No šī gada par kripatiņu lielāki invaliditātes pabalsti

– No šī gada vēl par trim mēnešiem palielināts pensionēšanās vecums, līdz ar to šogad tiesības uz valsts vecuma pensiju būs tiem, kuri sasnieguši 63 gadu un deviņu mēnešu vecumu, ja sociālās apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem. Bet – kas notiek ar invaliditātes pensijām?

– Līdz ar jaunā gada atnākšanu mūs skārušas būtiskas izmaiņas likumos un noteikumus… No 2020. gada 1. janvāra paaugstināts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts mēnesī cilvēkiem ar invaliditāti un invaliditāti kopš bērnības. Tas arī kalpo par pamatu invaliditātes pensiju aprēķinam, piemērojot koeficientus, kas I grupai ir 1,6 un II grupai – 1,4. Savukārt, ja noteikta III invaliditātes grupa, invaliditātes pensiju piešķir valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā, kas no 2020. gada 1. janvāra ir 80 eiro (bija 64,03 eiro). Šādā veidā invaliditātes pensijas apjoms palielinās ap 33 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. 2019. gada novembrī valstī pavisam kopā bija 74,6 tūkstoši invaliditātes pensijas saņēmēju. Tātad ienākumi palielināsies nedaudz mazāk nekā pusei – 44 procentiem.

– Un cik daudzus ietekmēs valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta izmaiņas?

Citi lasa

Marta Kalniņa

Drukātā prese

Jubilejas svinībās paziņo, ka jubilārs ir miris… Skumja ziņa «Rīgas Laiks» lasītājiem

Katrīna Jaunslaviete-Ķipure

Māja

Vai drīkst vākt malku valsts mežā?

Ineta Meimane

Personības

Laura Vizla par pagātni, skaisto dzīvi un Porziņģi: Šo šķiršanos nevērtēju kā zaudējumu

– Tas palielināsies 19 tūkstošiem cilvēku ar apstiprinātu invaliditāti. Vairumam no viņiem – 14 tūkstošiem – invaliditāte noteikta kopš bērnības.

Valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķir cilvēkiem, kuriem nav tiesību uz valsts invaliditātes pensiju vai atlīdzību par darbspēju zaudējumu. Proti, ja ir piešķirta invaliditātes I, II vai III grupa, bet nav likumā Par valsts pensijām noteiktā nepieciešamā trīs gadu apdrošināšanas stāža vai cilvēks nav strādājis algotu darbu, un tādu ir daudz. Liela daļa ir bērni ar invaliditāti. Vēl ir cilvēki, kuri veselības dēļ nevar strādāt, bet ir arī tādi, kuri nav nodarbināti, jo nevēlas vai nevar atrast darbu, kā arī, piemēram, lielu daļu dzīves pavadījuši ieslodzījumā.

– Kas viņiem jādara, lai saņemtu pārrēķināto maksājumu?

– Absolūti nekas. Gan tiem, kuriem piešķirta invaliditātes pensija, gan pabalsta saņēmējiem nekur nav jāvēršas. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pārrēķinu veic automātiski. Pabalstu vai pensiju jaunajā apmērā ikviens, kam tā pienākas, saņem, kā līdz šim – savā kontā vai dzīvesvietā jau janvārī.

­– Vai arī turpmāk drīkstēs gan strādāt, gan saņemt šos maksājumus no valsts?

– Invaliditātes gadījumā valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu var saņemt apvienojumā ar darbavietā nopelnīto atalgojumu. Tas pat ir vēlams, lai uzkrātu darba stāžu un sanāktu invaliditātes pensijai. To arī var saņemt strādājošs cilvēks ar invaliditāti. Savukārt pensiju gan izmaksā tikai vienu. Invaliditātes pensiju var un drīkst saņemt līdz pensionēšanās vecumam, tad tās izmaksa tiek pārtraukta – apmaiņā pret vecuma pensiju. Savukārt, ja šajā laikā apdrošināšanas stāžs nav pietiekami liels Cik liels????, tad tiek piešķirts, vienkāršiem vārdiem runājot, veca cilvēka sociālā nodrošinājuma pabalsts, un tas gan paliek iepriekšējā apmērā – 64,03 eiro.

Vēl jāpiebilst – ja cilvēkam invaliditāte ir saistīta ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, tad saskaņā ar likumu Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām tiek piešķirta nevis invaliditātes pensija, bet gan atlīdzība par darbspēju zaudējumu. Šīs atlīdzības apmērs nedrīkst būt mazāks par atbilstošai invaliditātei noteikto pensiju. Līdz ar jauno minimālo pensiju apmēru palielinājumu arī darbspējas zaudējušie, kuri līdz šim saņēma mazāku atlīdzību nekā minimālā pensija, no 2020. gada janvāra tiks pie lielākas summas mēnesī. Tādu cilvēku valstī ir nepilns tūkstotis.

– Mainās arī slimības pabalsts smagi slima bērna kopšanai…

– Jā, smagu diagnožu gadījumos, kad bērnam nepieciešama ilgstoša ārstēšana un nepārtraukta vecāku klātbūtne, slimības pabalsta izmaksas ilgums tagad ir noteikts 26 nedēļas, ja darbnespēja ir nepārtraukta, bet ne ilgāk par trim gadiem piecu gadu periodā, ja darbnespēja atkārtosies ar pārtraukumiem. Nepārtrauktas klātbūtnes nepieciešamību izvērtē ārstu konsilijs, un vienā reizē to nosaka uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem. Slimības pabalstu šādos smagas saslimšanas gadījumos izmaksās līdz bērna 18 gadu vecumam.

Līdzīga kārtība ir spēkā arī slimības pabalstiem to vecāku bērniem, par kuriem piešķirts ar bērna invaliditāti saistīts kopšanas pabalsts.

Cilvēkiem, kas strādā, invaliditātes pensija tiek izmaksāta pilnā apmērā, un šis apmērs atkarīgs no tā, kura invaliditātes grupa noteikta.

 

Cik liels ir VALSTS SOCIĀLĀ NODROŠINĀJUMA PABALSTS mēnesī?

Kāda tagad ir MINIMĀLĀ invaliditātes pensija mēnesī?

Cipari AUG!

2015. gada beigās Latvijā 174,1 tūkstošiem cilvēku bija invaliditāte.

2019. gada novembrī – 193,1 tūkstošiem.

Kam ir tiesības saņemt INVALIDITĀTES PENSIJU?

• Cilvēkiem, kuri nav sasnieguši likumā noteikto pensijas vecumu.
• Tiem, kuriem noteikta invaliditātes grupa.
• Tiem, kuriem darba stāžs nav mazāks par trim gadiem.
• Minimālo invaliditātes pensiju saņem cilvēki, kuri pēdējos piecus gadus pirms invaliditātes grupas noteikšanas nav strādājuši algotu darbu un tātad nav maksājuši nodokļus.

Kam ir tiesības saņemt VALSTS PABALSTU invaliditātes gadījumā?

Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, ārvalstniekiem un bezvalstniekiem:

• kuri, pastāvīgi dzīvo Latvijā;
• kuri Latvijā nodzīvojuši kopumā ne mazāk kā 60 mēnešus, no tiem pēdējos 12 mēnešus nepārtraukti;
• kuriem Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija izsniegusi atzinums par invaliditātes noteikšanu;
• kuri pārsnieguši 18 gadu vecumu.