Rīga -3°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
KONSULTĒ: Kristīne Brice, sertificēta TRE® metodes pasniedzēja
Ignorētais pašpalīdzības mehānisms
Dzīve ir viena traumatiska padarīšana, un pieejamo traumu klāsts ir neparasti daudzveidīgs. Emocionāla un fiziska trauma var būt jebkas – sportā izmežģīts plecs, aurojošs priekšnieks, konflikti ģimenē, piedzīvotas dabas katastrofas un karadarbības šausmas.
Kad piedzīvojam spriedzes situāciju – ķermenis sāk trīcēt. Šī trīce var būt ārēji nolasāma un var arī nebūt ārēji redzama, taču iekšējā vibrācija tik un tā notiek. Spriedze ar laiku norimst, stresa situācija beidzas, kara cirvji tiek aprakti. Liekas, ka esam nomierinājušies, taču patiesībā – ķermenis neko nav aizmirsis.
Ir tikai nācis klāt vēl viens slānis stresa. Ar laiku stress krājas un ir cēlonis vai veicinātājs lielākajai daļai veselības problēmu. Ilgstoši uzkrāts stress kļūst hronisks, parādās miega traucējumi, sāpes muguras jostasdaļā, gūžās, sprandā, nomoka galvassāpes, slikts garastāvoklis, panikas lēkmes.
Cīņai ar stresu eksistē dažādas metodes, taču tikai pēdējos trīsdesmit gados pasaule pamazām iepazīst TRE metodi.
Tā māca likt lietā to, ko ķermenis tik izmisīgi pats liek tev priekšā brīžos, kad no stresa un spriedzes tu sāc pie visām miesām trīcēt kā apses lapa. Nosaukums TRE atšifrējas kā Tension and trauma releasing exercises jeb spriedzes un traumu atbrīvojoši vingrojumi. Runa ir par vienkāršu vingrojumu kopumu, kas ir pa spēkam ikvienam neatkarīgi no dzimuma un vecuma. Šie nedaudzie vingrinājumi palīdz ķermenim izsaukt uz paklāja neirogēno trīci, lai mērķtiecīgi atbrīvotos no uzkrātā sasprindzinājuma, samazinātu kopējo stresa līmeni un līdzsvarotu nervu sistēmu.
Pagaidām vienīgā TRE metodes pasniedzēja Latvijā Kristīne Brice stāsta: «Neirogēnā trīce ir dabisks, visiem zīdītājiem raksturīgs veids, kā ķermenis atbrīvojas no augsta līmeņa spriedzes. Tomēr cilvēks ir vienīgais zīdītājs, kurš no šīs trīces mēģina izvairīties. Kāpēc?
Jo mums ir visvairāk attīstītas racionālās smadzenes – prāts cenšas meistarīgi ignorēt dabiskos instinktus. Tā kā cilvēkiem nav izpratnes par trīces jēgu, šo ķermeņa reakciju pieņemts uzskatīt par kaut ko nevēlamu, slēpjamu kā vājuma izpausmi. Taču tas ir veids, kā mūsu nervu sistēma tad, kad ir pārstimulēta, pārslogota, supersensitīva, mēģina atgriezties pie līdzsvara, atbrīvojoties no ļoti sakāpinātas spriedzes, kas stresa situācijā rodas no liekā adrenalīna.»
Nevari bēgt vai sadot pa muti
Stresā visa mūsu fizioloģija mainās – muskuļi sasprindzinās, mainās elpošana, paātrinās sirdsdarbība un pulss, mainās asins plūsma. Ķermenis mobilizējas – rada enerģiju, lai mēs varētu vai nu cīnīties, vai bēgt. Tālāk nākamais loģisks solis būtu viena vai otra reakcija, kuras laikā šī akumulētā enerģija tiktu izreaģēta. Taču mūsdienās mums nav tādu apdraudējumu, kur likt lietā šo fizioloģisko izmaiņu rezultātā akumulēto bumbu. Šī enerģija paliek neizreaģēta – nevaram sadot pa muti biznesa partnerim, nevaram bēgt no kreditoriem, histēriskiem ģimenes locekļiem, kolēģiem. Vienkārši nevaram izpaust savas patiesās emocijas!
«Mēs apspiežam dusmas, neizkliedzamies, nepiekaujam nevienu, jo mums jābūt solīdiem sabiedrības locekļiem.
Apspiežam ķermeņa trīci – spriedze krājas. Līdz ar to mēs sev izdarām lāča pakalpojumu – ejam pilnīgi pretēji savai bioloģijai.
Pareizā reakcija ideālos apstākļos būtu ļaut sev trīcēt, līdz drebēšana dabiski pāriet un muskuļi atslābst. Taču skaidrs, ka ne vienmēr varam to atļauties.
Tāpēc nākamais labākais risinājums ir iet mājās un tur apzināti izraisīt un likt lietā šo neirogēno trīci. Ar noteiktu vingrinājumu palīdzību mēs apzināti izsaucam šo neirogēno trīci kontrolētos, drošos apstākļos, savā ierastajā vidē. Tas būs ar laika nobīdi kopš stresa brīža, bet labāk vēlāk nekā nekad. Tas ir ļoti kontrolējams, viegls process, kuru varam iemācīties pilnībā pārvaldīt, – tu zini, kā to uzsākt, kā iepauzēt, kā atsākt un kā izbeigt.»
Trīc policisti, ugunsdzēsēji, uzņēmēji
Pasaulē TRE ir populāra metode, ko speciālisti pielieto darbā ar cilvēkiem, kas cieš no posttraumatiskā stresa, kas pabijuši karadarbības zonās, to māca policistiem, glābējiem, ugunsdzēsējiem. Lai palīdzētu savam ķermenim ar TRE, nav obligāti jābūt piedzīvotai ļoti lielai traumai. Šī cīnīties vai bēgt reakcija ķermenī aktivizējas ne tikai, kad virsū nāk lācis vai mikrorajona narkomāns, bet arī ikdienā.
Tāpēc regulāra TRE prakse var būt noderīga jebkuram, jo ir pierādīts – tieši stress izraisa vai ir kalpojis kā veicinātājs ap astoņdesmit procentiem visu slimību. Lai apgūtu vingrinājumus, vēlams doties pie sertificēta skolotāja, nevis smelties gudrības YouTube. Pasniedzējs iesākumā izskaidro arī teorētisko daļu, jo cilvēkiem nav viegli pieņemt domu, ka līdz šim tik nevēlamā trīcēšana varētu būt pozitīvs process. Pēc tam tiek apgūti septiņi vienkārši vingrinājumi.
Pirmie seši ir sagatavošanās fāze – tie ir vingrinājumi konkrētām muskuļu grupām, ko izpilda stāvus, muskuļus izstiepjot, sasprindzinot un nedaudz tonizējot. Vingrinājumi palīdz sazemēties un labāk sajust savu ķermeni. Pēc tam var ķerties pie pēdējā – galvenā – vingrinājuma, kas notiek guļus uz grīdas vai pat gultā.
«Tas ir īpašs vingrinājums, kas sākam trīcēt. Iesākumā cilvēki lielākoties piedzīvo šo trīci kāju daļā. Praktizējot tālāk, trīce sāk pārvietoties pa iegurni, tad tālāk pa mugurkaulu uz augšu līdz pleciem, galvai un pat sejas vaibstiem. Deviņdesmit deviņos procentos trīce ir skaidri redzama no malas – cilvēki trīc un dreb. Atlikušais viens procents to arī piedzīvo, bet tā ne vienmēr ir ārēji redzama. Tad pieeju un uzjautāju – ko tu jūti? Cilvēks saka – jā, viss mugurkauls vibrē!» stāsta Kristīne.
Vingrojumu komplekss aizņem 25–40 minūtes atkarībā no tā, cik ilgi cilvēks pats vēlas trīcēt.
Apmēram desmit procentu dalībnieku pēc šīs prakses jūt enerģijas pieplūdumu, tā ka kalnus gāzt. Bet lielāka daļa piedzīvo mierīgu atslābumu. «Tālāk to vēlams darīt vismaz divreiz nedēļā, bet var darīt kaut vai katru dienu. Man dzīvē ir bijusi situācija, kad es izraisīju trīci trīs reizes dienā, jo tādi bija apstākļi. Bija tik ļoti liels bija pārdzīvojums, bet, tiklīdz es pavibrēju, efektu jutu uzreiz. Šobrīd man pat nevajag izpildīt visu vingrinājumu kompleksu, varu sākt trīcēt jebkurā mirklī un apstākļos pēc vajadzības. Pēc tam jūtos emocionāli stabilāk, līdzsvarotāk. Bet tiem, kam ir ļoti pārstimulēta nervu sistēma – veģetatīvā distonija, depresija –, iesākumā tas noteikti jāapgūst trenera vadībā. Pēc tam tālāk nekādu ierobežojumu nav.»
Satrīcēt veselīgāku dzīvi
Skaidrībai jāprecizē – TRE pati kā metode tiešā veidā neko neārstē, taču tā būtiski samazina stresa līmeni, ļaujot ķermenim brīvi iedarbināt pašregulācijas mehānismu, kas tajā pašā jau ir. Vislabākā ietekme novērota tieši uz psihosomatiskām, ar stresu saistītām slimībām – kardiovaskulārās sistēmas, kuņģa un zarnu trakta, reproduktīvās sistēmas kaitēm.
«Šo metodi apguvu Londonā. Apmācībās viens kungs dalījās ar savu pieredzi. Desmit gadus iepriekš viņa sieva bija gājusi bojā un viņš bija palicis viens ar diviem maziem bērniem.
Kopš tā laika viņam attīstījās sirds aritmija, bija jālieto daudz medikamentu, nākamais solis būtu bijusi operācija.
Satiekoties pēc trīsarpus mēnešiem viņš paziņoja, ka ar ārsta atļauju vairs nedzerot medikamentus.
Vienīgā lieta, kas viņa dzīvē bija mainījusies, – viņš bija ieviesis regulāru TRE praksi. Sievas zaudējums bija mainījis viņa fizioloģiju, bija kritusies imunitāte, ķermenis vairāk uzmanības veltīja stresam, nevis labsajūtai. Kad stresu noņēma nost, ķermenis atrada resursu līdzsvaroties, uzlabot arī citas funkcijas. Atjaunošanās iespējama tikai tad, kad esam daudzmaz mierā, kad iedarbojas parasimpātiskā nervu sistēma – tikai tad ķermenis var dziedināties,» skaidro Kristīne Brice.
Kopumā tie, kas apguvuši trīcēšanas mākslu, izceļ vairākus ieguvumus veselībai
- Labāks miegs. Parasti šo min kā pirmo un pamanāmāko ieguvumu no drebēšanas apgūšanas, pazūd bezmiegs un beidzot var labi izgulēties.
- Mazāk trauksmes un panikas. Trauksme un panikas lēkmes ir spēcīgs ķermeņa signāls par pārslodzi, stresu un neizreaģētu «cīnīties-bēgt» reakciju. Neirogēnā trīce dabiskā veidā palīdz atbrīvoties no neizreaģētās enerģijas.
- Mazinās sāpes. Stresa ietekmē ķermenis saspringst. Trīce palīdz atbrīvoties mūždien saspringtajiem muskuļiem, mazinās sāpes jostas daļā vai gurnos.
- Ķermenis ātrāk atjaunojas pēc slodzes. Uzlabojas ķermeņa elastība, tas ātrāk spēj atjaunoties un atgriezties ierindā pēc lielas fiziskas slodzes.
- Labāka imunitāte. Ilgstoša stresa ietekmē imunitāte nokrīt. Mazinot stresu, imunitāte sāk atdzīvoties, un līdz ar to uzlabojas veselība.
- Līdzsvarojas emocionālā noturība. Viena no pirmajām stresa izpausmēm ir ātra aizsvilšanās, dusmas un neiecietība. Ja arvien biežāk uz ceļa visi citi autovadītāji liekas kretīni un idioti, ja gribas kliegt uz padotajiem, ir uzkrāts pamatīgs stress. Mazinot stresa līmeni, līdzsvarojas emocionālā noturība.
- Augstāks libido. Stresa ietekmē asinis atplūst no iekšējiem orgāniem uz muskuļiem, lai mēs varētu vai nu cīnīties, vai bēgt. Līdz ar to tiek mazāk apasiņots kuņģis, zarnu trakts, reproduktīvie orgāni. Tas ietekmē libido – ķermenis no baudām pārslēdzas uz izdzīvošanu, taču varam tam palīdzēt pārslēgties atpakaļ.
Nodarbībās novērots, ka tieši vīriešiem tomēr ir grūtāk pārvarēt sākotnējos aizspriedumus. «Vīriešu racionālais prāts mēģina visu sākt analizēt, dažkārt kādam liekas, ka tam visam ir kaut kāda drusku vūdū pieskaņa. Reiz bija atnācis viens vīrietis – pašam par lielu izbrīnu, viņam tiešām viss labi sanāca, ķermenis izvibrēja, iestājās atslābums. Pēc tam viņš paziņoja, ka zinot, kas šis viss ir. Reiz esot bijis pie šamaņa, kas viņu ievedis transā, un tad sākusies vibrēšana. Tad man ir jāskaidro, ka – nē. Jums nevajadzēs ne šamani, ne transu – jūs varēsiet to darīt pie loģiskas saprašanas un apziņas.
Vēl ir tā, ka vīriešus bieži atved sieva, kas jau ir iemācījusies un praktizē neirogēno trīci. To apgūst arī kaislīgi sportisti, jo pēc lielas fiziskas slodzes viņi vēlas atslābināt savilktos muskuļus. Reiz to iemācījušies, cilvēki to lieto visu atlikušo mūžu. Trīci var labi kombinēt kopā ar citiem stresa novēršanas paņēmieniem, praksēm. Ķermenis ir gudrāks, nekā mēs domājam. Tomēr, lai jēgpilni piedzīvotu neirogēno trīci, racionālais prāts ir drusku jānoliek maliņā.»
