Cik daudz lietot?
- Optimāls kopējā D vitamīna līmenis asinīs ir 45–55 ng/ml. Ja D vitamīna rādītājs paaugstinās līdz 80 ng/ml, tas netiek uzskatīts par bīstamu vai pārmērīgu, taču, pārsniedzot 80–100 ng/ml, D vitamīna lietošana uz laiku jāpārtrauc.
- Nav vienotas formulas, cik daudz D vitamīna ikdienā būtu jālieto. Kopumā izšķir ārstējošas devas, kas parasti ir lielākas (4000 starptautiskās vienības jeb SV vai vairāk, ko lieto vidēji divus trīs mēnešus), un uzturošās devas (vidēji 2000–4000 SV), lai D vitamīna līmenis asinīs nekristos.
- Dienas deva katram piemeklējama individuāli, ņemot vērā vairākus faktorus.
Lielākas D vitamīna devas bieži vien nepieciešamas cilvēkiem ar palielinātu ķermeņa svaru.
Tāpat arī tiem, kam ir uzsūkšanās traucējumi, piemēram, pēc bariatrijas jeb kuņģa samazināšanas operācijām un pacientiem ar celiakiju. Tāpat samazināta D vitamīna uzsūkšanās spēja novērota, ja lieto glikokortikosteroīdus vai zāles, kas paredzētas epilepsijas ārstēšanai, kā arī medikamentus ķermeņa svara samazināšanai.
- Mazākas D vitamīna devas parasti tiek ieteiktas pacientiem ar slimībām, kas saistītas ar kalcija vielmaiņas problēmām, piemēram, sarkoidozi vai primāru hiperparatireoīdismu.
Taču jebkurā gadījumā gan cilvēkam ar hroniskām slimībām, gan relatīvi veselam par D vitamīna devām būtu jākonsultējas ar ārstu.
Lietojot bez asins analīžu kontroles, D vitamīns var tikt gan pārdozēts, gan uzņemts par maz.
- Uzsākot ārstēt D vitamīna deficītu, analīzes jāveic pēc trim četriem mēnešiem. Kad ir precizēta un zināma piemeklētā D vitamīna uzturošā deva, analīzes var veikt retāk: reizi 6–12 mēnešos. Ja cilvēkam konstatē apgrūtinātu D vitamīna uzsūkšanos, tā līmenis asinīs jākontrolē reizi 3–6 mēnešos.
- Zinot savu D vitamīna uzturošo devu, jāpievērš uzmanība, kādā daudzumā šis vitamīns pievienots arī citiem polivitamīniem vai uztura bagātinātājiem, kurus cilvēks lieto. Jo šīs devas summējas.
Pārdozēšana un saindēšanās
- Asins analīžu veikšana ir vienīgais veids, kā atklāt gan D vitamīna trūkumu, gan tā pārdozēšanu, jo abas situācijas neizraisa nekādas specifiskas sūdzības. Tiesa, ja ir D vitamīna deficīts, vērojams nogurums, paaugstinās infekcijas slimību risks, ir nomākts garastāvoklis, taču šādas pazīmes var būt arī pie daudzām citām slimībām.
Savukārt, runājot par pārmērīgu D vitamīna daudzumu organismā, jāizšķir divi termini: pārdozēšana un intoksikācija jeb saindēšanās.
- Pārdozēšanas gadījumā var nepamanīt nekādas īpašas pazīmes, jo D vitamīna līmenis organismā palielinās lēni un ilgstoši. Parasti D vitamīna medikamenti un uztura bagātinātāji satur neaktīvo D vitamīna formu, kurai nav tūlītēja ietekme uz organismu – jāiziet vairāki pārveidošanās ceļi, līdz D vitamīns kļūst par aktīvu formu un rada savus efektus. Tādēļ ilgstoši lietotas pārāk lielas D vitamīna devas drīzāk būs hronisku izmaiņu cēlonis, piemēram, iemesls nierakmeņu slimībai.
- Savukārt intoksikācija ar D vitamīnu (ļoti lielas devas, piemēram, 50 000 SV dienā) var palielināt kalcija līmeni asinīs un izpausties kā slikta dūša, vemšana, izteikts nogurums un aizcietējumi. Šādā situācijā noteikti jāvēršas pēc palīdzības pie ārsta.
Svarīgi! Saindēšanās ar D vitamīnu notiek ārkārtīgi reti, un visbiežākais iemesls ir lietošanas kļūdas. Piemēram, D vitamīna preparāta viena piliena vietā cilvēks lietojis pilnu pipeti.
Vai jāuztraucas, ja gadījies ieņemt lielu devu?
Viena reize neradīs veselības traucējumus, savukārt ilgstoši lietotas pārmērīgas D vitamīna devas (asins analīzēs konstatē D vitamīna līmeni, kas lielāks par 100 ng/ml) gan mēdz radīt ilgtermiņa sekas kalcija vielmaiņā, kas var palielināt nierakmeņu slimības risku un izmaiņas asinsvadu sieniņās.
Proti, tā nav asinsvadu kalcifikācija – nē, te darbojas cits mehānisms, kas pašlaik tiek pētīts, bet rezultātā var pieaugt sirds un asinsvadu slimību risks.
Ja, lietojot D vitamīnu, konstatē pārmērīgu tā līmeni asinīs, D vitamīna lietošana jāpārtrauc uz diviem trim mēnešiem. Tad atkal asins analīzēs jānosaka tā līmenis un atkarībā no iegūtajiem rezultātiem jāatsāk D vitamīnu lietot, taču adekvātā devā.