Nagu graušana ir nelāgs, taču biežs ieradums – to dara gandrīz katrs trešais bērns. Kas mudina grauzt nagus, un kā palīdzēt to pārtraukt?
MM eksperts
IEVA BITE, klīniskā psiholoģe, psihoterapeite, Latvijas Universitātes asociētā profesore.
Nav iemesla negrauzt?
Visbiežāk nagus grauž bērni vecumā no pieciem gadiem, parasti tādēļ, lai mazinātu emocionālo spriedzi. Ieva Bite skaidro, ka mutē ir daudz nervu galu, līdz ar to graušana šķietami palīdz tikt galā ar stresu un vismaz sajūtu līmenī nomierināties. Ar laiku nagu graušana kļūst par ieradumu, no kura grūti tikt vaļā. Turklāt daudziem bērniem šis ieradums patīk, un viņi neredz iemeslu, kāpēc no tā atteikties. Pusaudžu vecumā nagu graušana pakāpeniski samazinās, jo svarīgas kļūst attiecības ar citiem – kurš zēns gan vēlēsies draudzēties ar meiteni, kas grauž nagus? Un otrādi, jo nagu graušana raksturīga ne tikai meitenēm, bet arī zēniem.
Ja bērns kādreiz nograuž kādu, piemēram, ielūzušu nagu, parasti tas nekļūst par ieradumu. Tipiskam grauzējam parasti ir nograuzti visi nagi, bet ne līdz sāpēm un asinīm. Taču var būt arī tā, ka bērns nograuž nagus līdz asinīm, – tā, ka saplīst un plaisā āda. Grauzt var arī kāju nagus, plēst ādu ap nagiem. Jo vairāk viņš grauž, jo sliktāk kļūst – pirksti sāk kņudēt, bērns grauž vēl biežāk un ādu satraumē vēl vairāk. Tad gan svarīgi kaut ko darīt.
Vairāk par to, kā palīdzēt bērnam tikt vaļā no šī nelāgā ieraduma lasi aprīļa žurnālā MANS MAZAIS vai MANIZURNALI.LV
Teksts: Dace Rudzīte, foto: Shutterstock