Rīga +1°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Anita raksta: Labdien! Ļoti uztraucos, jo šķiet, ka man smako mute. Kur to varētu pārbaudīt, un vai to var ārstēt? Zobārstu un higiēnistu apmeklēju regulāri.
Anita, slikta elpa, ko medicīniski sauc par halitozi, patiešām ir visai delikāta problēma, un visbiežāk cēlonis meklējams tieši mutes dobumā. Prakse liecina, ka pēdējā laikā cilvēki ir sākuši par to runāt atklātāk, un daudzi atnāk uz konsultāciju pēc tam, kad vīrs, sieva vai kāds cits aizrādījis par smakojošu elpu.
Parasti gan nepatīkamo smaku no mutes, ko rada galvenokārt gaistošie sēra savienojumi, izjūt apkārtējie, nevis tas, kuram ir šāda vaina, jo cilvēks pats pie smaciņas pierod.
Normālos apstākļos elpa ir viegli saldena, ko pats un arī citi nejūt. Aromāta intensitāte mainās dienas laikā atkarībā no apēstā, piemēram, ja ēsti sīpoli, ķiploki, kādas garšvielas, vai arī tieši otrādi – nekas nav ēsts. Jāatceras, ka mute biežāk smako gaļas un kafijas cienītājiem, jo šie produkti rada skābu vidi. Reizēm elpa kļūst nelāga arī stresa situācijās.
Nelāgas elpas iemesls var būt slikta mutes dobuma higiēna.
Ja vakarā pavirši iztīra zobus un neizmanto zobu diegu, pa nakti mutē uzdarbojas baktērijas, kas rada sliktu elpu. Svarīgi notīrīt arī aplikumu no mēles, jo mēles mugurējā trešdaļa ir baktēriju visiemīļotākā vieta, kur tās var netraucēti vairoties. Pietiek vienkārši ar zobu birsti vai sudraba karotīti pāriet pāri mēlei, berzt to nevajag!
Kā izmeklēt?
Ir īstā halitoze, kad elpa patiešām ir smakojoša, un fizioloģiskā halitoze, kas parādās pēc ķiploku vai citu asu produktu ēšanas, taču tā nav slimības izpausme. Klasisks fizioloģiskās halitozes piemērs ir arī tā dēvētā rīta elpa,
kas rodas naktī samazinātas siekalu sekrēcijas un baktēriju skaita palielināšanās dēļ, taču aptuveni stundas laikā tā pazūd.
Halitozi var izraisīt neskaitāmi daudz vainu: zobakmens, smaganu kabatas, lieli kariozi bojājumi, izkritušas plombas, sastrutojis zobs, kroņa defekti, tilts, kas kustas, periimplantīts, kad pie implanta veidojas iekaisums… Svarīgi būtu noskaidrot, kas tieši ir sliktas elpas iemesls, taču nereti gadās, ka zobārsts un zobu higiēnists atzīst – ar zobiem un smaganām viss ir kārtībā.
Tādā gadījumā pacientus sūtām pie mutes gļotādas speciālista, kas paņem uztriepi sēnītes noteikšanai.
Tā var uzliesmot, piemēram, ja ir kritusies imunitāte un lietotas antibiotikas. Nereti sliktu elpu rada tieši sēnīte, ko var viegli izārstēt ar pretsēnīšu līdzekļiem.
Ja ar zobiem un smaganām viss kārtībā un nav arī sēnītes, tad pacientu nosūtām pie gastroenterologa vai ausu, kakla un deguna ārsta.
Nereti saskaramies arī ar pseidohalitozi jeb halitofobiju, kad cilvēks atkārtoti sūdzas par sliktu elpu, lai gan viņam viss ir kārtībā. Tad un arī citos gadījumos, kad ir šāda problēma, elpu pārbaudām ar speciālu aparātu – halimetru.
Pacients apsēžas pie aparāta, viņam mutē ieliek caurulīti un trīs reizes pa trim minūtēm tiek iesūknēts gaiss no mutes dobuma.
Rezultāts, kas norāda, vai elpā ir gaistošie sēra savienojumi, uzreiz parādās ekrānā. Tas tiek nolasīts daļiņās uz miljonu gaisa molekulu (part per billion – ppb). Normāls rādītājs ir no 80–150 ppb, bet, ja tas pārsniedz 150 ppb, tad ir halitoze. Halimetrs pieejams ne tikai Stomatoloģijas institūtā (izmeklējums maksā 50 eiro), bet arī zobārstniecības klīnikā Velk un ārstē (maksā 80 eiro).
Citur pasaulē zelta standarts sliktas elpas diagnosticēšanai ir gāzu hromatogrāfija, taču Latvijā šī metode nav pieejama.
