Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pirmais solis: dziļi ieelpot un vienkārši šo tumšo rudens laiku pieņemt – tāds tas ir katru gadu. Un apzināties, ka šogad tas tiešām nāk pavisam citāds nekā iepriekšējos rudeņos – tagad fonā ir kovids ar visiem stresiem, ierobežojumu dēļ arī dzīve mazliet apstājusies, plus daudziem vēl ir bērni, kas mācās mājās, un pašiem darbs attālinātā režīmā. Taču nav jēgas pret to cīnīties un par to dusmoties – jaunie noteikumi jāpieņem un jāakceptē.
«Ja apzināmies, ka dzīve mums piespēlē šādu pārbaudījumu un varbūt pat izaicinājumu, tā ir katra paša atbildība, kā to līdzsvarot un ko likt tam pretī.
Te ikgadējais variants – drusku padzersim vitamīnus un bieži vēdināsim telpas – vairs nelīdzēs,» atzīst koučs Indra Melbārde.
«Atšķirībā no citiem rudeņiem mums priekšā ir maratons, nevis īsā distance, un šis periods, visticamāk, turpināsies vēl kādu laiku. Skriet mēs visi mākam, jautājums – vai mākam sadalīt spēkus? Tāpēc šoruden katram vajadzīgs gudrs personīgais plāns, vislabāk – ne tikai izdomāts, bet arī uzrakstīts, jo savi spēki ir jāpieskata un ir jādomā, kur uzņemt papildu enerģiju, jo to mums vajadzēs vairāk nekā parasti. Šis laiks varētu būt īpaši liels izaicinājums perfekcionistēm, jo tagad ir īstā reize, kad sev pajautāt: ko es varu nedarīt; kur sev došu atlaides; ko uz kādu brīdi atlikšu malā? Jo spēka mums katrai ir tik, cik ir, un arī dienā stundu ir tik, cik ir, tāpēc šoruden īpaši rūpīgi jādomā, kā savu dzīvi turpmāk menedžēt.»
Kā dzīvot mierīgāk un priecīgāk
Iesaka Indra Melbārde, praktizējošs koučs un Personības pilnveidošanas centra dibinātāja.
- Gaisma. Mēs varam ar tumsu cīnīties, cik gribam, bet jēga ir no tā, ka iededzam gaismu – gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Tāpēc radām mājās omulīgas gaismas saliņas – dedzam sveces, gaismu virtenes, stāvlampas, galda lampas!
- Krāsas. Toms Bricis nesen laika prognozē teica: būs pelēks, pelēks, pelēks un pelēks. Kāpēc tīri sievišķīgi šo pelēko neapspēlēt ar krāsām? Spilgtāka šallīte vai košāka piespraude pie mēteļa, krāsaināki brokastu trauki, kāds zieds vāzē – tas viss atgādina ieraudzīt, ka dzīve ir krāsaina.
- Meditācija un apzinātības prakse. Svarīgākais ir nevis cīnīties ar stresu, bet atrast veidu, kā nomierināt prātu, kā izkopt sevī mieru. Tāpēc, ja neesi nekad agrāk meditējusi, īstais laiks to uzsākt. Kā to darīt, var atrast gan sociālajos tīklos, gan interneta plašumos. Sperot pirmos soļus, jābūt pacietīgai, jo labais rezultāts un kaifs ar pirmo reizi var arī neatnākt.
Protams, katrai pašai jāizvērtē, kas tieši tev ir noderīgi. Kādai, kurai mājās visu laiku ir vāveres ritenis – bērni un darbi –, varbūt pat speciāli jāieplāno iespēja pabūt vienatnē ar sevi, lai pameditētu un atļautu domām apstāties. Savukārt citai, kas vairāk ir viena, apzināti jātiecas pēc komunikācijas, cik nu tas šajos apstākļos ir iespējams. Telefonsarunas būs atļautas vienmēr – piezvani, parunājies, apjautājies, kā klājas.
- Turēt tīru galvu. Visa pasaule šobrīd koncentrējas uz to, lai ierobežotu vīrusu. Tāpat kā vairāmies no vīrusa, mums vajadzētu iemācīties vairīties no informācijas, kas mūs saindē. Pieskatīt, ko lasām, kādas filmas un pārraides skatāmies, cik ilgi un kādā sociālo tīklu vidē uzkavējamies – vai tur ir pietiekami daudz labo lietu, kas man dod enerģiju?
Uzņemties atbildību par informāciju, kam ļaujam nonākt mūsu prātos. Jā, mums ir jābūt informētiem, bet mums maz ko dos tas, ja ik pa pusstundai lasīsim vai skatīsimies ziņas. Tāpat ir jāpiedomā, ko vēstām mēs paši, kad komunicējam ar citiem vai izpaužamies sociālajos tīklos. Vai tas, ko saku, domāju un rakstu, citiem palīdz un pasauli dara labāku vai – gluži otrādi – esmu uz viļņa, ka viss ir slikti un valdība neko nejēdz…
Svarīgi arī, kāda ir to cilvēku vide, ar kuriem komunicējam, – vajadzētu apzināti vairāk veidot saites ar pozitīvi domājošiem cilvēkiem, tādiem, kas meklē risinājumu, dalās pieredzē, no kuriem var gūt enerģiju, jaunas idejas. Pēc iespējas ieteicams samazināt komunikāciju ar toksiskiem cilvēkiem, kuriem viss šķiet slikti.
- Daba. Pierādīts, ka ne tikai svaigs gaiss, bet arī pati būšana dabā, tās vērošana rada labas emocijas un harmoniju, – sāk darboties laimes hormonu rūpnīca. Tāpēc apzināti savā dienas plānā ir jāieliek daba. Jūra, mežs, parki… Skatīties, kā krīt lapas, bet, kad to vairs nebūs, pret debesīm vērot burvīgo koku zaru zīmējumu.
- Izkustēšanās. Pastaiga, skrējiens vai nūjošana – tas viss pozitīvi ietekmē ne tikai ķermeni, bet arī domāšanu, izkopj pozitīvu pasaules redzējumu, jo sāk cirkulēt enerģija. Tāpēc – nevis ieritināties kaktiņā, bet apzināti plānot savā dzīvē dinamiku un kustību.
- Mūzika. Saprast, kāda mūzika uzmundrina, sniedz harmoniju, un parūpēties, lai tieši tāda būtu pieejama tavā tehnikas pasaulē. Šis ir laiks, kad būtu arī interesanti sev radīt mazus izaicinājumus – ko es varu darīt citādi, ko jaunu apgūt, piemēram, izpētīt kādu iepriekš nezināmu mūzikas virzienu, varbūt pirmo reizi mūžā izveidot savu pleilisti. Darīt tā, lai pašai ir interesanti.
- Pamainīt mērķi. Pēdējie mēneši likuši pārvērtēt arī mērķu izvirzīšanas un dzīves plānošanas teorijas. Tagad ir īso mērķu laiks. Vairs nevaram plānot nedz pavasara ceļojumus uz Spāniju vai Itāliju, nedz arī darbus pusgadu uz priekšu. Tomēr zināmu struktūru dzīvē nepieciešams saglabāt, un tas nozīmē – cik nu iespējams, saplānot kaut nedēļu uz priekšu vai vismaz nākamo dienu, vai šo vakaru. Noteikt mazus mērķus, mazus darbus un apņemties tos īstenot, jo tas ļauj sajust gandarījumu.
- Uzmanīgi ar mācīšanos! Jā, varbūt šis ir laiks, kad tiešsaistē vērts pamācīties to, kas interesē, bet! To var un vajag darīt, ja mēs kaut ko no tā izmantojam un realizējam. Ja mēs tikai lasām par veiksmīgiem cilvēkiem un klausāmies veiksmes stāstus, kas mūs tajā brīdī iedvesmo, bet pašas neko no tā neizmēģinām, tad ar laiku sakrājas tāds kā kamols kaklā, kas transformējas mazvērtības izjūtā no sērijas: jā, es mācos, lasu, bet nekas no tā manā dzīvē nemainās. Tāpēc svarīgi ir arī praktiski rīkoties.
- Režīms un kārtība. Tie ir vēl jo svarīgāki tad, ja strādā attālināti. Lai dienai nezustu ritms, nolem, ka celsies noteiktā laikā, piemēram, septiņos, pasportosi, saģērbsies (nevis visu dienu dzīvosies pa māju pidžamā) un sāksi savu dienu.
- Pirms aizmigšanas pasaki paldies. Padomā, kas šajā dienā bija labs, ko vari atcerēties ar smaidu un mīļumu, domās vēlreiz izbaudi patīkamās izjūtas. Pateicība ir ļoti laba enerģija, tāpēc vērts pateikt paldies savai ģimenei un citiem cilvēkiem, pateikt paldies pašai sev, ka šodien biju malacīte, un galu galā var pateikt paldies par to, ka šodien spīdēja saule un man uzreiz kļuva priecīgāks prāts.
- Pievilināt pavasari. Veikalos par demokrātiskām cenām var nopirkt puķu sīpolus podiņos – hiacintes, narcises. Kāpēc gan nesagādāt sev iespēju papriecāties par to brīnumu, kas lēnām plauks podiņā? Un kāpēc jau tagad sev virtuvē uz palodzes podiņā neiestādīt sīpolus lokiem?
![]()
![]()
- Ziemassvētku apsveikuma kartītes. Varbūt šis ir gads, kad varam jau laikus sākt rakstīt un nosūtīt – Latvijas Pasts taču joprojām darbojas! Un rakstīt tās nevis formāli, bet no sirds.
Neiekrīti ēdiena lamatās!
Ēdiens ir kā lielisks nomierinošs plāksteris, ko varam sev uzlīmēt vienmēr, kad jūtam hronisku stresu, kuru izraisa neziņa par rītdienu, kad pietrūkst dzīvesprieka, kad nav enerģijas. Kā panākt, lai tas, ko apēdam, patiešām nāktu par labu pašsajūtai?
10 svarīgi ieteikumi
Iesaka Gundega Rudzīte-Aņiščenko, uztura speciāliste.
- Svarīgi atcerēties, ka jebkurā hroniska stresa situācijā ķermenis palielina bada hormona grelīna līmeni un samazina sāta hormona leptīna līmeni. Palielinās tieksme pēc kalorijām bagātas pārtikas, un cilvēki mēdz pārēsties. Tādēļ ļoti svarīgi ir mērķtiecīgi mazināt stresu un stingri ievērot ēšanas režīmu. Piestiprini ledusskapja durvīm papīra lapu ar uzrakstu: «Tu neesi izsalkusi, tu streso!»
- Atceries: trekns ēdiens tevi no stresa neatbrīvos, taču pietupieni, karsta vanna, masāža, saruna ar draugu, jautra filma, elpošanas vingrinājumi gan.
- Ēd ar prieku. Cilvēks, kurš ir jautrs un priecīgs, ne vien izskatās labāk, vairāk kustas un mazāk slimo, bet arī mazāk ēd.
- Ēdiena gatavošana pati par sevi ir relaksējoša. Jo vairāk tad, ja sarūpēsi ģimenei svinīgas vakariņas kā restorānā – iededz sveces, uzliec uz galda skaistus traukus un glāzes, ieslēdz mūziku, un pat pavisam parasts ēdiens šķitīs bezgala gards.
- Našķēšanās starp ēdienreizēm ir ienaidnieks numur viens. Ja visu dienu nekontrolēti un neapzināti uzņem papildu kalorijas, agrāk vai vēlāk tas beigsies ar depresiju, diabētu, aptaukošanos, sirds un asinsvadu slimībām vai citām likstām.
- Sāls ir aptaukošanās, hipertensijas un citu slimību riska faktors. Tātad – pēc iespējas mazāk pusfabrikātu, gaļas izstrādājumu un sāļo uzkodu!
- Maldīgi ir uzskatīt, ka veselīgu enerģiju dod cukurs un saldie dzērieni. Ilgtermiņā tie ir bīstami, jo vājina mūsu imunitāti un veicina dažādas saslimšanas.
- Droši grauz svaigus augļus un dārzeņus! Tie patiešām spēj uzlabot garastāvokli un samazināt depresijas risku. Svaigi augļi un dārzeņi ir vērtīgi paši par sevi, bet vēl vērtīgus tos padara košļāšanas process – tas uzlabo smadzeņu asinsriti un domāšanas procesu, palīdz pretoties stresam.
- Mēs bieži pārāk aizraujamies ar dārzeņu apstrādāšanu dažādos veidos – cepam, sasmalcinām, blendējam smūtijā… Jāņem vērā, ka jebkura apstrāde krietni palielina produkta glikēmisko indeksu (GI). Ja ilgi mokām kādu dārzeni, tā GI jau sāk tuvināties maizes glikēmiskajam indeksam. Smūtiju, krēmzupu un kartupeļu biezeņa cienītājiem jāņem vērā, ka mīksts, sasmalcināts ēdiens palielina neirodeģeneratīvo traucējumu risku.
- Vislabāk būtu izvēlēties vietējos sezonālos augļus un dārzeņus – burkānus, bietes, kāļus, rutkus, puravus, brokoļus, seleriju saknes, ķiplokus, mārrutkus, ķirbjus, ābolus, dzērvenes, brūklenes un smiltsērkšķu ogas! Tie nodrošina ar visiem nepieciešamajiem vitamīniem, minerālvielām, antioksidantiem, šķiedrvielām un sniedz mums tik nepieciešamo enerģiju.
Atceries elpot!
«Elpošana ir dzīvības enerģija, līdz ar to – kā elposi, tā dzīvosi,» uzskata Ingrīda Miteniece, kundalinī jogas pasniedzēja.
Elpojot apzināti varam sevi nomierināt un palīdzēt labāk strādāt hormonālajai sistēmai – vairogdziedzerim un aizkuņģa dziedzerim. Bieži izrādās, ka tieši vairogdziedzera problēmas ir iemesls tam, ka cilvēkam trūkst mundruma.
Ieelpa ir dzīvības enerģija, izelpa – attīroša enerģija. Ieelpa ietekmē simpātisko nervu sistēmu, kas liek mums aktīvi darboties, bet izelpa – parasimpātisko nervu sistēmu, kam ir saistība ar mieru, klusumu, atpūtu.
Pats vienkāršākais veids, kā varam sevi šajā trauksmainajā laikā nomierināt, – apzināti sākt elpot lēnāk. Piemēram, vienkārši apsēdies un 10 sekundes lēni ieelpo un 10 sekundes lēni izelpo (ja nevari izturēt uzreiz 10 sekundes, sāc ar īsāku laiku.
Jo cilvēks lēnāk elpo, jo viņa dzīve ir kvalitatīvāka visās jomās. Tas nozīmē – mazāk stresa.
Ja cilvēks ātri elpo, tas parāda, ka viņam ir daudz stresa, turklāt paātrinātā elpa piesaista stresu vēl vairāk. Tātad – vienkārši sāc apzināti lēnāk elpot!
Kā skaidro Ingrīda Miteniece, par garo, dziļo elpu to sauc tāpēc, ka ieelpā vispirms piepildās vēders, tad krūtis, tad kakls. Tā elpojot, ar gaisu piepildās visas plaušas un cilvēks pilnā apjomā uzņem dzīvības enerģiju. Ja elpo sekli, tikai ar plaušu augšējo daļu, enerģija neaiziet uz apakšējiem enerģētiskajiem centriem, bet tie mums ir kā mājai pamati – ja trūkst enerģijas, tie sāk šķobīties.»
4 iedarbīgi dalītās elpas vingrojumi
- Fokusējošai un aktivizējošai iedarbībai – 8 vienādās daļās jāieelpo un 4 vienādās daļās jāizelpo. Tas nozīmē – viena ieelpa jāsadala 8 daļās (sanāk tāda saraustīta ieelpa) un jāizelpo 4 saraustītās daļās. Ieelpai un izelpai jābūt vienādi garām. Vingrojums lieliski palīdzēs brīžos, kad neko negribas darīt, bet vajag saņemties – domās fokusējies uz to, ko gribi izdarīt, un impulss elpojot aktivizēsies.
- Dziedinošai, aktivizējošai un pacilājošai iedarbībai – vienādās 4 daļās jāieelpo un ar vienu garu izelpu jāizelpo. Un atkal jau – ieelpa un izelpa ir vienādi garas. Šo vingrinājumu labi veikt no rīta, lai rodas dzīvesprieks un vēlme darboties.
- Skaidrai galvai, mundrumam un hormonālās sistēmas darbības uzlabošanai – vienādās 4 daļās jāieelpo un vienādās 4 daļās jāizelpo.
- Nomierinošai iedarbībai – vienādās 8 daļās ir jāieelpo un vienādās 8 daļās jāizelpo. Lieliski palīdzēs brīžos, ja esi par kaut ko sastresojusies.
- Vienu vingrojumu vēlams veikt vismaz trīs minūtes un vismaz vienreiz dienā.
Svarīgi!
- Ieelpa un izelpa notiek tikai caur degunu.
- Kad ieelpo, tad tā, lai arī vēders kustas, ne tikai pleci.
- Pirms sākt vingrinājumus, vispirms var patrenēties vienkārši pareizi elpot. Ieelpojot diafragma pabīdās uz leju un vēders kā bumba pabīdās uz priekšu. Kad vēderā ir šī balona sajūta, elpo uz leju, gaiss iekļūst plaušu apakšējā daļā un ķermenis 100% tiek apgādāt ar skābekli, tātad – ar enerģiju.
