Mutes dobuma iekaisumam jeb stomatītam var būt dažādi iemesli, un līdz ar to arī dažāda ārstēšana. Stomatītu mēdz izraisīt vīrusi, baktērijas, sēnītes, tas var būt arī autoimūnu un gremošanas sistēmas slimību izpausme. Stomatīts neizpaužas tikai izolēti mutē, bet ir saistīts ar vispārējo veselības stāvokli, imunitāti un hroniskām kaitēm.
1. vietā – akūts vai hronisks herpesvīrusa stomatīts
Tas ir visbiežāk sastopamais. Pirmoreiz dabūjot herpesvīrusu, parasti ir slikta pašsajūta, paaugstināta ķermeņa temperatūra, ir sāpīgi kakla limfmezgli un sīki sāpīgi izsitumi visā mutē un uz lūpām.
Proti, vīrusa stomatīta pazīmes ir aftas –
vairākas nelielas, sāpīgas, dzelteni baltas virspusējas mutes gļotādas čūliņas, kuras aptver sarkana apmale un kuras saplūst savā starpā.
Tās sastopamas visā mutē – uz lūpām, mēles un smaganām. Aftas sadzīst apmēram divu nedēļu laikā neatkarīgi no tā, vai tās ārstē vai ne, un arī tad, ja ārstē nepareizi. Taču vīruss paliek organismā un laiku pa laikam var aktivizēties, izpaužoties ar aukstumpumpām uz lūpām, kā arī ar sīkām čūliņām mutē uz smaganām un aukslējām.
Cik bieži vīruss aktivizēsies, atkarīgs no vīrusa veida un cilvēka imunitātes mijiedarbības –
vai tā ir labā stāvoklī, vai organismam netrūkst vitamīnu un mikroelementu, vai nav kādu gremošanas sistēmas traucējumu un pārlieku daudz stresa.
Slimības uzliesmojumu var provocēt arī slikta mutes higiēna, saaukstēšanās, pārsauļošanās, pārslimotas vīrusu elpceļu infekcijas. To var veicināt D vitamīna un omega taukskābju trūkums. Sievietēm biežs iemesls ir dzelzs deficīts, kas nav tik daudz saistīts ar asiņošanu, bet ar dzelzs uzsūkšanās traucējumiem, striktu diētu ievērošanu, veģetārismu un pārtikas nepanesību.
Pie akūta herpētiska stomatīta būs arī pastiprināta siekalošanās.
Tas visvairāk raksturīgs maziem bērniem, jo ar šo vīrusu parasti inficējas pirmsskolas un skolas vecumā, saskaroties ar rokām un rotaļlietām. Arī vecāki, kuriem ir aukstumpumpas, bērnus var aplipināt ar vīrusu, bučojot viņus, ēdot ar vienu karoti vai dzerot no vienas krūzītes.

2. vietā – aftozs stomatīts, kas atkārtojas
Tā ir autoimūna slimība un izpaužas ar atsevišķu vienu vai divām trim ļoti sāpīgām čūliņām jeb aftām mutes dobumā, savukārt apkārtējā gļotāda paliek neskarta.
Alfas pazūd un sadzīst aptuveni septiņās dienās, bet var parādīties atkal ar dažādu ilgumu starplaikiem, turpinoties gadiem ilgi.
Šis mutes iekaisums visbiežāk saistīts ar pārtikas (parasti piena olbaltumu) nepanesību, tāpēc novērojams tiem, kas lieto daudz biezpiena, siera, kefīra, saldējuma un citus piena produktus.
Iemesls var būt arī celiakija un glutēna nepanesība, zarnu caurlaidības izmaiņas, kairinātu zarnu sindroms un iekaisīgas zarnu slimības. Nereti šiem cilvēkiem ir dzelzs uzsūkšanās traucējumi un tā deficīts, kā arī folijskābes un D vitamīna trūkums organismā.
Dažas nianses
Jo jaunāks cilvēks, jo lielāka iespējamība, ka mutes iekaisuma iemesls būs vīruss, bet vecākam cilvēkam varētu būt autoimūna slimība vai medikamentu blaknes, ko ārstē ar hormonāliem līdzekļiem.
Dažas no tām ir grūti ārstēt, citas vispār nav ārstējamas, taču jebkurā gadījumā ir iespējams samazināt sāpes un uzlabot pašsajūtu.
Ja mutes dobuma iekaisums ir sēnīšu izraisīts, par to liecinās sausuma un dedzināšanas sajūta, arī slikta smaka no mutes. Sēnīšu infekcija parasti ir stāsts par novājinātu imunitāti un hroniskām iekaisuma slimībām, kas ir iemesls, kāpēc organisms necīnās ar sēni.