Rīga +3°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pārkinsona slimība, ar kuru visvairāk slimo cilvēki pēc 60 gadu vecuma, ir otra biežākā neirodeģeneratīvā slimība pasaulē. Galvenais riska faktors šīs slimības attīstībā ir vecums – populācijai novecojot Eiropā un Rietumvalstīs kopumā, katru gadu slimnieku kļūst arvien vairāk.
Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka 2022. gadā Latvijā kopumā diagnosticēti apmēram 2700 Pārkinsona slimības gadījumi.
Jaunākās aplēses liecina, ka Latvijā ir ap 4000 Pārkinsona slimības pacientu.
Slimības ārstēšana no valsts tiek kompensēta par 75%. «Vēsturiski tie bija 100 %, bet lielajos krīzes gados finansējumu nogrieza, un tā tas ir palicis. Šobrīd pacientam jāpiemaksā 25 %,» tā Ligita Smeltere.
Latvijā ar Pārkinsona slimību sirgstošie pacienti saskaras gan ar medikamentu trūkumu, gan citām ārstēšanās iespēju problēmām. «Pasaule jau sen ir aizgājusi tālāk. Ja mēs salīdzinām sevi ar jebkuru citu Eiropas valsti, tad šajā kontekstā Latvijā ļoti daudzu iespēju nav.
Mēs ļoti gribētu, lai valsts pieslēdzas, palīdz. Šobrīd tā nenotiek.
Piemēram, visā pasaulē pie komplicētas Pārkinsona slimības ir dziļās smadzeņu stimulācijas operācijas. Lietuvieši to taisa 250 pacientiem gadā, kamēr latviešiem tie ir divi pacienti gadā… Un, kad mēs skatāmies Eiropas kontekstu, saprotam, ka esam stipri iepalikuši, par gadiem 10–15.
Un te sāp sirds, jo gribam būt labi ārsti un saviem pacientiem sniegt tādu dzīvildzes kvalitāti, kāda ir citur pasaulē.»
Lai uzlabotu situāciju un cīnītos par savām tiesībām, ārste aicina savus pacientus, viņu radiniekus piedalīties Parkinsona slimības pacientu biedrības veidošanā. «Ikviens, kurš ir ieinteresēts darboties šādā biedrībā, aicināts rakstīt uz e-pastu: [email protected].»
