Vai tiešām acis no saules tik rūpīgi jāsargā?
Ģeogrāfiskā novietojuma ziņā mēs dzīvojam brīnišķīgā vietā. Virs Latvijas ir samērā biezs atmosfēras slānis, kas tomēr sargā mūs no stipru ultravioleto (UV) staru nokļūšanas uz zemes.
Arī zinātniski pierādīts, ka ziemeļu puslodes cilvēkam ne tikai nevajag nemitīgi slēpties no pavasara un vasaras saules gaismas, bet tā acīm ir pat nepieciešama.
Saules gaisma nelielās devās mazina acs, muskuļu un nervu saspringumu. Jo vairāk netiešas saules gaismas uzņem acs, jo labāk darbojas mūsu organisma bioķīmija un asāka ir redze. Dienā dāsni uzņemta saules gaisma uzlabo acs spēju redzēt krēslā un tumsā. Savukārt, kad ilgstoši nēsātas saulesbrilles, bieži būts tumšās telpās vai tu pārvietojies ar auto, kam ir tonēti stikli, acis kļūst jutīgas pret gaismu, un redze – īpaši krēslas laikā – pasliktinās.
Cilvēks, kura acis nepietiekami saņem saules gaismu, spožā dienā jūt pat sāpes.
Veidojas apburtais loks: viņam šķiet, ka no gaismas vēl vairāk jāsargājas, bet tās trūkums vājina redzi. Tādēļ Latvijā pārspīlēt ar saulesbriļļu lietošanu nav vēlams.
Tad kāpēc vajadzīgas saulesbrilles?!
Būtiskākais iemesls, kādēļ tās tika radītas, ir pasargāt acis no pārāk spēcīga ultravioletā starojuma un ļoti spilgtas saules gaismas. Pie mums saulesbrilles vērts valkāt izteikti saulainās vasaras dienās un, jo īpaši, ja uzturies ārā dienvidū.
Baltas smiltis, pludmale, ūdens tuvums saulainā laikā atstaro gaismu, un mūsu acis, saulesbriļļu neaizsargātas, var saņemt pārlieku spēcīgu ultravioletās gaismas starojumu.
Turklāt atšķirībā no ādas, kas ātri vien liek manīt, ka ir apdegusi – tā sūrst, ir sarkana un vēlāk lobās –, acis ir daudz pacietīgākas. Tās kaitējuma sekas uzkrāj klusējot un parasti tikai vecumdienās liek par sevi manīt – veidojas katarakta, tīklenes bojājumi.