Mūžīgā tēma — vitamīni. Vajag vai nē?

– Zinu daudzus savus radus un paziņas, kas kā zvērināti vitamīnu ripiņu aizstāvji rudenī un ziemā ķeras pie šī salmiņa, bet es spurojos pretī – negribu! Profesor, kā jūs mani, skeptiķi, pārliecinātu, ka vitamīni tomēr ir vajadzīgi? Un – vai tiešām ir?

– Mans uzskats – mūsdienās vitamīni spēlē galvenokārt profilaktisku lomu vai arī ir nepieciešami tad, kad kāda iemesla dēļ ir kāda konkrēta vitamīna trūkums organismā. Bet būtībā vitamīni ir strīdiem un arī atklājumiem apvīts temats.

Kas vispār ir vitamīni?… Tās ir organiskās vielas, no kurām ne visas mūsu organisms pats spēj visas saražot, bet kas ir ļoti vajadzīgas, lai šūnas normāli funkcionētu.

Citi lasa

Marta Kalniņa

Karaliskā ģimene

Brīvdienās apzaguši princi Viljamu un princesi Keitu

Zane Piļka- Karaļeviča

Attiecības

Samanta dīvas tērpā dodas uz neparastu randiņu ar vīru. Viņu izvēle pārsteidz!

Ineta Meimane

Personības

Laura Vizla par pagātni, skaisto dzīvi un Porziņģi: Šo šķiršanos nevērtēju kā zaudējumu

Vitamīni aktivē imūnsistēmu, veicina tauku, ogļhidrātu un olbaltumvielu vielmaiņu, nodrošina labāku skābekļa izmantošanu audos, stimulē vajadzīgo vielu uzsūkšanās procesus no zarnām, aktivizē dažādu fermentu darbību, piedalās asinsrades un asinsreces procesos un dažādu minerālvielu vielmaiņā… Tātad – labo darbu ir daudz!

Zem virsraksta vitamīni var ierindot pat 20 vielas, un katrai ir kāda loma cilvēka ķermeņa funkcionēšanā.

Pirmais vitamīns, ko atklāja, bija B₁. To 1911. gadā paveica poļu izcelsmes amerikāņu bioķīmiķis Kazimirs Funks – viņš vitamīnu izdalīja no kviešu dīgstiem un nosauca to par dzīvības amīnu. Tātad no vārdiem vita jeb dzīvība un amīns – ķīmisks savienojums. Tiesa, ne visi vitamīni pēc savas uzbūves ir amīni, tiem ir dažādas ķīmiskās formulas. Savukārt nosaukumi vitamīniem doti pēc slimības, kuru atklātā viela novērš. Piemēram, Funks atklāja, ka B₁ vitamīns dziedina no neiroģeneratīvas slimības beriberi, kuru izraisa ilgstošs B₁ trūkums organismā, kas izpaužas ar novājēšanu, nepietiekamu sirdsdarbību, jušanas traucējumiem un pat ekstremitāšu paralīzi.

Tiesa, vienam vitamīnam var būt vairāki nosaukumi. Tie radušies tāpēc, ka pēc Funka atklājuma sākās vitamīnu bums – daudzi zinātnieki vienlaikus metās vitamīnus pētīt, un katrs pētnieks, kurš kaut ko atklāja, deva vielai savu nosaukumu.

Jāteic, ka vitamīni ir tā zāļu grupa, kas saņēmusi visvairāk Nobela prēmiju – veselas četras –, un vitamīnu slavas ēra bija pagājušā gadsimta 20. un 30. gadi. Tieši tad notika lielākie atklājumi.

– Ko zinātnieki pierādīja?

– Ka vitamīni spēj atrisināt daudzas problēmas, kas rodas avitaminozes jeb vitamīnu deficīta dēļ. Tagad bieži sastopams uzskats, ka vitamīniem piemīt placebo efekts, taču zinātniski tam ir ļoti racionāls pretarguments. Proti – mūsdienās mēs dzīvojam daudz labāk un ilgāk, nekā ļaudis dzīvoja, piemēram, pēc Pirmā pasaules kara vai vēl senāk. Ja jūs apjautātu vairākus mūsdienu ārstus, neviens no viņiem jums nepateiktu, ka pēdējā laikā ir redzējis kādu cilvēku ar avitaminozi. Bet pirms daudziem gadu desmitiem avitaminoze bija.

Piemēram, ar cingu jeb skorbutu, kas rodas C vitamīna trūkuma dēļ, mūsdienās vairs neslimo, bet agrāk tā bija ļoti izplatīta kaite, no kuras cilvēki mira – tā radīja nespēku, smaganu asiņošanu, sāpes kaulos un locītavās, iekšējus asinsizplūdumus, muskuļu atrofiju, zobu izkrišanu…

Starp citu, portugāļu jūras braucējs Magelāns ceļojumā apkārt pasaulei divos gados no 230 jūrniekiem zaudēja 208 spēcīgus vīrus, viņi nomiruši no cingas. Arī rahīts maziem bērniem agrākos laikos visai bieži radās galvenokārt izteikta D vitamīna trūkuma dēļ. Tātad iespējas uzņemt vitamīnus bija ierobežotas, un tas ļoti būtiski iedragāja cilvēku veselību. Šodien mēs dzīvojam labi, izteikta vitamīnu trūkuma nav, tāpēc mums liekas, ka bez vitamīniem var iztikt.

Vitamīnu ābecīte

Vitamīniem var būt dažādi nosaukumi!

Taukos šķīstošie

• A vitamīns – 3-dehidroretinols, retinoīds, retinols, retinola acetāts, retinola palmitāts, karotenoīds.
• E vitamīns – α-tokoferols, β-tokoferols, γ-tokoferols.
• D vitamīns – 1,25-dihidroksiholekalciferols, 25-hidroksiholekalciferols, α kalcidols, kalcifediols, kalcipotriols, kalcitriols, holekalciferols, dihidrotahisterols, ergokalciferols, parikalcitols.
• K vitamīns – fitonadions (K₁), menakvinons (K₂), menadions (K₃), menadiola acetāts (K₄), 4-amino-2-metil-1-naftols (K₅).

Ūdenī šķīstošie

• B₁ – tiamīns.
• B₂ – riboflavīns, G vitamīns, laktoflavīns.
• B₃ – niacīns, niacinamīds, nikotīnskābe, PP vitamīns.
• B₅ – pantotēnskābe, kalcija D-pantotenāts, D-pantenols, pantotenols.
• B₆ – piridoksīns.
• B₇ – biotīns, koenzīms R, H vitamīns, W faktors.
• B₉ – folijskābe, 5-metiltetrahidrofolāts, folacīns, folāts, L metilfolāts.
• B₁₂ – ciānkobalamīns, hidroksokobalamīns, metilkobalamīns.
• C – askorbīnskābe.

Avots: Doctus

– Bez vitamīniem tabletēs gan jau var iztikt! Ar noteikumu, ka uzņem visu nepieciešamo ar uzturu.

– Tieši tā, galvenajam vitamīnu ieguves veidam būtu jābūt daudzveidīgam un kvalitatīvam uzturam. Bet ir situācijas, kad pārtiku nevar uzņemt tik sabalansēti, kā vajadzētu. Piemēram, ja cilvēkam ir izoperēts kuņģis vai ir kāda hroniska zarnu trakta vaina – Krona slimība vai čūlainais kolīts, hroniska caureja –, viņam ir uzturvielu uzsūkšanās traucējumi, kas ietekmē arī vitamīnu nokļūšanu organismā.

Arī cilvēks pēc insulta un citām nopietnām kaitēm nespēj pilnvērtīgi uzņemt visu, kas nepieciešams, jo tīri fiziski ēst ir grūti. Tādās, lūk, situācijās, organismam jāiet palīgos.

Vēl – dažkārt dzirdēts uzskats, ka kāds vitamīns ir modes lieta, bet patiesībā – gluži vienkārši nepieciešamība. Jūs jau varbūt nojaušat, ka runāju par D vitamīnu. Kā zināms, to mūsu āda ražo saules ultravioleto staru ietekmē. Kāpēc pēkšņi izjūtam tā trūkumu? Lai atbildētu, mums atkal jāpalūkojas vēsturē…

Agrāk, vēl pirms piecdesmit un simts gadiem, lielākā daļa cilvēku bija laucinieki, strādāja ar dakšu, izkapti un lāpstu zem klajas debess. Tagad laucinieku skaits ir sarucis, un tie paši, kas ir, savas saimniecības modernizējuši un ikdienu pavada, sēžot modernos traktoros, ultravioleto staru necaurlaidīgu stiklu ieskauti. Savukārt pilsētnieki sēž ofisos pie datoriem.

Cilvēki neredz saulīti – tur tā bēda, kāpēc veidojas D vitamīna trūkums. Taču ar D vitamīnu ir viens BET! Tā kā tas ir taukos šķīstošs, vispirms vajadzētu noteikt, tieši cik daudz tā trūkst.

Mums katram zemādā ir kāds tauku slānītis, un taukos šķīstošie vitamīni – K, E, D un A – šajos tauciņos uzkrājas, veido noliktavu jeb depo. Taču kas par daudz, tas par skādi, tāpēc jāuzmanās no pārdozēšanas un jālieto tik, cik katram vajadzīgs. Un vislabāk ar ārsta ziņu. Runājot par D vitamīnu, cilvēki bieži prāto – kādu tieši preparātu izvēlēties? Konceptuāli tam nav lielas nozīmes, bet drošāki viennozīmīgi būs recepšu preparāti, kam piešķirts zāļu statuss. Un – arī lētāki. Turklāt no koncentrētāka sastāva līdzekļa būs arī lielāka jēga, ātrāks rezultāts.

– Pieminējāt arī A un E vitamīnu. Neesmu dzirdējusi, ka kāds tos speciāli lieto.

– A vitamīns rodas dzīvnieku audos retinola veidā, un, tā kā tas ir taukos šķīstošs, lai A vitamīns caur zarnu gļotādu nonāktu tur, kur to gaida, tas jāuzņem kopā ar taukvielām. Būtiska nianse – A vitamīns nav sastopams augu izcelsmes produktos, bet aknas to spēj sintezēt no augu krāsvielas bēta karotīna. Tātad jāgrauž burkāni! Tā, starp citu, ir viena no manām bērnības traumām, toties zinu – A vitamīna man nav trūcis.

Mūsu platuma grādos pietiek ar vitamīniem, kuros ir ne vairāk par 10 sastāvdaļām.

A vitamīna galvenais darbiņš ir strādāt par labu redzei – tas tiek izmantots tīklenes pigmentu veidošanā, lai novērstu nakts aklumu jeb – kā tautā mēdz sacīt – vistas aklumu, kad grūti saredzēt krēslā. Dikti vajadzīgs A vitamīns ir arī ādai, epitēlijaudiem un gļotādai – gan acīs, gan elpceļos, gan gremošanas traktā, gan urīnceļos…

Ja A vitamīna ir par maz, bojātās epitēlija šūnas biežāk inficējas, pie tām naskāk pieķeras dažādu slimību izraisītāji, tāpēc A vitamīnu mēdz dēvēt par antiinfekcijas vitamīnu. Tāpat tam ir būtiska loma, lai veidotos vīriešu dzimumhormons testosterons un spermatozoīdi, lai bērniem attīstītos kauli.

Pierādīts arī, ka A vitamīna uzņemšana samazina risku, ka radīsies aizkuņģa dziedzera vēzis, jo šim vitamīnam piemīt antioksidanta īpašības.

Taču – kā jau teicu, taukos šķīstošos vitamīnus ir diezgan viegli pārdozēt. Šeit man nāk prātā kāds stāsts iz dzīves. Kāda modīga biedre vēlējās skaisti brūnganu ādu ar iedeguma efektu, solāriju tolaik nebija, un viņa katru dienu izdzēra divus ar pusi litrus burkānu sulas. Kas notika? Āda tiešām iekrāsojās, bet vienlaikus notika saindēšanās ar A vitamīnu, aknas tā toksiskuma dēļ aizgāja bojā, un sieviete nomira. Tāpēc A vitamīns jālieto tad, kad tas ir tiešām vajadzīgs, nevis smukuma pēc.

Tāpat ar A vitamīnu jābūt piesardzīgām sievietēm, kas gaida bērniņu, jo, ja to uzņem par daudz, tas var atstāt negatīvu iespaidu uz augli – paaugstinās dažādu iedzimtu anomāliju risks.

– Bet kad tā tieši var trūkt?

– Biežāk, ja ir gremošanas traucējumi, nepietiekams uzturs, uzsūkšanās traucējumi, piemēram, celiakija, kad glutēns bojā tievās zarnas gļotādu. Bet visādi citādi trūkumam nevajadzētu būt, jo pārtikas produktos A vitamīns ir diezgan daudz sastopams.

– Ja kāds, gluži kā jūs, neieredz burkānus, ar ko vēl var uzņemt A vitamīnu?

– Tad var ēst cūku un liellopu aknas, zivis, piemēram, foreli, lasi, arī olas, sviestu, krējumu, biezpienu, bietes, kāpostus. Savukārt bēta karotīns visvairāk ir žāvētās aprikozēs, burkānos, pētersīļos, spinātos, salātos.

Kas attiecas uz E vitamīnu… Tas bija viens no pirmajiem vitamīniem, kam atklāja antioksidantu īpašības, un mūsdienās zinātnieki vienojušies, ka E vitamīns ir viens no spēcīgākajiem antioksidantiem, kas aizsargā šūnas no bojājumiem. Vēl to dēvē par antisterilitātes vitamīnu vīriešiem – ir pētījumi, ka E vitamīns var veicināt auglību, tāpēc tas var būt noderīgs pāriem, kas plāno bērniņu.

Līdzīgi kā A vitamīns, arī E vitamīns aizsargā, nostiprina gļotādu un palīdz uzturēt labu ādas stāvokli.

Kādā metaanalīzē, kas publicēta 2017. gadā, secināts, ka E vitamīna koncentrācija asinīs resnās zarnas vēža pacientiem ir zemāka nekā veseliem cilvēkiem, tāpēc ir pamats domāt, ka pazemināts E vitamīna līmenis varētu būt viens no resnās zarnas vēža riska faktoriem. Arī izskatot vairāk nekā 3700 dzemdes kakla vēža gadījumu ar vairāk nekā 6300 lielu kontroles grupu, secināts, ka E vitamīna pietiekama uzņemšana var samazināt dzemdes kakla vēža risku. Vēl konstatēts, ka gados vecākiem ļaudīm ar Alcheimera slimību E vitamīna koncentrācija asinīs ir zemāka. Tātad, uzņemot E vitamīnu, ir cerība, ka prāts ilgāk paliks skaidrs.

– Tad jāēd rieksti!

– Tas ir viens variants. Bet E vitamīnu bagātīgi satur arī nerafinētas augu eļļas – sojas, olīvu, saulespuķu, zemesriekstu, smiltsērkšķu… Arī dārzeņi – kāposti, salāti, zaļie zirnīši, spināti, pētersīļi. Mazāk, bet tomēr – gaļa, olas, piens… Aptiekās A un E vitamīns kā jau taukos šķīstošs pārītis visbiežāk nopērkami kopā – tie savienoti eļļā, jo A vitamīns pats par sevi ir ļoti nestabils, tādēļ tam vajadzīgs draudziņš. Parasti šo savienojumu nozīmē, ja ir kādas gļotādas vai ādas kaites.

Bet atkārtošos – taukos šķīstošie vitamīni organismā uzkrājas un var radīt lielas nepatikšanas, tāpēc labāk tos uz savu galvu nelietot.

Tas pats attiecas uz K vitamīnu. Tas nepieciešams asinsrecei un kalcija saistīšanai kaulos un citos audos, taču ar K vitamīnu disonē daudzi medikamenti – piemēram, antikoagulanti jeb asinis šķidrinošie preparāti –, tāpēc tā noteikti nav viela, kas paredzēta rutīnas lietošanai.

– Cik zinu, cilvēkiem ļoti patīk B vitamīni. Būšot stiprāki nervi, nesāpēs mugura!

– Jā, B grupas vitamīni patiesi ir nervu vitamīni, jo tie piedalās neiromediatoru sintēzē – tās ir īpašas ķīmiskas vielas, kas dabiski veidojas nervu sistēmā, ļaujot nervu šūnām savstarpēji sazināties. Bet tiem ir arī vēl citi pienākumi…

B vitamīni palīdz mazināt nervos iekaisumu, iesaistās muskulatūras darbībā, asinsrades sistēmā, gādā par imunitāti un enerģiju, labu miegu.

Ir pat izstrādāti speciāli B vitamīnu kompleksi, piemēram, Neurorubine, ko lieto pie pavājinātas smadzeņu darbības vai perifēro nervu iekaisumiem.

Bet arī te jāuzmanās, jo, piemēram, B₁ vitamīns jeb tiamīns ir izteikti alerģisks un ne visi to panes. Alerģijas gadījumā rodas ādas reakcija – nieze, izsitumi uz ādas. Dažkārt B₁ vitamīnu nozīmē lietot injekciju veidā, piemēram, pie akūtām muguras sāpēm, kas radušās nerva iekaisuma dēļ. B₁ deficītu medicīnā saista arī ar sirds mazspējas risku.

Atsevišķi izdalīts ir arī vitamīns B₂ jeb riboflavīns. Tas ir svarīgs mielīna jeb īpaša taukaina nervu apvalciņa veidošanās procesā, tāpēc šī vitamīna trūkumu mēdz saistīt ar paaugstinātu multiplās jeb izkaisītās sklerozes risku, kad mielīna defekti samazina nervu iespēju pārvadīt elektriskos impulsus uz smadzenēm un no tām. Tāpat B₂vitamīns var palīdzēt migrēnas sāpju mazināšanā.

Bagātīgs tā avots ir sparģeļi, banāni, pupiņas.

Populārs B grupas vitamīns ir arī B₆ – tas piedalās vielmaiņā un ir dikti nepieciešams sirds kaišu pacientiem, jo nodrošina šūnu barošanos un apgādi ar skābekli. Tā trūkumu saista arī ar nespēku, depresiju, tāpēc pie lielas fiziskās un garīgās slodzes nereti ārsti to iesaka palietot kopā ar magniju.

  – Un B₁₂?

  – Šim zēnam ir divas darbavietas. Viena – tas ir nervu vitamīns kā jau visi B grupas vitamīni. Bet otra – tas piedalās asinsradē un tam ir ļoti liela loma sarkano asinsķermenīšu veidošanā. Galvenokārt šis vitamīns sastopams dzīvnieku izcelsmes produktos – gaļā, olās, piena produktos –, tāpēc biežāk tā deficītu novēro cilvēkiem, kas dažādu pārliecību dēļ atsakās no šiem produktiem. Signāls, ka B₁₂ varētu trūkt, ir miegainība, nogurums, nespēks.

Vēl viens B grupas vitamīns, kas atbildīgs par sarkano asinsķermenīšu veidošanos, ir B₉ jeb folijskābe.

Vienlaikus tā atbildīga arī par normālu galvas un muguras smadzeņu attīstību, tāpēc to ļoti svarīgi uzņemt sievietēm, kas plāno bērniņu un grūtniecības laikā vismaz līdz 12. grūtniecības nedēļai. Pierādīts, ka folijskābes trūkums ir viens no iemesliem, kāpēc bērniņš var piedzimt ar iedzimtiem galvas vai muguras smadzeņu defektiem, piemēram, var veidoties muguras smadzeņu trūce, trūkt galvaskausa velves…

Kad es vēl tikai studēju medicīnu, mani mācīja tāda medicīnas autoritāte kā profesors Kristaps Rudzītis, un viņš allaž uzsvēra: «Katru dienu ir jāēd salāti, jo tie satur folijskābi jeb B₉ vitamīnu.» Es pats to ievēroju līdz šai dienai!

– Kā īsti ir ar C vitamīnu? Vieni saka, ka tas palīdz nesaslimt ar akūtām kaitēm un ātrāk izveseļoties, citi – ka nav nekādas jēgas, jo – lieto vai nelieto – tāpat slimos vienādi ilgu laiku.

– Tam, kuram šī vitamīna ir pietiekami, tiešām nav jēgas.

Jā, viedokļi atšķiras… Piemēram, amerikāņu ķīmiķis un divkārtējs Nobela prēmiju laureāts Lainuss Polings, kurš savulaik bija slavens ar aktīvu vitamīnu un pārtikas piedevu popularizēšanu, uzskatīja, ka katru dienu jālieto grams vai divi C vitamīna un tad varēšot nodzīvot līdz 140 gadiem. Tātad – izdosies pagarināt mūža ilgumu.

Tiesa, viņam pašam izdevās nodzīvot tikai līdz 83 gadu vecumam, tāpēc viņa teorijai nevar ticēt.

Tagadējais uzskats par C vitamīnu ir tāds, ka tas nav tik principiāli vajadzīgs, jo ikdienā to viegli varam uzņemt ar uzturu. Daudz C vitamīna satur mežrozīšu augļi, smiltsērkšķi, upenes, paprika, skābenes, dilles, pīlādži, kivi, kolrābji, citrusaugļi… Ieteicamā dienas deva pieaugušam cilvēkam ir 100 miligrami, ko ar sabalansētu uzturu tiešām nav grūti uzņemt. Savukārt, kas attiecas uz akūtu slimošanu – tad C vitamīns tiešām vajadzīgs lielās devās, vismaz grams dienā vairākas dienas. Ar kādu nolūku tas nepieciešams?

Pirmkārt, C vitamīns darbojas kā antioksidants. Mūsu organisms visu laiku atjaunojas – šūnas atmirst un vietā veidojas jaunas, bet no nolietotajām, bojā gājušajām šūnām rodas produkti, ko gudrā valodā sauc par brīvajiem radikāļiem. Īpaši daudz to veidojas, ja, piemēram, cilvēks saslimst ar gripu vai kādu citu kaiti, bijusi saindēšanās, ja tiek lietoti medikamenti, bijusi radiācijas ietekme – vārdu sakot, radusies masīva šūnu bojāeja. Kas notiek tālāk?

Tā kā tādas organizācijas kā bezdarbnieki mūsu organismā nav, brīvie radikāļi ķeras pie veselajām šūnām un turpina mūs no iekšpuses bojāt.

Lai šo procesu nepieļautu, brīvajiem radikāļiem jādod virsū antioksidanti, jāneitralizē tie. Tāpēc C vitamīns ir ļoti labs!

Otrkārt, C vitamīns strādā kā izejviela virsnieru hormoniem, kas mūsu organismā ir dabīgs pretiekaisuma un pretalerģijas līdzeklis. Un akūtas slimošanas laikā pretiekaisuma vielas mums ir ļoti vajadzīgas, tāpēc C vitamīns ir izcils veids, kā stimulēt to rašanos.

Treškārt – tas tonizē, rada enerģiju, un arī tas palīdz ātrāk atgūties no slimības. Reiz kāds tālbraucējs šoferis man stāstīja, ka reizēs, kad naktīs jābrauc, lai nenāktu miegs, viņš nedzer kafiju, bet apēd citronu ar visu miziņu. Riktīga C vitamīna bumba, un miega vairs nav nevienā acī!

– Man nesen izvērtās diskusija ar draudzeni – viņa savam divgadniekam izvēlas šķīstošo C vitamīnu, bet es labāk atbalstu klasiskos zirnīšus, kādus man bērnībā deva ome, jo esmu izpētījusi, ka tajos ir mazāk palīgvielu. Ko ieteiktu jūs?

– Jā, palīgvielas mums nekādu labumu nedos, tas tiesa, bet ir reizes, kad šķīstošajam C vitamīnam ir labs pielikšanas punkts. Piemēram, veciem cilvēkiem, īpaši, ja ir rīšanas vai košļāšanas traucējumi, iedzert vitamīnu šķidrā veidā būs ērtāk. Arī maziem bērniem labāk patiks iedzert limonādi, jo tabletes viņi nelabprāt ēd. Mīnuss šķīstošajiem – tie var vairāk kairināt kuņģi, īpaši, ja tajā jau ir kāda problēma.

– Vitamīnu nesaskaņas ar zālēm?

– Tādas var būt, un par to farmakoloģijā sarakstītas daudzas biezas grāmatas… Piemēram, antibiotika neomicīns samazina A vitamīna uzņemšanu, bet hormonālās kontracepcijas tabletes var tieši pastiprināt A vitamīna koncentrāciju asinīs. Vēl A vitamīns var samazināt glikokortikosteroīdu pretiekaisuma darbību. D vitamīna efektu savukārt mazina barbiturāti jeb miega līdzekļi, pretkrampju zāles un rifampicīns, ko lieto tuberkulozes ārstēšanai. Arī acetilsalicilskābe jeb aspirīns mazina D vitamīna uzsūkšanos.

Ja lieto E vitamīnu, jāuzmanās ar asinis šķidrinošiem preparātiem, jo lielas E vitamīna devas pastiprina, piemēram, orfarīna iedarbību.

Ja E vitamīnu lieto reizē ar pretvīrusu līdzekļiem, var samazināties asins recēšana. Arī K vitamīns nedraudzējas ar antikoagulantiem jeb asins šķidrinātājiem, jo veicina asins recēšanu, līdz ar to var rasties trombu risks.

B₁ vitamīnu neiesaka lietot līdztekus antibiotikām un neiroleptiskiem līdzekļiem. B₁ vitamīns arī pastiprina miorelaksantu jeb zāļu, kas atslābina muskuļus, darbību. Nistarīns, ko lieto sēnīšu ārstēšanai, samazina B₂ vitamīna efektu, tāpēc zāļu kursa laikā ieteicams uzturā vairāk lietot pienu, zivis, gaļu, pupas.

Taču pats B₂ vitamīns samazina antibakteriālā līdzekļa tetraciklīna efektivitāti.

Lietojot antibiotikas cikloserīnu, penicilīnu, arī imūnsupresantus vai hidrolazīnu, ko izmanto asinsspiediena pazemināšanai, pavājinās B₆ vitamīna koncentrācija asinīs. Arī hormonālie kontracepcijas līdzekļi palielina vajadzību pēc B₆ vitamīna. Taču, piemēram, ja B₆ vitamīna organismā ir par maz, tas var pavājināt antihistamīna jeb pretalerģijas līdzekļu efektivitāti.

– Sanāk, ka, pirms ķeramies pie kāda vitamīna lietošanas, riktīgi jāizshēmo, vai nesanāks pretējs efekts!

– Tas vēl nav viss… Piemēram, metformīns, ko lieto cukura diabēta gadījumā, vājina folijskābes uzsūkšanos. Arī kopā ar folijskābi lietojot antibiotikas kanamicīnu, levomicetīnu, neomicīnu, polimiksīnu vai tetraciklīnu, folijskābes uzsūkšanās samazinās, jo tiek nomākta nepieciešamo fermentu aktivitāte.

Nav vēlams folijskābi lietot reizē arī ar barbiturātu jeb miega zāļu un pretepilepsijas līdzekļiem, jo tas var samazināt zāļu uzsūkšanos. Antibiotikas nomāc zarnu mikrofloru un uzsūkšanās procesam nepieciešamo fermentu aktivitāti, tāpēc arī B₁₂ vitamīns vājāk uzsūksies no gremošanas trakta. Glikokortikosteroīdi, gluži pretēji, veicinās B₁₂ vitamīna uzsūkšanos, tāpēc jāuzmanās, lai nepārdozētu. Tiešām smalkas lietas!

Vai zināji?

Aspirīns un miega zāles kavē D vitamīna uzsūkšanos.

Vēl cilvēkiem jāzina, ka viņu mīļais C vitamīns asinīs samazinās, ja tiek lietots kalcijs hlorīda veidā, arī salicilātu grupas medikamenti (pretiekaisuma līdzekļi), kortikosteroīdi, hormonālie kontracepcijas līdzekļi… Vēl kas – lietojot salicilātus un sulfanilamīdus (pretmikrobu zāles) reizē ar C vitamīnu lielās devās, pieaug šo medikamentu kristalizācijas risks nierēs. Tātad var veidoties nierakmeņi!

Tāpat C vitamīna lietošana mazina antidepresantu un fenotiazīna atvasinājumu, ko izmanto psihisku traucējumu ārstēšanai, efektu, kā arī ietekmē asinis šķidrinošo zāļu varfarīna aktivitāti.

Tāpat pastāv vitamīnu savstarpējā mijiedarbība. Piemēram, lielas B₁₂ un C vitamīna devas var vājināt folijskābes efektu, bet A vitamīns var mazināt D vitamīna efektu. Tāpēc monovitamīnus nevajadzētu kombinēt bez ārsta ziņas, jo vitamīni gluži tāpat kā cilvēki mēdz nesaderēt kopā, ķildoties.

Savukārt kombinēto vitamīnu ražotāji jau ir izpētījuši, kas sader kopā, vai arī – veido speciālas vielu formas, kuras savstarpēji nesajaucas.

– Tieši gribēju vaicāt, ko jūs sakāt par kompleksajiem vitamīniem jeb multivitamīniem?

– Es pieturos pie uzskata, ka kompleksie vitamīni ir profilakses vitamīni. Tāda taktika paredz palietot kompleksos vitamīnus divas reizes gadā aptuveni divu mēnešu kursu – tātad septembrī un oktobrī, tā gatavojoties ziemas sezonai, un martā un aprīlī, lai atkoptos pēc slimībām.

– Un atkal ieslēdzas mana skeptiķes daba… Ja rudenī cilvēks lietojis vitamīnus, ziemā taču nevajadzētu slimot!

– Bet gadās, ne jau visiem izdodas izvairīties no vīrusiem, jo to ietekmē ne jau tikai vitamīnu piesātinājums organismā – arī hroniskas kaites, kas iespaido imunitāti, un citi apstākļi. Arī tad, ja pārtiks tikai no vitamīniem, veselība stiprāka nekļūs!

Nākamais – ko mēs saprotam ar kompleksajiem vitamīniem? No amerikāņiem daudzu gadu garumā pie mums ienākusi mode tirgot un lietot produktus, kuros ir visi iespējamie vitamīni – turklāt sajaukti gan taukos, gan ūdenī šķīstošie – un plus vēl liela daļa Mendeļejeva tabulas.

Mūsu, Eiropas, zinātnieki tomēr uzskata, ka tik kompleksu sastāvu lietot nevajadzētu, jo mēs nedzīvojam apstākļos, kur tā visa varētu tik ļoti trūkt. Turklāt tā ir lieka naudas izmešana. Mūsu platuma grādos pietiktu ar tādiem kompleksajiem vitamīniem, kuros apvienots ne vairāk par desmit sastāvdaļām.

– Kas ir šie desmit lieliskie, kas mums būtu derīgi?

– Man patīk klasika – vecu vecās dražejas, kuru nosaukums sākas ar burtu u. Tajās ir C vitamīns, A un E, B₁, B₂, B₃, B₅ jeb pantotēnskābe, B₆, B₉ un B₁₂ vitamīns. Vitamīnu lodīte uzbūvēta tā, ka aktīvās vielas savā starpā nesatiekas – ir viens vitamīns, apkārt cukuri un ciete, tad nākamais vitamīns, atkal cukura un cietes slānītis, un tā vairākās kārtās.

Ļoti svarīga nianse – jebkuru vitamīnu tablete vienmēr jānorij nesakošļāta, lai aktīvās vielas nesajauktos. Pretējā gadījumā tās var izkauties un radīt neprognozējamus nevēlamus efektus, piemēram, čūlas mutē, un cilvēks var sabīties, ka pievienojusies kāda jauna kaite.

Plus papildus šīm dražejām, pēc ārsta ieteikuma un pamatojoties uz analīžu rezultātiem, var palietot D vitamīnu.

– No kā vēl vitamīnu stāstā būtu jāuzmanās?

– Daudz vitamīnu satur arī dabas produkti. Jā, zināma taisnība ir uzskatā, ka dabīgās aktīvās vielas mūsu organismam ir saprotamākas, pazīstamākas, taču, lietojot ķīmiski sintezētos vitamīnus, jāuzmanās, lai tās pašas vielas lielā daudzumā neuzņemtu arī ar dabas veltēm.

Tāpat uzmanīgākiem jābūt tiem, kas paralēli vitamīniem un dabas veltēm lieto arī zāles pret kādām kaitēm. Jo dabas līdzekļiem ir ļoti daudz komponentu, par ko bieži neaizdomājamies. Piemēram, žeņšeņam ir pat 32 darbīgās vielas – īsts kokteilis! Arī no bišu produktiem kombinācijā ar ķīmiskajiem vitamīniem jāuzmanās, jo, piemēram, ziedputekšņi satur ļoti daudz vitamīnu, un paralēli lietot vēl kaut ko būtu tīrais neprāts.

No sirds uz sirdi

Izklausīšos ķecerīgs, bet jaunajā gadā mums visiem novēlu – lai mazāk jātraucē ģimenes ārsts un retāk jāapmeklē aptiekas! Un, lai tas piepildītos, tev pašai pie tā jāstrādā – jākustas, ik pa laikam jāpalieto vitamīni un jābūt pozitīvai!

 

– Profesors Antons Skutelis