Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Jā, nemierīgo kāju sindroms ir nepatīkamas sajūtas kājās, kas pastiprinās miera laikā un samazinās pie kustībām. Mēs, ārsti, sakām: nemierīgo kāju sindroms ietver dizestēziju. Tā ir izmainīta jušana – grūti aprakstāms diskomforts ar dedzināšanas, skudriņu skraidīšanas, tirpšanas un strāvas sajūtām kājās. Raksturīgi, ka dizestēzija parādās tikai miera stāvoklī – vakarā pirms iemigšanas, naktī, ja kājas kādu laiku nav kustinātas, arī ilgstoši sēžot. Pats par sevi tas nav nekas bīstams, taču ir ļoti nepatīkami, jo traucē aizmigt un izgulēties, un otrā dienā tu vienkārši jūties miegaina. Bet ne tikai! Ir aprakstīti gadījumi, ka pacienti ar šo sindromu biežāk ir uzbudināti, agresīvi, depresīvi.
Pirmo reizi nemierīgu kāju sindromu aprakstīja zviedru zinātnieks Ekboms 1960. gadā, salīdzinot to ar lāča dipu dapu deju, proti, mīņāšanos no vienas kājas uz otru, kā māca bērniem dārziņā. Jo nepatīkamās sajūtas tik tiešām pāriet, kustinot kājas, pieceļoties un pastaigājot – tad uzlabojas audu apasiņošana un nervu impulsu pārvade.
Pētnieks šiem cilvēkiem bija novērojis arī vispārēju nemieru – impulsus, kas naktī, kad vajadzētu gulēt, liek doties, piemēram, uz virtuvi ēst vai uzsmēķēt. Nemierīgo kāju sindroms ir saistīts ar tā dēvēto cirkādisko ritmu, kas regulē nomoda un miega periodus, un savu maksimumu sasniedz vakarā un naktī.
Citi lasa
Mani pacienti reti sūdzas tieši par nemierīgo kāju sindromu. Biežāk viņi stāsta par miega traucējumiem, un tikai tad, kad izvaicāju sīkāk, atklājas arī šī problēma. Nemierīgo kāju sindroms mēdz izpausties atšķirīgi. Dažiem tas parādās tikai epizodiski noteiktos apstākļos – piemēram, lidojot. Sievietēm var izpausties vienīgi grūtniecības laikā. Bet visbiežāk nepatīkamās sajūtas kājās nomoka cilvēkus gados ar hroniskām kaitēm, piemēram, cukura diabētu, nieru mazspēju, reimatismu…
Aprakstīti arī gadījumi, kad nemierīgu kāju sindroms ir bērniem ar uzmanības deficītu. Jauniešiem tas visbiežāk saistīts ar dzelzs trūkumu, mazasinību, veģetārismu un pārlieku emocionalitāti.
Kas var vainu?!
Nemierīgo kāju sindroms mēdz iedzimt vai arī izpausties pats par sevi, tomēr biežāk tas attīstās uz kādas slimības fona, kad tiek lietoti medikamenti, vai arī parādās grūtniecības laikā. Ja sindroms pavada kādu citu kaiti, piemēram, diabētisko neiropātiju, tās izpausmes var pastiprināties.
Kas tad padara kājas nemierīgas?! Viens no biežākajiem iemesliem ir mikroelementu, it īpaši dzelzs, deficīts. Pētījumi rāda, ka tas mēdz būt vienai no četrām topošajām māmiņām ar zemu hemoglobīna un dzelzs līmeni.
Otrs iemesls, kas rosina nemieru kājās, ir traucējumi galvas smadzeņu zemgarozas kodolos, tā dēvētajā ekstrapiramidālajā sistēmā, kas atbild par pozas un līdzsvara uzturēšanu, piespiedu kustību un muskuļu tonusa kontroli, un dopamīnsistēmas regulācijā.
Šo sindromu var provocēt arī dažu medikamentu lietošana. Pie tādiem pieder, piemēram, bēta adrenoblokatori un kalcija kanālu blokatori, ko lieto, lai pazeminātu asinsspiedienu, tricikliskie antidepresanti, antihistamīni (difenhidramīns), arī imūnsupresīvie medikamenti.
Nepatīkamās sajūtas kājās vienmēr rosina mazkustība. Nesen kāds pacients, tālbraucējs šoferis, man stāstīja, ka, ilgstoši vadot automašīnu, izmantojot kruīzkontroli, kājās rodas krampji, tāpēc viņam labāk patīk spiest pedāļus nekā vienkārši sēdēt pie stūres… Tā ir, ka pacienti paši bieži vien savas sajūtas neprot raksturot. Kad tālbraucējšoferim vaicāju, vai tiešām muskuļus sarauj krampji, viņš sāka precizēt, ka nē, drīzāk ir jušanas traucējumi – šķiet, ka pa kājām skraida skudriņas, tirpst un dedzina.
Bez izmeklējumiem neiztikt
Ja nemiers kājās neļauj gulēt, tev vajadzētu doties pie ģimenes ārsta, un viņš, iespējams, tevi nosūtīs pie neirologa. Ja dakteris neatklās jušanas traucējumus, galvenās būs analīzes – vajadzēs noteikt pilnu asinsainu, nieru un aknu rādītājus, hemoglobīnu, B12 vitamīna, dzelzs un folijskābes līmeni asinīs. Reizēm, ja paralēli nemierīgajām kājām esi novērojusi arī periodiskas locekļu kustības – pēkšņi saliecas potīte, ceļa un gūžas locītava vai pirksti – un ja tev ir miega apnoja, kad guļot īslaicīgi apstājas elpošana, visticamāk, būs jāveic arī polisomnogrāfija, kas reģistrē īpašus kustību un vitālos rādītājus miegā.
Savukārt, ja ir aizdomas par polineiropātiju, kad bojātas jušanas nervu šķiedras, kas arī var radīt dedzināšanu un tirpšanu kājās, tev veiks neirometriju.Tā ir vienkārša izmeklēšanas metode.Tu apsēdīsies vai apgulsies. Pie izmeklējamās ķermeņa daļas pielīmēs virsmas elektrodus un veiks nervu stimulāciju ar elektrisko strāvu. Tev būs jāpasaka, kurā brīdī jūti elektriskos stimulus. Reģistrējot motoros un sensoros darbības potenciālus un citus parametrus, tiks novērtēts nerva funkcionālais stāvoklis.
Lai piemeklētu precīzāku ārstēšanu, pēc speciālas skalas nosaka arī nemierīgo kāju sindroma pakāpi – cik bieži un cik stundas diennaktī tas traucē.
Kas palīdzēs
Ar vieglu nemierīgo kāju sindromu nereti izdodas tikt galā, palietojot dzelzs, magnija, kalcija un folijskābes preparātus. Iesaka arī C un E vitamīnu. Bet smagākos gadījumos nepieciešami nopietnāki līdzekļi. Visefektīvāk nemierīgu kāju ārstēšanā palīdz dopamīna agonistu grupas medikamenti mazā devā, ātras vai lēnākas darbības – atkarībā no tā vai kājas ir nemierīgas iemiegot, pēc tualetes apmeklēšanas naktī vai uz rīta pusi. Šos medikamentus pamatā izmanto Pārkinsona slimības ārstēšanā, bet apmēram 80 procentos gadījumu tie nomierina arī nemierīgas kājas. Tikai jārēķinās, ka ar laiku zāļu efekts mazinās. Turklāt tām piemīt nepatīkama blakne – medikaments var izraisīt impulsu kontroles traucējumus: lielāku apetīti, tieksmi uz smēķēšanu, alkohola lietošanu un azarstpēlēm. Vēl var lietot arī antikonvulsantus gabapentīna grupas medikamentus, kuriem ir arī labs nomierinošs efekts.
Ja progresē pamatslimība, šo zāļu iedarbība var mazināties. Piemēram, tiem, kam ir nieru mazspēja, palielinās B12 vitamīna, folijskābes un magnija deficīts. Tāpēc, lai kājas kļūtu mierīgākas, jāārstē nieres. Cukura diabēts, kas saistīts ar nemierīgo kāju sindromu, visticamāk, būs jāārstē pie endokrinologa. Savukārt, ja ir atklāta polineiropātija, neirologs ārstēs to, un arī kājas jutīsies labāk.
Cik izteikts ir nemierīgo kāju sindroms?
*Stiprs– ja tas ir katru diennakti līdz pat 8 stundām.
*Mērens – izpaužas 2–3 reizes nedēļā no 1–2 stundām diennaktī.
*Viegls – vienreiz nedēļā mazāk nekā stundu.
Plāniņš, kā nomierināt kājas
* Pirms gulētiešanas pamasē savas kājas un pavanno tās siltā ūdenī, uzvelc vilnas zeķes, lai atslābtu muskuļi un uzlabotos mikrocirkulācija.
*Lieto aukstuma aplikācijas, kas var samazināt kāju jutīgumu – dažiem tās palīdz labāk nekā siltums.
*Nesmēķē un vakarā nelieto alkoholu, jo tas veicina nemierīgo kāju sindromu.
*Atturies no pārāk lielām fiziskajām aktivitātēm pievakarē, kas aktivizēs nervu sistēmu.
*Neaizraujies ar kofeīnu saturošiem dzērieniem – kafiju, kolu un melno tēju –, kas iedarbojas uzbudinoši, un ar sāli saturošiem produktiem, kas rada tūsku.
*Aptin kājas ar elastīgo saiti – tas var palīdzēt.
*Apmeklē kognitīvi biheiviorālo terapeitu, kas palīdzēs labāk izturēt stresa situācijas un sakārtot miega higiēnu.
*Pamēģini vakarpusē iedzert kādu nomierinošu tēju, lai veicinātu miegu.
Vai ir arī nemierīgo roku sindroms?
Jā, līdzīgs nemiers var skart arī rokas, bet tā notiek daudz retāk. Salīdzinot ar kājām, rokas nekad nav tik ilgā miera stāvoklī, un tāpēc tajās ir labāka mikrocirkulācija. Ļoti reti šis sindroms rodas visās ekstremitātēs. Parasti tas parādās, lietojot dažus medikamentus, piemēram, neiroleptiķus, antidepresantu amitriptilīnu, pretalerģijas līdzekli dimedrolu, kā arī alkoholu.
Kāpēc kājas raustās?
Droši vien ne viena vien ir izjutusi, ka iemiegot noraustās viss ķermenis vai tikai kājas – it kā būtu iesitusi strāva. Vienu reizi vai atkārtoti… Tā ir labdabīga fizioloģiska parādība – līdzīgi kā žagošanās, un to neārstē. To sauc par iemigšanas miokloniju.
