Lai gan ar vārdu atkarība mēs visbiežāk asociējam aizraušanos ar alkoholiskajiem dzērieniem un aizliegtām vielām vai azartspēlēm, patiesībā tikpat nopietna ir atkarība arī no darba.
«Darbaholiķis ir tas pats, kas alkoholiķis,
un 90 procenti darbaholiķu ir alkoholiķu bērni. Starp alkoholiķi un darbaholiķi ir tikai viena atšķirība – viens naudu aiznes un nodzer, otrs naudu atnes. Abi ir nervozi, nav lietojami, un abiem ir problēmas – kuņģa čūla, gremošanas un seksualitātes traucējumi, abi nepiedalās ģimenes dzīvē un ir disfunkcionāli partneri,» saka Ināra Vārpa.
«Patiesībā atkarība ir bērnišķība,» skaidro speciāliste. «Atkarīgam cilvēkam ir personības traucējumi, kas saistīti ar traumatiskiem personības attīstības apstākļiem. Un tie rada traucējumus domāšanas, emociju un uzvedības līmenī. Tad rodas cilvēks duršlaks – sietiņš –, un šos caurumiņus viņš aizlipina ar kādu no atkarībām. Lai gan pēc pases un miesas pieaudzis cilvēks, viņā dzīvo maza meitenīte vai mazs puikiņš, kas dara blēņas un tādā veidā ar kādu no atkarībām sevi it kā ārstē. Sevi attaisno – neesmu nekāda dzērāja, bet eju uz vīna klubu vai arī iemīlējos Andrītī, jo Jānītis vairs nav interesants…» tā Vārpa.
Viņa uzsver – ārstējot atkarību, viņas galvenais interešu objekts ir pats cilvēks. «Kālab viņš nodara sev pāri? Kālab cieš? Jo
jebkuras atkarības pamatā ir autoagresija jeb darīšana sev pāri
– tas nozīmē, ka cilvēks nav labs draugs pats sev. Konfliktē ar sevi un iekšējo konfliktu mēģina risināt ar dzērienu, ar azartspēlēm, ar darbu,» uzsver Ināra Vārpa.
Sarunu ar Ināru Vārpu lasi žurnālā «Ievas Stāsti» un digitālajā žurnālā «Santa+»!