arī citu ķirurģijas nozaru speciālisti, jo metastāžu dēļ nākas daļēji vai pat pilnībā izoperēt atsevišķus orgānus.
Piemēram, plašā apjomā limfmezglus, daļu no tievās vai resnās zarnas, daļu no aknām, reizēm arī liesu vai aizkuņģa dziedzera daļu, vēderplēves fragmentus un, protams, arī sieviešu dzimumorgānus – dzemdi un olnīcas. Pēc tam seko ķīmijterapija, 70–80 procentos gadījumu mēs varam panākt pilnīgu izārstēšanos uz kādu laiku, un, jo veiksmīgāk veikta operācija, jo ilgāks ir no slimības brīvais laika intervāls.
– Kāpēc sakāt – izārstēšanos uz kādu laiku? Vai pilnībā izārstēt nav iespējams?
– Diemžēl olnīcu vēzis pieder pie tiem ļaundabīgajiem audzējiem, kurus pamatoti sauc par klusajiem slepkavām. Pirmkārt, tāpēc, ka pirmie simptomi, kā jau runājām, ir nespecifiski un parādās vēlu, tādējādi olnīcu vēzi visbiežāk atklāj jau trešajā vai pat ceturtajā stadijā, kas reizēm nozīmē, ka pilnībā visus audzēja perēkļus nav iespējams izņemt operācijas laikā.
Otrkārt, pat pēc veiksmīgas redzamā audzēja izņemšanas, paliek audzēja vizuāli neredzamās šūnas, kas ar laiku zaudē jutību pret ķīmijterpijas medikamentiem, tādēļ slimība laiku pa laikam mēdz atgriezties, ko ārsti dēvē par slimības recidīvu.
– Vai ir kādi jauninājumi ārstēšanā, kas pieejami Latvijas sievietēm?
– Ir jauni ķīmijterapijas preparāti, īpaši recidīvu gadījumos, bet galvenais zelta standarts, ja runājam par pacientēm, kam olnīcu vēzis izplatījies vēdera dobumā, ir ļoti agresīva ķirurģiskā ārstēšana. Pagaidām Latvijā Onkoloģijas centrs ir vienīgā vieta, kur, sadarbojoties ar abdominālajiem ķirurgiem, veicam tik plaša mēroga operācijas olnīcu vēža gadījumā.
Pasaulē pašreiz ļoti aktīvi notiek pētījumi ar karsto ķīmijterapiju, ko ievada vēdera dobumā. Tā ir intraperitoneālā hipertermiskā ķīmijterapija, kad operācijas laikā pēc audzēju izņemšanas vēdera dobumā ievada līdz noteiktai temperatūrai sasildītu ķīmijterapijas preparātu. Ir daudz zinātnisku rakstu, kas pierāda, ka tāda ārstēšana ir daudz efektīvāka nekā tad, ja veic tikai intravenozo (tradicionālo) ķīmijterapiju. Vēdera dobumā ievadīts, medikaments spēj iznīcināt mikroskopiska līmeņa vēža šūnas. Bet, kā jau sacīju, pašreiz vēl notiek pētījumi, un sākotnējie dati vieš cerību, ka metode ir efektīva olnīcu vēža ārstēšanā.
Steidzies pie ārsta, ja tev ir…
- Pastāvīgi uzpūties vēders. Ja vēders pūšas regulāri un bieži un tas nebeidzas vismaz trīs nedēļas, tā var būt viena no olnīcu vēža pazīmēm.
- Sāpes vēdera lejasdaļā un mazajā iegurnī. Ja tās ir pastāvīgas un atgādina mēnešreižu sāpes, kas nerimst trīs nedēļas, arī tas var būt signāls par saslimšanu.
- Nevari daudz ieēst, ātri iestājas sāta sajūta. Šādas sajūtas itin bieži mēdz būt arī tad, ja pie vainas ir kāda kuņģa vai zarnu trakta problēma, tāpēc – pārbaudies.
- Bieža un spontāna čurāšana. Ja izdzer tikpat daudz šķidruma kā agrāk, bet uz tualeti jāiet biežāk, arī tas var liecināt par olnīcu vēzi.
