Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
7
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
– Sarunājoties ar dažādu specialitāšu ārstiem, viņi visai bieži uzsver, ka cilvēka netīrākā vieta ir mute. Pat ne pārnestā nozīmē, bet vistiešākajā.
– Un mani šī frāze vienmēr mazliet aizskar… Ja ar vispārējo un lokālo imunitāti viss ir kārtībā, mikrobi, kas atrodas mutē, draudzīgi sadzīvo. Tie ir līdzsvarā, nedominē cits pār citu, un mutes gļotāda ir vesela.
Tomēr jāatzīst, ka mutes dobums ar ārējo vidi saskaras visvairāk – mēs uzņemam ēdienu, šķidrumu. Mutes dobuma gļotāda un mēle piedalās skaņas veidošanā, elpošanā. Mutes epitēlijs zemāk esošos audus sargā no mikroorganismu iekļūšanas tajos. Mutes gļotādas veselība ir ārkārtīgi svarīga.
– Austrumu medicīna pēc mutes gļotādas un mēles diagnosticē, kas cilvēkam kaiš.
– Un tam ir pamats. Ja cilvēks vesels, viņa mēle ir viegli sārta, mitra un viendabīga. Neliels aplikums uz tās drīkst būt, tomēr ne pārmērīgs vai izmainīts krāsā.
Citi lasa
Mēles virsmā nav jābūt bedrītēm, plaisām, plankumiem vai citiem defektiem. Vesela mēle diegveida kārpiņu dēļ izskatās smalki raupja. Pašā priekšā atrodas maigas, samtainas sēņveida kārpiņas, kuras atbild par saldās garšas atpazīšanu – tāpēc mēs saldējumu laizām ar mēles galu. Mēles dziļākajā galā ir daudz lielākas, izteiktākas kārpiņas circumvallate papillae, kas ir nedaudz piepaceltas un tāpēc labi redzamas.
Reizēm gadās, ka cilvēks pie spoguļa ļoti tālu izbāž mēli, ierauga šos veidojumus, notur par ko ļaunu un pa taisno dodas uz Onkoloģijas centru! Taču lieki, jo tāds mēles reljefs ir normāls.
Mēles centrā jābūt nelielai vertikālai rieviņai, var būt pa kādai nelielai rieviņai sānos – arī tas ir normāli. Bet slikti, ja mēle saplaisā un rievu ir ļoti daudz.
Plaisas parasti novēro vecākiem cilvēkiem – tas norāda, ka organismā notiek hroniskas izmaiņas, kas saistītas ar kaulu un muskuļu sistēmas novecošanu. Plaisiņās krājas baktērijas, ēdiena atliekas, sākas sūrstēšana, dedzināšana…
Ķīniešu medicīna uzskata, ka mēle plaisā, jo organismā trūkst šķidruma. Arī es šai versijai varētu piekrist. Ja cilvēks ilgstoši bijis stresā un par maz dzer, viņa mēle vairāk plaisā. Tāpat kā zeme saplaisā, kad ir sausa! Tad parasti aicinu pacientu padzert zāļu tējas, un pamazām, pēc ilgāka laika plaisas uz mēles izzūd.
Praksē esmu pārliecinājusies vēl par kādu sakritību: ja mēles priekšējā daļā, mēles galiņā redzamas sīkas plaisiņas un pacientam pajautā, vai viņam ir aritmija vai kāda cita sirds kaite, viņš to apstiprina. Citreiz atnāk pacients, kuram visa mēle ļoti saplaisājusi un sūrst. Tas norāda, ka varētu būt B vitamīnu – konkrēti B2 vitamīna jeb riboflavīna – deficīts. Lai mēle un mutes gļotāda būtu vesela, liela nozīme ir arī cinkam.
– Kādreiz mēle ir izteikti sarkana!
– Un, ja vēl ar spīdīgu virsmu, jo mēles kārpiņas nogludinājušās, tad jādomā par folijskābes un B grupas vitamīnu deficītu, it īpaši par B3 un B12 vitamīna. Tas vairāk raksturīgi vidējos gados un senioriem.
Savukārt zobu nospiedumi mēles malās liecina par vieglu tūsku, te vaina jāmeklē kuņģa un zarnu traktā – visbiežāk tie ir uzsūkšanās traucējumi. Tāpat par vēdera kaitēm var liecināt aplikums, kas pastiprināti krājas mēles mugurējā trešdaļā.
– Ja sāp mēle, cilvēks dodas pie ģimenes ārsta, lora, dermatologa, gastroenterologa?
– Es teiktu, ka pirmais ārsts, pie kura tādā situācijā būtu jādodas, ir zobārsts. Tieši zobārsts spēj identificēt, ka problēma ir lielāka, un nosūtīt pacientu pie mums – uz Orālās patoloģijas klīniku Stomatoloģijas institūtā. Tālāk jau mēs risinām situāciju – reizēm pacientu nosūtām arī pie gastroenterologa.
Jebkurā gadījumā, pirms ķerties pie ārstēšanas, jānoskaidro, ar ko tieši ir darīšana.
Tāpēc, kad pacients stāsta, ka viņam ir sausa mute un sūrstoša sajūta kaklā, ka mēle un zobi ir ar kaut ko pārklāti, mēs no mēles mugurējās daļas ņemam bakterioloģisko uztriepi, sūtām uz Gulbja laboratoriju, un tur visbiežāk atrod sēnīti. Baktērijas vairāk rada sūrstēšanu, bet sēnīte – gļotādas sausumu, dedzinošu sajūtu mutē, īpaši mēles rajonā. Svarīgi arī noteikt, kuras no daudzajām sēnītēm ir vainīgās. Visbiežāk sastopamas Candida albicans jeb piena sēnītes.
– Tās pašas, kuras sievietēm izraisa vaginālo kandidozi?
– Tā sanāk. Būtībā Candida albicans pieder pie normālas mutes ekosistēmas, pie dabiskas mikrofloras. Ja mutes gļotāda ir vesela un arī vispārējā un lokālā imunitāte ir kārtībā, organisms pats ar visu tiek galā.
Mutes mikroflorā ir baktērijas, kuras kontrolē sēnīšu vielmaiņu, dzīvotspēju, savukārt sēnītes izdala sava veida fermentus, kas kontrolē acidofilās baktērijas un bifidobaktērijas – notiek savstarpēja komunikācija. Tomēr ir dažas situācijas, kas līdzsvaru var izjaukt, un piena sēnīte savairojas. Piemēram, ja astmas dēļ kaklā pūsti kortikosteroīdi, kas nomāc lokālo imunitāti, vai kaut kādu iemeslu dēļ iekšķīgi lietotas antibiotikas, kuru ietekmē iet bojā ne tikai sliktās baktērijas, bet arī labās un vajadzīgās, tad piena sēnīte paceļ galvu un sāk dominēt. Tādēļ pēc antibiotiku lietošanas (un nevis reizē ar tām!) būtu jālieto probiotiķi ar acidofilām baktērijām un bifidobaktērijām, lai zarnās un mutē atjaunojas dabiskā mikroflora.
Piemēram, ir tādas sūkājamās tabletes Gum Periobalance vai sistēmiskas probiotikas – Lactobex, Femina Pearls, Linex un citas, pati esmu iecienījusi Lacto Seven, kas satur septiņus dažādus pienskābo baktēriju veidus.
Sēnīšu infekciju veicina sausums mutē, protēzes nēsāšana un tieksme uzturā lietot daudz ogļhidrātu. Cukurs sēnītēm ļoti patīk!
Piena sēnītes vairošanos sekmē arī hroniskas kuņģa un zarnu trakta slimības, cukura diabēts, cinka trūkums. Lai novērstu sausumu mutē, var palietot, piemēram, Kserostom šķīdumu skalošanai, ir arī tāda pati zobu pasta, gels un aerosols. Derētu kursa veidā palietot C vitamīnu kopā ar selēnu.
Sēnīte kā sekundāra infekcija labprāt piesaistās arī pie mutes epitēlija, kur jau ir kādas patoloģiskas pārmaiņas – erozija, čūla vai citas gļotādas slimības. Vecākiem cilvēkiem parasti ir iemeslu komplekss, kādēļ sēnīte mutē uzradusies, – stress, mutes sausums, nepilnvērtīgs uzturs, slikta higiēna… Starp citu, regulāra roku mazgāšana un importēto augļu un dārzeņu mazgāšana arī ir svarīga, jo no tiem var inficēties ar sēnītēm.
– Un orālais sekss?
– Diemžēl arī šādā veidā mutē daudz kas nonāk. Un ne tikai sēnītes, bet arī citas infekcijas. No orālā seksa būtu jāatturas, ja vienam no partneriem ir herpesvīrusa izsitums uz lūpas vai uz dzimumorgāniem.
Jauniem cilvēkiem mutē un rīklē arvien biežāk atrod hlamīdijas, ar kurām inficēšanās notikusi orālā seksa laikā. Šādā veidā var inficēties arī ar augsta riska (16., 18. un citu apakštipu) cilvēka papilomas vīrusu, kurš mutē un rīkles daļā mēdz veicināt normālu gļotādas šūnu transformāciju ļaundabīgās. 90% procentos gadījumu vīruss tomēr nerada simptomus un divu gadu laikā spontāni izzūd. Taču, ja tas saglabājas, tad biežākās pazīmes, ko mēs redzam mutē, ir kārpas, papilomas vai kondilomas. Vīrusa klātbūtni var pierādīt, nosakot vīrusa DNS siekalās.
– Kādreiz izdodas nejauši iekost sev mēlē vai vaigā – arī tad parādās neliela čūliņa.
– Tā saucamās aftiņas… Sākumā ir neliels pacēlums, mezgliņš, kas ātri pārvēršas sāpīgā pušumā, kuru ietver sarkans iekaisuma valnītis. Dažreiz šīs čūliņas rodas pēc pārāk enerģiskas zobu tīrīšanas, kad tiek traumēta gļotāda, vai pēc asiem, kairinošiem ēdieniem, piemēram, čipsiem, tomātiem, zemenēm, vai, ja ir kāda barības komponenta nepanesamība… Sievietēm – mēnešreižu laikā.
Pēc pārslimotas gripas, plaušu karsoņa vai kādas citas slimības, kas mazinājusi imunitāti, mutes gļotādā var uzmesties arī lielā afta, kuras diametrs pārsniedz centimetru.
Mazās aftiņas efektīvi ārstē pretvīrusu un imūnmodulējošais līdzeklis Larifan (ziede vai zobu pasta), Aftamed gels, arī Anaftin gels vai aerosols. Labus rezultātus sniedz arī pretsāpju un iekaisumu mazinošās ziedes, piemēram, Sanagel, Sanagel-plus, Stomagel, Stomagel-plus, Lorozīvs, Stomadent-extra, Sensodent, Dentinox gels, Kamistad gels. Ar tām mazās aftiņas izzūd pusotras nedēļas laikā, bet lielās – divu, trīs nedēļu laikā. Uzlabot dzīšanu palīdz propoliss eļļā.
Bet, ja čūliņas ilgi nedzīst vai pēc kāda laika parādās atkal (it īpaši gados vecākam cilvēkam), derētu veikt asins analīzes, lai pārliecinātos, vai nav dzelzs deficīta izraisītas mazasinības.
– Smaganas kļūst sāpīgas…
– Atkal jāmeklē iemesls! Iespējams, ka vainojams aplikums, kas radījis lokālu iekaisuma reakciju. Tīrot zobus, smaganas parasti atlabst. Bet tikpat iespējams, ka iekaisusi papilla jeb maliņas starp zobiem, parādījies herpesiņš.
– Aukstumpumpas vīruss?!
– Jā, mutes gļotādas iekaisumu var izraisīt arī vīrusi. Biežāk – herpes simplex. Ar šo vīrusu vairums parasti inficējas jau bērnībā – no pusgada līdz sešu gadu vecumam.
Bērnam herpesa infekcija norit vieglāk, bet pieaugušajiem, ja viņi pirmoreiz inficējas ar herpes simplex, slimība norit daudz smagāk.
Pūslīši parādās mutes gļotādā – klasiskās vietas ir mēle, smaganas un cietās aukslējas. Kad infekcija norimst, vīruss nolien pagrīdē, iekapsulējas organismā un tur guļ miera periodā. Taču, piemēram, pārāk ilgi uzturoties saulē vai nosalstot, vīrusu iespējams izprovocēt, un tad biežākā herpesvīrusa izpausme ir aukstumpumpa uz lūpas.
Arī jebkura manipulācija mutē – diegojot zobus vai tīrot ar birstīti, ņemot nost zobakmeni, injekcija, zoba labošana, izraušana – var izprovocēt herpesvīrusa atkārtotu izpaušanos mutē. Smaganu papillas iekaist, ir sāpīgas, uztūkst, un tad parādās sīks, sīks pūslītis, kas plīst. Te pat kādreiz vajadzīga lupa, lai kniepadatas galviņas lieluma čūliņas saskatītu! Un, ja to nepamana, tad, cītīgi diegojot zobus vai tos tīrot ar zobu suku, cilvēks pats var inficēt visu mutes dobumu. Pūslīši pārplīst, un paliek sāpīga čūliņa. Saplūstot vairākām čūliņām kopā, veidojas vēl lielākas čūliņas. Var būt arī neliela temperatūra un palielināti limfmezgli.
– Ko darīt? Mutē taču neko nevar iesmērēt!
– Var. Ir Latvijas zinātnieku izgudrotais Larifāns. Tas darbojas kā imūnmodulējošs un pretvīrusu līdzeklis. Larifāna efekts jūtams jau nākamajā dienā pēc lietošanas. Ja mutē ir čūlas, zobi jātīra ar ļoti maigu birstīti vai arī ar gumijas pirkstiņu un ar rotējošām kustībām larifāna zobu pasta jāuzklāj uz zobiem, lai tā sajaucas ar siekalām – šādā veidā tā nonāk uz mutes gļotādas.
Ja cilvēkam bieži metas herpess, viņš var arī profilaktiskos nolūkos palietot larifāna zobu pastu.
Mēnesi ar to tīra zobus, un tad jātaisa pārtraukums – larifānu nedrīkst lietot vienā laidā.
Pieejams arī larifāna aerosols, to var smidzināt uz mutes gļotādas un rīkles rajonā. Bet – ja herpess atkārtojas ļoti bieži, pat vairākas reizes mēnesī, tad jādomā par imunitātes traucējumiem un jālūdz arī imunologa palīdzība. Iespējams, ka viņš ieteiks larifāna svecītes. Tās iedarbojas uz visu organismu. Ir arī larifāna injekcijas.
Vēl, ja bieži atkārtojas herpess un cilvēks tiešām jūtas nomocījies, esmu ieteikusi tabletes, kas satur aciklovīru, – piemēram, Heviran. Šis līdzeklis darbojas ne tikai pret herpes simplex, bet arī pret Epstaina–Bāras vīrusu un citomegalovīrusu, kuri tāpat bojā mutes gļotādu. Un paralēli jānoskaidro, kas nav kārtībā ar imunitāti.
– Epstaina–Bāras vīruss?…
– Tā ir viena no herpesvīrusa variācijām. Reiz dabūts, organismā saglabājas visu mūžu, biežāk pazīstams kā infekciozās mononukleozes izraisītājs… Taču mutes dobumā šis vīruss var radīt tā dēvēto mataino leikoplakiju, jo inficē ne tikai limfoīdos audus rīklē, bet arī mutes gļotādas epitēliju, – tad redzamas tādas kā baltas, iegarenas skariņas mēles sānos.
Turklāt pēdējo gadu pētījumi liecina, ka Epstaina–Bāras vīruss kopā ar periodonta jeb zobaudu balstaudu iekaisumu izraisošām baktērijām nomāc lokālo imunitāti…
Tāpēc es parasti lūdzu pacienta asins analīzē noteikt antivielas uzreiz pret visiem trim vīrusiem: herpes simplex, Epstaina–Bāras vīrusu un citomegalovīrusu. Parasti vīrusu infekcijas uzliesmo pavasarī un rudenī.
– Vai smēķētāja mutes gļotāda atšķiras no nesmēķētāja?
– Smēķētājiem mutes gļotādas pārragošanās pakāpe ir augstāka, arī lokālā imunitāte mainās, tāpēc biežāk veidojas leikoplakija. Tai raksturīgs liels balts, norobežots plankums uz mēles, mazliet ar perlamutra spīdumu, un tas nav nokasāms. Uz šī plankuma fona, ja process progresē, var parādīties sarkanas sāpīgas erozijas vai čūlas.
Būtībā tās ir izmaiņas epitēlijšūnās un var liecināt par priekšvēža stāvokli.
Plankums parasti parādās tieši uz mēles virsmas, vairāk uz rīkles pusi – mēles mugurējā trešdaļā. Otra tipiskākā vieta ir mēles sānu virsma un lūpu kaktiņu iekšpuse.
Var būt arī sarkans plankums – eritroplakija. Tas ir vēl nopietnāks process: vācu medicīnas literatūrā starp eritroplakiju un vēzi tiek likta vienlīdzības zīme. Mūsu klīnikā ir speciāla aparatūra agrīnu mutes gļotādas priekšvēža pārmaiņu diagnostikai. Darbības princips balstās uz audu autofluorescenci: slimie audi redzami tumši, bet normālie – zaļā krāsā.
– Cilvēks tagad, šo izlasot, būs sabiedēts, steigsies pie spoguļa un gribēs pārliecināties, ka nav ne baltu, ne sarkanu plankumu…
– Vispār tas pieder pie mutes higiēnas, ka cilvēks šad un tad ieskatās savā mutē. It sevišķi smēķētājiem to vajadzētu ieviest par paradumu. Un arī alkohola cienītājiem. Smēķētājiem onkoloģiskas problēmas vairāk rodas kaklā un balsenē, bet mutes dobums biežāk cieš tiem, kas mīl spirtotos dzērienus. Bet ne tikai! Ir arī traumatiski iemesli. Vecas čūlas, kas kādreiz uzberztas, gļotādai rīvējoties pret zoba vai kronīša aso malu, vai protēžu platītei āķīši mēnešiem iegriežas smaganā, mutes pamatnes audos vai mēlē…
Vispār esmu novērojusi, ka mūsu cilvēki ir ļoti pacietīgi, viņi domā, ka pieradīs, bet rezultātā nonāk līdz čūlai, un, kad tā vairs nesāp, konkrētajā bojātajā vietā jau ir notikusi šūnu pārvēršanās ļaunā procesā.
Te cilvēkiem būtu vērts atcerēties, ka vēža šūnas lielākoties nesāp.
Tāpēc, ja čūliņa mutē ir jau ilgāk par divām trim nedēļām un vairs neizraisa diskomfortu, vēl jo vairāk ir obligāti jāparādās ārstam. Jo diemžēl no mazas čūliņas līdz audzējam vēlīnā stadijā veidojums var attīstīties pat triju līdz sešu mēnešu laikā.
– Pie kāda ārsta doties?
– Stomatoloģijas institūtā pacientus pieņem orālās medicīnas speciālisti, kuri vairāk iedziļinājušies mutes gļotādas problēmās un mutes onkoloģijas jautājumos. Ja ir aizdomas par vēzi, tad, piemēram, trešdienās es pieņemu arī Latvijas Onkoloģijas centra poliklīnikā.
– Vai ir vēl kādas bīstamas situācijas mutē?
– Tagad, salīdzinoši biežāk nekā manos studiju gados, sastopama arī tā dēvētā lichen ruben planus – plakanā ēde jeb sarkanā vilkēde. Pacients parasti stāsta, ka vaigs iekšpusē ir tā kā savilkts un reizēm arī sāpīgs. Paskatoties mutē, var redzēt, ka vaigā – parasti abās pusēs – ir mazi balti mezgliņi.
Ja slimība jau attīstījusies, mezgliņiem savienojoties, veidojas līnijas – mežģīņraksts vai zirnekļa tīkliņš. Tā ir hroniska ādas un gļotādas slimība, kas var izpausties vai nu tikai mutē, vai tikai ādā, vai gan mutē, gan ādā. Tāpēc mēs vienmēr pārbaudām, vai mazi balti mezgliņi ar musturiņu nav arī uz apakšdelma, elkoņu locītavām. Ja ir arī ādas forma, pareizāk būtu vērsties pie dermatologa, jo vajadzīga sistēmiska, nevis tikai lokāla ārstēšana.
Slimības iemesli nav īsti izprotami, bet vismaz medicīnas literatūrā raksta, ka lichen ruben planus attīstībā liela nozīme ir stresam.
Tai ir sešas formas. Kad ir tikai mezgliņi un mežģīņveida zīmējums, vaigs šķiet biezāks un to velk kopā. Sāpīgākas formas, kad cilvēki tiešām meklē palīdzību, ir tad, ja veidojas erozija vai atrofija, un tās abas pieskaita jau pie priekšvēža stāvokļiem. Tāpēc šādos gadījumos tiešām jācenšas noskaidrot, cik plaši ir šie perēkļi, un jāārstējas. Vēl esmu novērojusi, ka vasarā reti kāds atnāk ar lichen ruben planus, jo ir atvaļinājumu laiks, cilvēks ir mierīgs, bet pavasarī, rudenī vai tuvojoties gada nogalei, kad mūždien ir satraukumi, slimība atkal izpaužas.
Ir vēl viena visai bieži sastopama kaite – migrējošais glosīts… Cilvēkam uz mēles parādās norobežoti sarkani un balti sūrstīgi plankumi, kas pārvietojas, maina savu atrašanās vietu. Piemēram, vakarā plankumi var parādīties mēles sānos, pēc tam pārvietoties uz mēles vidu, bet vēl pēc brītiņa – pavisam uz pretējo pusi. Tāpēc migrējošais… Otrs nosaukums šai kaitei ir ģeogrāfiskā mēle, jo dažreiz glosīta dēļ uz mēles ir tik raiba bilde, ka tā izskatās līdzīga pasaules kartei. Pirmajā dienā ir arī sūdzības par dedzināšanu, bet pēc tam, kad plankumi jau izsitušies, šīs sajūtas vairs nav. Parasti izmaiņas uz mēles ilgst no piecām līdz desmit dienām, un, tieši tāpat kā sākušās, pašas no sevis lēnā garā pāriet.
Tiesa, pastāv arī sarežģītāka glosīta forma – deskvamatīvais glosīts. Tad visā mēles mugurējā daļā ir nolobījušās virsējās šūnas, kaites skartajā vietā ir jēls laukums, bet – tas nekur nepārvietojas. Šīs glosīta formas gadījumā pacients rūpīgi jāizmeklē, vai nav kuņģa čūla vai gastrīts, vai zarnas veselas. Jo tad izmaiņas, kas skārušas mēli, ir arī kuņģa un zarnu traktā.
– Glosīta iemesli?
– Tie joprojām nav zināmi, taču no pieredzes varu pateikt, ka jāpaskatās, vai mutē nav iemetusies kāda infekcija (stafilokoki, streptokoki) un savairojušās sēnītes.
Otrs, jāpajautā cilvēkam, ko viņš lieto uzturā. Kādreiz ļoti kairinoši mutes gļotādai ir citrusaugļi.
Glosītu provocē Indijas rieksti, dažas stipras garšvielas… Mēles iekaisuma parādīšanos varētu sekmēt arī dažādi ieradumi, piemēram, mēles rīvēšana gar zobiem un protēzi. Tāpat, ja organisms neuzņem pietiekamā daudzumā minerālvielas un vitamīnus, jo īpaši dzelzi (ja ir mazasinība) un B grupas vitamīnus (galvenokārt B2 vitamīnu). Noteikti sava ietekme ir stresa situācijām…
Šos sūrstīgos plankumus vajag apstrādāt ar ko maigu. Man patīk burkānu eļļa. Patiesībā burkānu eļļa domāta kuņģa čūlas ārstēšanai, bet es saviem pacientiem iesaku mutes skalošanai. Izrādās, ka ļoti efektīva ir arī kokosriekstu eļļa, kurai piemīt antibakteriāla un gļotādu mīkstinoša darbība. Var izmantot smiltsērkšķu eļļu.
Ja nu galīgi nekā mājās nav, der olīveļļa. Ļoti laba ir ingvera eļļa, kas darbojas arī kā dabiska antibiotika – pret iekaisumu, vīrusiem, mikrobiem. Atšķirībā no sintētiskajām antibiotikām ingvera eļļa uzlabo arī zarnu mikrofloru. Vēlams ingvera eļļu paturēt mutē, līdz šķidrums sajaucas ar siekalām, un tad lēnām norīt. Palīdzēs arī imunitātei.
Ja glosīta dēļ mēle kļuvusi jutīga, grūti paēst, pasmērē ar gelu Kamistad, kura sastāvā ir kumelītes un lidokaīns, kas mazina sāpes. Var izmantot arī ziedi Solkoseril, kas mehāniski nosegs pušumu un mazinās sāpes. Tāpat var pasmērēt mutes dobumu un mēli ar propolisu – uz eļļas, nevis spirta bāzes.
Ja ir streptokoku, stafilokoku un piena sēnīšu infekcija, mēs biežāk izrakstām Vācijā ražoto antibakteriālo mutes skalojamo līdzekli Octenidol, kas nesatur hlorheksidīnu un spirtu. Lieto 2–3 reizes dienā, skalojot 30 vai 15 sekundes. Pēc tam gan noteikti jāizskalo mute ar ūdeni. Un jebkurā gadījumā Octenidol nedrīkst lietot ilgāk par divām nedēļām, citādi tiks izjaukta mutes dabiskā mikroflora un nāks klāt vēl jaunas problēmas!
Vēl no skalojamiem līdzekļiem labs ir AloeDent, kas ražots tikai no dabiskām vielām, tā sastāvā ir alveja, greipfrūta sēklu ekstrakts, zirgkastanis, tējas koka eļļa, piparmētru eļļa un mentols, satur arī C un A vitamīnu – iedarbojas pret mikrobiem un sēnītēm, pasargā no čūlu veidošanās, dziedē brūces.
Tā kā gados vecākiem cilvēkiem kuņģa iekaisuma vai citu problēmu dēļ var būt traucēta normāla barības vielu uzsūkšanās un sekas tam ir B grupas vitamīnu trūkums organismā, droši var palietot preparātu Berocca vai Befolie. To sastāvā ir sabalansēti B grupas vitamīni, tajā skaitā biotīns, kā arī mutes dobuma veselībai nepieciešamie mikroelementi – cinks, hroms un magnijs. Abi ir specifiski preparāti un domāti tieši mutes dobuma gļotādas veselībai. Populārais preparāts Neurorubine, kas arī satur B grupas vitamīnus, šajā reizē nebūs piemērots.
Vai un kā tīrīt mēli?
- Veselu, sārtu mēli tīrīt nav obligāti, kaut gan zobu higiēnisti, iespējams, apgalvo pretējo.
- Ja vēlies mēli tīrīt, dari to vienreiz dienā no rīta pēc pamošanās. Tad izskalo muti, paēd brokastis un pēc tam iztīri zobus.
- Aptiekās piedāvā dažādus mēles tīrītājus, taču, lai viegli noņemtu aplikumu, izcili noder sudraba karotīte. Sudrabs ir antibakteriāls materiāls, tas tikai jānoskalo un atkal gatavs lietošanai.
- Ja mutē atklāta sēnīte, savairojušās baktērijas, mēle jātīra OBLIGĀTI, lai ārstēšana notiktu veiksmīgāk.
Kur un par cik?
- Vienīgais specializētais centrs Latvijā, kur strādā mutes gļotādas speciālisti, ir Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta Orālās patoloģijas klīnika.
- Ģimenes ārsta nosūtījums nav vajadzīgs, jo tas jebkurā gadījumā ir maksas pakalpojums. Vizītes cenas: pie profesora – 50 eiro, pie ārsta speciālista – 35 eiro. Analīzes – vidēji 15 eiro.
Daži ārsti, kuri konsultē par mutes gļotādas kaitēm:
- Dr. habil. med. INGRĪDA ČĒMA, mutes, sejas un žokļu ķirurģe, specializējusies mutes gļotādas slimību un onkoloģisku kaišu ārstēšanā.
- Dr. med. GUNTARS SELGA, mutes, sejas un žokļu ķirurgs, plaša pieredze ādas un mutes dobuma gļotādas, siekalu dziedzeru audzēju ārstēšanā.
- Dr. INGRĪDA KRASTA – Orālās patoloģijas klīnikas zobārste, specializējusies orālajā medicīnā.
- Dr. VIKTORS JANKOVSKIS – Orālās patoloģijas klīnikas zobārsts, specializējies orālajā medicīnā.
- Dr. med. ANNA IVANOVA, mutes, sejas un žokļu ķirurģe, specializējusies galvas un kakla onkoloģisko saslimšanu ķirurģiskā ārstēšanā.
- Dr. med. GUNĀRS LAUSKIS, mutes, sejas un žokļu ķirurgs, specializējies onkoloģiskajā ķirurģijā.
- Dr. med. EGILS KORŅEVS, mutes, sejas un žokļu ķirurgs, specializējies onkoloģiskajā ķirurģijā.
