Rīga +10°C 
Novērtē rakstu
-
6
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
– Cik biežs klepus bērnam ir norma?
– Gada aukstajā periodā pirmsskolas vecuma bērni, kas apmeklē bērnudārzu, var klepot pat katru mēnesi. Ja klepus ilgst 7–10 dienas un bērnam nav citu sūdzību un temperatūras, par to vispār nav jāraizējas un nekādas zāles nav jālieto. Galvenais rūpēties, lai bērns uzņem pietiekami daudz šķidruma, lai pārmērīgi nepārkarst, nesasvīst vai neatdziest, kā arī jāizvairās no pārmērīgām fiziskām aktivitātēm. Taču ārā bērns noteikti drīkst iet, it īpaši tad, ja jauks laiks.
– Parasti, tiklīdz mamma izdzird klepošanu, tā sāk bērnam dot dažādus pretklepus sīrupus.
– Kā jau teicu – bez tā var iztikt. Diez vai sīrupi spēs klepu izārstēt, lai gan neko sliktu arī nenodarīs.
Sīrupi tikai atvieglo simptomus, nevis ārstē klepu.
Ja bērns ieklepojas līdz 10–11 reizēm dienā, tam var nepievērst uzmanību un pie ārsta neiet, jo ir pētījumi, kas pierāda, ka pat pilnīgi veseli bērni ik pa laikam ieklepojas un tas vispār neko nenozīmē.
– Un kad būtu jāsāk uztraukties?
– Mammai jākļūst uzmanīgai tad, ja bērnam klepus VIENMĒR ir ilgāks par divām, trim nedēļām. Šeit uzsvars liekams tieši uz vārdu vienmēr, jo, ja bērns tikai vienreiz gadā klepo ilgāk par divām nedēļām un nav papildu sūdzību, tad par to nav jāsatraucas.
Savukārt, ja mamma jau vairākas reizes ievērojusi, ka bērnam klepus bieži atkārtojas, norit ilgu laiku un to nav iespējams izārstēt bez antibiotikām vai inhalācijām, tad gan noteikti jāvēršas pie plaušu speciālista vai alergologa un jāveic izmeklējumi, lai saprastu, kāds tam cēlonis un ko darīt.
Pie speciālista noteikti būtu jāvēršas arī tad, ja klepus ir ar sēkšanu, kas izpaužas kā svilpjoša skaņa no krūtīm, kura rodas elpceļu sašaurinājuma dēļ (parasti vai nu uz vīrusu fona vai pēc kontakta ar spēcīgu alergēnu), un noteikti tad, ja bērnam dzīvē bijušas vismaz trīs sēkšanas epizodes.
– Citreiz mamma tā arī saka: «Klepus manam bērnam ir vājā vieta!» Uz ko pārējie atbild: «Nē, tu pati vienmēr bērnam ielaid to klepu!»
– Jā, tiešām ir bērni, kuriem to var saukt par vājo vietu, taču tad vienmēr jāmeklē izskaidrojums! Jo klepum vienmēr būs kāds cēlonis!
Ir bērni, kuri ir uzņēmīgāki pret vīrusu infekcijām – viņi daudz vieglāk inficējas ar elpceļu vīrusiem. Ir arī bērniņi, kuriem piemīt tendence uz bronhu obstrukciju, un viņiem ikviena vīrusu infekcija provocē izteiktu iekaisuma procesu elpceļu gļotādā – ar gļotādas tūsku, krēpu atdalīšanos.
Ja šie bērni nelieto speciālus pretiekaisuma medikamentus, tad var klepot mēnešiem.
Pats sliktākais, ka ilgtermiņā šiem bērniem attīstās neatgriezeniskas izmaiņas elpceļos, ko mēdz saukt par elpceļu remodelingu. Viens no biežākajiem klepus cēloņiem – ģimenē ir nosliece uz alerģijām. Atsevišķs stāsts ir priekšlaikus dzimušie bērniņi – jo agrāk pirms noteiktā laika bērns piedzimis, jo augstāks ir risks, ka viņam turpmāk dzīvē būs elpceļu problēmas, ka biežāk būs elpceļu infekcijas, ka tās noritēs smagāk, ka viņam būs sliktāka plaušu funkcija.
Vājo vietu un gēnus bērnam nav iespējams mainīt, bet tas, ko vecāki gan var ļoti ietekmēt – tā ir bērna pārāk agra laišana bērnudārzā!
Pārāk agrīns un pārāk biežs kontakts ar vīrusu infekcijām var kaitēt bērna veselībai!
Arī psiholoģiski un emocionāli bērni līdz trīs gadu vecumam nav gatavi sākt bērnudārza gaitas. Pārāk agra atdalīšanās no mammas bērnam rada lielu stresu. Un, ja cilvēks ir hroniskā psiholoģiskā stresā, imūnsistēma jebkuram – gan pieaugušajam, gan bērnam – strādā daudz sliktāk. Turklāt maziem bērniem pati imūnsistēma arī nav līdz galam nobriedusi. Ja ģimene spēj pārkārtot savu dzīvi tā, ka bieži slimojošs bērns līdz 3–4 gadu vecumam varētu vēl neiet uz bērnudārzu, mēs, bērnu ārsti, to ļoti iesakām!
Biežas elpceļu infekcijas var izraisīt arī nelabvēlīgi apkārtējās vides apstākļi, piemēram, bērns ir pakļauts pasīvajai smēķēšanai vai pelējumam iekštelpās. Bērna elpceļu veselību noteikti ietekmē fakts, ka ģimene nav fiziski aktīva, brīvo laiku pavada pie televizora vai datora, nevis ārā svaigā gaisā, un ir liekais svars.
Ja bērns nav fiziski aktīvs, viņš nerūdās un imūnsistēma nespēj tik labi pretoties vīrusiem.
Arī plaušām svaigā gaisā vajag izvēdināties, jo telpās sīko putekļu daļiņu, kuras mēs ieelpojam, ir vairāk, un skābekļa – mazāk. Piemēram, Somijā jau pirms vairāk nekā 20 gadiem veiktā pētījumā tika apkopoti dati, kas pierādīja, ka tie bērni, kuri vasaras pavada ārpus pilsētas, slimo mazāk! Tā jau kļuvusi gandrīz par valsts līmeņa rekomendāciju, un es arī saviem pacientiem to atgādinu – bērniem vasaras jāpavada laukos!
– Vīrusu sezonā daudziem bērniem klepus ieilgst pat mēnesi un vairāk.
– Tā var būt, un arī pieaugušajiem pēc kāda īpaši nejauka vīrusa ļoti ilgstoši pieturas klepus. Ja cilvēks pirms tam ir bijis pilnīgi vesels, tad tās 4–6 nedēļas viņš drīkst arī klepot, un lielam satraukumam nav pamata. Bet te ir ļoti svarīgs nosacījums – kaut palēnām, tomēr ir jākļūst labāk! Jābūt lēnai, pozitīvai dinamikai, un visādi citādi cilvēkam jājūtas labi. Savukārt, ja klepus tomēr ir ļoti mokošs un ir sajūta, ka stāvoklis vispār neuzlabojas, noteikti jāiet pie ģimenes ārsta.
Viena lieta ir tā, ka bērna klepus uztrauc mammu, bet otra – ģimenes ārsts novērtē, ka bērna veselības stāvoklis visādi citādi ir labs. Vai – gluži otrādi – bērns nemaz tik ļoti neklepo, taču ģimenes ārsts pēc kādām pazīmēm redz, ka radušās nopietnas problēmas un jāveic papildu izmeklējumi, piemēram, rentgens.
Ilgs un biežs klepus bērnam var būt arī dažādu nediagnosticētu slimību pazīme, piemēram, to var izraisīt atviļņa slimība.
Ir gadījies tā, ka bērns ilgstoši klepo, īsā laikā atkārtojas vairāki plaušu karsoņi, un beigās izrādās, ka elpceļos ir svešķermenis! Bērns bijis aizrijies, bet tam nav pievērsta pienācīga uzmanība, un turpmākā slimošana netiek sasaistīta ar šo aizrīšanās epizodi. Tāpēc ir ļoti svarīgi precīzi atbildēt uz visiem ārsta uzdotajiem jautājumiem un atcerēties – lai gan mūsdienu medicīnā ir daudzas un dažādas modernas tehnoloģijas, tik un tā pirmais diagnozes noteikšanas instruments ir detalizēta slimības vēstures noskaidrošana.
Tāpēc, lai saruna būtu jēgpilna, mēs lūdzam vecākiem jau pirms došanās pie ārsta pildīt arī klepus dienasgrāmatu, kur tabulā pa datumiem jāfiksē – vai bijis klepus, kāds tas bijis, kā mainās dinamikā, vai bijušas citas sūdzības, kādas zāles lietotas. Tas ļoti labi palīdz ārstam ātri saprast kopainu.
Arī ģimenēm, kurās ir vairāki bērni, iesakām to darīt, jo var gadīties, ka mammai viss sajūk – kurš saslima pirmais, kurš pēc tam, kuram bija iesnas, kuram ne. Vislabāk būtu vakarā apsēsties un sarakstīt, kā kuram bērnam pa dienu gājis. Jo sarunā ar mammu ārsts ne vienmēr var skaidri saprast, kā tās divas, trīs nedēļas klepus noritējis, un atkarībā no tā brīža dzīves uztveres un garastāvokļa mamma var situāciju novērtēt pārāk pozitīvi vai – gluži otrādi – neobjektīvi pasliktināt.
– Vai klepus var ieilgt arī tāpēc, ka mamma pirms tam bērnu nav pareizi ārstējusi? Piemēram, ar klepus veidam neatbilstošu sīrupu?
– Tādu medikamentu – uz pierādījumiem balstītu un ar lielu efektivitāti – klepus ārstēšanai patiesībā ir ļoti maz.
Vairumā gadījumu parasts vīrusu izraisīts klepus veselam, normālam bērnam pāriet pats no sevis, dzerot pietiekami daudz šķidruma.
Jā, protams, ja klepus ir mitrs, atkrēpojošs, var lietot dabiskus vai ķīmiskus atklepojošus līdzekļus. Tie klepošanu atvieglo, taču teikt, ka tādēļ bērns daudz ātrāk izveseļosies, īsti nevar. Izraēlā veiktā pētījumā atklāts, ka nealerģiskiem pacientiem akūts klepus ātrāk mazinās no medus, tā ka mūsu latviešu vecmāmiņu recepte – silts piens ar medu – arī var palīdzēt. Bet to drīkst izmantot bērniem, kuri nav alerģiski un kuri sasnieguši vismaz divu, trīs gadu vecumu. Turklāt jāatceras, ka medus labās īpašības zūd, ja to pievieno dzērienam, kura temperatūra pārsniedz 40–50 grādus.
Klepus sīrupi var nepalīdzēt, bet kaitējumu tie arī noteikti nenodarīs. Taču tas, kas var patiesi kaitēt, ir nepareiza antibiotiku lietošana, piemēram, gadījumos, kad tas nebija vajadzīgs, vai lietošana pārāk mazās devās, vai arī pārāk īsu laiku, kas var veicināt mikroorganismu rezistences attīstību. Vispār es teiktu, ka antibiotikas klepus ārstēšanā ir pēdējais solis, nevis ikdienas norma.
Bērniem līdz pusaudžu vecumam noteikti neiesaku lietot arī medikamentus – klepus nomācējus.
Ja pieaugušajam ir ļoti sauss, kairinošs, neproduktīvs klepus, kas traucē naktsmieru, ārsts var šādas zāles izrakstīt, bet ne bērniem. Jo viņiem tās praktiski neiedarbojas un var izraisīt bronhu sašaurināšanos, kas būtībā rada stāvokļa pasliktināšanos.
– Mammu vidū klīst runas, ka ieilguša klepus ārstēšanā izmantotie inhalējamie medikamenti bojā bērna zobus.
– Šis stāsts jāsadala divās daļās. Pirmā: ja medikaments ir inhalāciju formā – aerosola inhalators vai medikaments šķidrā veidā izmantojams miglotājā –, tad klepus gadījumā bērnam šāda veida zāles ir daudz labākas nekā iekšķīgi lietojamās, kurām lielā devā jānonāk kuņģī, jāuzsūcas asinīs un tikai tad jānonāk plaušās.
Ja var izvēlēties – inhalēt vai dzert –, labāk izvēlamies inhalēt!
Otrā sadaļa: vienmēr pēc jebkurām medikamentu inhalācijām ārsti iesaka kārtīgi izskalot muti vai iztīrīt zobus. Ja bērns ir ļoti mazs – var iedot padzerties ūdeni un lūgt, lai to pēc tam izspļauj ārā. Jo ir inhalējamie medikamenti, kuri mutē rada skābu vidi, kas patiešām var kaitēt zobiem. Taču muti izskalot rekomendē ne tik daudz zobu bojāšanās dēļ, cik tādēļ, lai medikamenta daļiņas nepaliktu mutē un lai izvairītos no jebkādām iespējamām blakusparādībām.
Vēl noteikti gribu atgādināt, ka miglotājos drīkst izmantot tikai fizioloģisko šķīdumu vai speciālos medikamentus un nekādā gadījumā – tējas vai Borjomi minerālūdeni! Inhalēt drīkst tikai to, kas ir sterilā iepakojumā un nav atvērts ilgāk par 24 stundām!
Raksti klepus dienasgrāmatu!
Izveido tabulu ar šādām ailēm:
- datums;
- klepus – kāds un kad;
- sēkšana – bijusi vai nē;
- iesnas – kādi bija izdalījumi no deguna un cik daudz;
- drudzis – kāda bija temperatūra un kad;
- ārstēšana – kādi līdzekļi lietoti, cik daudz un kad.
SVARĪGI!
Visi simptomi jāapraksta dinamikā jeb jāraksturo sīki un smalki, lai saprastu, vai klepum piemīt tendence pastiprināties, nemainīties vai laboties.
