Rīga +4°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ja neuzņemam pietiekami daudz skābekļa, cieš gan fiziskā veselība, gan emocionālā labsajūta. Vairāk par skābekļa lomu un to, kā nodrošināt pietiekamu tā koncentrāciju arī iekštelpās, skaidro farmaceite Ivanda Krastiņa.
“Skābeklis ir trešais visbiežāk sastopamais ķīmiskais elements visumā, un dabā tas brīvā veidā ir atrodams gaisa sastāvā. Skābeklis organismam ir nepieciešams visu šūnu vielmaiņai un enerģijas nodrošināšanai, un tā apriti organismā nodrošina elpošana.
Ikviens, kurš ilgāku laiku pavadījis iekštelpās, kuras netiek vēdinātas, pamanīs, ka samazinās enerģija, darbaspējas un pasliktinās garastāvoklis – tas tieši saistīts ar skābekļa trūkumu organismā. Turklāt tas ietekmē arī mūsu imunitāti un organisma aizsargspējas, tāpēc ir svarīgi ne tikai doties pastaigās svaigā gaisā, bet arī regulāri vēdināt telpas,” skaidro farmaceite Ivanda Krastiņa.
Skābekļa trūkuma pazīmes
Lai svaigais gaiss spētu pilnvērtīgi nodrošināt organisma šūnu vielmaiņas procesus, skābekļa saturam tajā jābūt nedaudz zem 21%. Birojos, dzīvojamajās telpās, rūpnīcās un citās iekštelpās skābekļa koncentrācija bieži vien ir aptuveni 16%, kas ir par maz, lai uzturētu možas darbaspējas. Tāpēc cilvēki kļūst miegaināki, biežāk žāvājas, ir grūtības koncentrēties, var kļūt apātiski un parasta darba veikšanai patērēt daudz vairāk laika.
Ilgstoši uzturoties telpās ar zemu skābekļa koncentrāciju, var sākties reibonis, galvassāpes, pasliktināties miega kvalitāte.
Šādos apstākļos cilvēks var kļūt nomākts, kā arī daudz sliktāk tiek galā ar stresa situācijām, bet pats galvenais – arī imunitāte kļūst vājāka, jo organisma šūnām nepietiek enerģijas. Arī ādas stāvoklis var likt manīt par ilgstošu skābekļa trūkumu – tā kļūst “pelēka” un zūd mirdzums.
Efekts jau pēc 20 minūtēm svaigā gaisā
Pavadot laiku svaigā gaisā, organisma šūnas tiek bagātinātas ar skābekli, kas, savukārt, uzlabo audu barošanos un vielmaiņu, kā arī enerģijas ražošanas procesus. Tiek nostiprināta muskulatūra, nomierināta un līdzsvarota nervu sistēma, tādējādi nodrošinot arī labu veselību un pašsajūtu.
Lai arī straujajā ikdienas ritmā dažreiz šķiet, ka visam laika nepietiek, jāatceras, ka vēlamais efekts tiek sasniegts jau pēc 20 minūtēm svaigā gaisā – tas nozīmē, ka, lai labāk justos, pietiek arī ar pavisam īsu pastaigu.
Pastaiga svaigā gaisā paaugstina arī serotonīna līmeni smadzenēs, kā rezultātā uzlabojas garastāvoklis un mazinās trauksme.
Protams, vislabāk, ja pastaiga ir laukos un mežos, kur gaisu neskar pilsētvides piesārņojums. Turklāt Latvija var lepoties ar lielām mežu platībām, kas ne tikai ražo papildu skābekli, bet arī uztver gaisā atrodamos putekļus un citas kaitīgās vielas, tādā veidā būtiski uzlabojot gaisa kvalitāti.
Telpu vēdināšana vismaz divas līdz četras reizes dienā
Vēdināšanai un gaisa ventilācijai ir liela nozīme optimālai skābekļa koncentrācijas uzturēšanai un ogļskābās gāzes koncentrācijas samazināšanai, kā arī mikrobu, sēnīšu un dažādu vīrusu koncentrācijas samazināšanai iekštelpās.
Telpas ir jāvēdina regulāri – aukstajā gada periodā divas līdz četras reizes dienā uz piecām līdz 20 minūtēm, atkarīgs no āra temperatūras un telpas noslodzes un plašuma. Jo telpās intensīvāks darbs un vairāk cilvēku, jo ogļskābes gāzes, baktēriju un vīrusu koncentrācija ir lielāka, kas, savukārt, nelabvēlīgi ietekmē veselību un darbaspējas.
Dažāda veida biroja tehnika, tai skaitā datori, televizori, ekrāni, arī elektriskās spuldzes un citi gaismekļi, telpās izdala pozitīvi lādētas jonu daļiņas, kurām ir nelabvēlīga ietekme uz organisma veselības stāvokli. Arī telpu apdares materiāli – kā kamīni, gāzes plītis, apkures sistēmas – gaisā izdala dažādas ķīmiskas vielas, kas var gaisa kvalitāti pasliktināt.
Vēdinot telpas, gaisa kvalitāte uzlabojas, jo samazinās kaitīgo vielu koncentrācija un telpu gaiss bagātinās ar skābekli. Telpās, kurās ir vairākas elektroniskās ierīces, ieteicams novietot telpaugus, jo arī tie palīdz attīrīt gaisu un vairo skābekli. Ļoti piemērota būs alveja, kaktusi, kā arī hlorofīts.
