Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Šīs – saspringuma galvassāpes – mediķi dēvē arī par parastām, spriedzes, tensijas vai psihogēnām galvassāpēm. Galvenais rašanās mehānisms joprojām nav pilnībā izpētīts, taču viens gan ir skaidrs, un tu to zini – pie vainas ir psiholoģiskā spriedze komplektā ar muskuļu saspringumu, ārējs vai iekšējs stress. Ārēju stresu perfekti rada, piemēram, ilgstoša ķermeņa piespiedu poza, neergonomiska darba vide, bet iekšējs stress bieži vien ir neapzināts. Piemēram, ja ir neapmierinātība ar dzīvi un sevi.
Spriedzes sāpes līdzīgi kā migrēnu dakteri pieskaita pie primārajām galvassāpēm. Tātad tās nav kādas citas slimības sekas. Tomēr reizēm aiz parastām galvassāpēm var slēpties arī nopietna kaite, tāpēc, ja galvassāpes atkārtojas un tas notiek bieži, derētu aprunāties ar ārstu.
Kā atpazīt?
Saspringuma galvassāpes visbiežāk ir abpusējas, deniņu un pieres rajonā, pakauša daļā. Tie, kam tās ir, parasti komentē: «Sajūta, it kā stīpa būtu aplikta ap galvu vai ka galvā būtu cieša spiedoša cepure…» No cita veida galvassāpēm šīs var atpazīst ar izslēgšanas paņēmienu. Pie saspringuma galvassāpēm nav citu simptomu, piemēram, sliktas dūšas vai jutības uz gaismu un skaņām kā pie migrēnas, un sāpes nav arī pulsējošas. Tās var ilgt no 30 minūtēm līdz pāris stundām, bet dažkārt līdz pat nedēļai. Turklāt saspringuma galvassāpes mēdz būt epizodiskas un retas – pāris reizes gadā spriedzes apstākļos, pēc stresa, vai arī epizodiskas un biežas, piemēram, pāris reizes mēnesī. Ja tu šādas galvassāpes piedzīvo vairāk nekā divas nedēļas mēnesī, piemēram, katru otro vai trešo dienu, tās jau uzskata par hroniskām. Lai diagnosticētu saspringuma galvassāpes, papildu izmeklējumi nav nepieciešami. Taču kādreiz uz tiem pacientus nosūtām – sirdsmieram.
Kad bez ārsta neiztikt
Tā kā saspringuma galvassāpes nav pārāk stipras, parasti var iztikt bez daktera palīdzības. Kā rīkoties, izlasīsi šajā žurnāla atvērumā publicētajā plānā. Galvenais, kas tev jāpatur prātā – pretsāpju zāles tu nedrīksti ēst kā mazi, bet nav arī gudri saspringuma galvassāpes vienkārši pasīvi paciest. Kāpēc? Lai tās nepārvēršas par hroniskām, jo tad ir tikai solis līdz tam, lai izveidotos pieradums pie pretsāpju līdzekļiem – zāles vairs tik labi nepalīdz un rodas nepieciešamība tās lietot arvien biežāk un lielākā devā. Visātrāk tā notiek, lietojot kofeīnu un kodeīnu saturošus pretsāpju medikamentus, piemēram, citramonu vai solpadeīnu. Tāpēc būtu vēlams paskatīties, vai lietotās zāles nesatur šīs vielas. Varbūt tas šķiet dīvaini, bet, ja šīs pretsāpju zāles dzer bieži un ilgāk nekā desmit dienas mēnesī, tās pašas var provocēt galvassāpes. Šādā situācijā, lai ārstētu galvassāpes, vispirms jāatbrīvojas no pieraduma pie konkrētā pretsāpju medikamenta, un tam reizēm nepieciešams pusgads vai pat gads.
Rīcības plāniņš, kā mazināt saspringuma galvassāpes
*Tikko galva sāk sāpēt, maini aktivitāti. Piemēram, pēc ilgstoša sēdoša darba izstaipies, dodies pastaigāties, iedzer ūdeni vai nomierinošu tēju.
*Dzer tiešām ūdeni. Tu taču zini, ka diennakts laikā jāuzņem ap 2 litriem šķidruma. Tas nepieciešams normālai asinsritei un tāpēc, lai organismam nerastos iekšējs stress. Galvassāpes var būt arī šķidruma trūkuma signāls.
* Ieturi regulāras maltītes. Izsalkums ķermenim rada stresu. Daži cilvēki ir ļoti jutīgi pret glikozes svārstībām asinīs, un organisms uz tām reaģē ar galvassāpēm.
*Atvēli miegam ne mazāk kā 7–8 stundas un rūpējies, lai tas būtu arī kvalitatīvs. Miega traucējumi un miega bads var provocēt galvassāpes.
*Izkusties. Atrodi aktivitāšu veidu, kas patīk, un ar to nodarbojies vismaz 30 minūtes trīs vai vēl labāk piecas reizes nedēļā. Sāc ar vieglas intensitātes pastaigām un pamazām kāpini slodzi. Īpaši ieteicami ir joga, ciguns vai pilates – aktivitātes, kurās liela loma ir elpošanai.
*Atrodi sev prāta un ķermeņa relaksācijas metodi. Varbūt aprunājies ar fizioterapeitu, kurš ne tikai ierādīs ārstnieciskos vingrojumus muskuļu atslābināšanai un stiprināšanai, bet var arī iemācīt pareizas elpošanas un relaksācijas tehnikas. Relaksācijai izmanto lavandas, piparmētras vai citu sev tīkamu ēterisko eļļu ar nomierinošu iedarbību. Arī ūdens procedūras, kas atslābina muskuļus, ir lieliskas. Smaržīga vanna ar lavandu vai skuju ekstraktu… Palīdz arī meditācija, kas galvenokārt vērsta uz ķermeni. Internetā ir lietotne Miervidi, angļu valodā Calm, Headspace un citas…
* Pret saspringuma galvassāpēm efektīva ir kognitīvi biheiviorālā terapija. Tā palīdz veidot noturīgākus veselīgos ieradumus, piemēram, regulāri atvēlēt laiku fiziskajām aktivitātēm. Speciālistus meklē mājaslapā www.kbt.lv.
*Izmēģini bioloģiski atgriezeniskās saites (Biofeedback) metodi, kad procedūras laikā neirologs tev pieliks dažādus elektrodus un ekrānā varēsi redzēt, kā mainās elpošana, pulss, muskuļu saspringums stresa situācijā un izpildot elpošanas vai relaksācijas vingrinājumus. Smadzenes šādi iemācīsies labāk pielāgoties stresa situācijām.
*Ja nekas nav palīdzējis, lieto kādu no nesteroīdajiem pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļiem, piemēram, ibuprofēnu, ketoprofēnu, aspirīnu, naproksēnu vai paracetamolu. Tikai atceries, ka šīs zāles drīkst izmantot ne biežāk kā divas dienas nedēļā jeb astoņas dienas mēnesī. Ja vajadzība pēc tām rodas biežāk, jāmeklē ārsta palīdzība un jādomā, ko darīt, lai galvassāpes neatkārtotos tik bieži.
*Papildus vari trīs mēnešus kursa veidā lietot magnija preparātus, Jo magnijs palīdz atslābt muskuļiem, un stresa situācijās organisms to patērē vairāk nekā parasti.
* Un raksti galvassāpju dienasgrāmatu – pieraksti to biežumu, sāpju veidu, kādus medikamentus lieto un kā tie palīdz. Dari to vismaz mēnesi pirms došanās pie ārsta. Tas viņam ļaus saprast, kas notiek un kā tev palīdzēt.
Kad jāveic papildu izmeklējumi?
*Ja tev agrāk nav bijušas raksturīgas galvassāpes, bet tās sākušās pēkšņi, bieži, atkārtojas, progresē un pastiprinās.
*Ja galvassāpes sākas naktī un neļauj gulēt.
*Ja tās pavada redzes vai neiroloģiski traucējumi.
Kur meklēt specializētu palīdzību?
- Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Galvassāpju vienībā.
- Veselības centra Vivendi Galvassāpju centrā.
- Veselības centra 4 Juglas klīnikas Galvassāpju kabinetā.
- GK Neiroklīnikā.
- Neiroloģes, algoloģes Aijas Freimanes Galvassāpju kabinetā Valmierā.
Ko saka fizioterapeite?
Monta Puide: Negaidi, kad sāpēs!
1. Labākais, ko tu vari izdarīt, lai vispār nerastos saspringuma galvassāpes, ir – sēžot ik pa brīdim izkustēties, lai uzlabotu asinsriti. Ik pēc 30 minūtēm 1–2 minūtes vai ik pēc stundas 5–10 minūtes pastaigā un izvēzē rokas gan horizontālā plaknē – it kā verot vaļā un ciet –, gan vertikālā plaknē uz augšu un leju.
2. Izstaipies gan darba pauzēs, gan pēc tam. Tas palīdzēs uzlabot muskuļu garumu un audu vielmaiņu, atbrīvoties no saspringuma. Dari to regulāri, negaidot, kad sāks sāpēt galva. Iestiepumu noturi 30 sekundes.
3. Kad vēl nesāp vai jau iesāpas galva, izkustini plecus! Atkārtoti cel plecus pie ausīm un laid uz leju. Virzi plecu joslu uz priekšu un tad atpakaļ, savelkot kopā lāpstiņas. Izapļo galvu, bet ne pilnas amplitūdas apļus, jo tie var izraisīt reiboņus.
4. Muskuļu saspringumu mazinās masāža, ko veic lāpstiņu zonai, plecu joslai, kaklam, žoklim, kakla priekšpusei un krūšu muskuļiem. Bet tu vari izmasēt sevi arī pati – pie sāpīgā punkta pieliec bumbiņu un ar to atspiedies pret sienu, izturi spiedienu 30 sekundes.
5. Izmēģini progresīvo muskuļu relaksācijas tehniku. Tā balstās uz pakāpenisku dažādu muskuļu grupu sasprindzinājumu, kuram seko relaksācijas fāze ar muskuļu atslābumu. Kā to darīt – audioierakstu vari saņemt bez maksas, ja uzrakstīsi e-pasta vēstuli uz [email protected] vai piezvanīsi pa tālr. 20451777.
6. Pret sāpēm izmanto aukstumu. Uz 15 minūtēm pieliec aukstuma kompresi. Asinsvadi sašaurināsies, bet pēc tam paplašināsies mazie asinsvadiņi un atslābināsies muskuļi.
7. Katru otro dienu 15–20 minūtes paguli uz akupresūras paklājiņa. Tam nevajag būt ļoti asam, taču svarīgi, lai pieceļoties būtu sārta mugura.
