No kurienes ierodas nelūgtie nakts viesi, un kā tos dabūt prom?
Tu pamosties nosvīdusi. Un vēl visu dienu pēc tam jūties ne savā ādā. Jo sapnī... Sapnī tu lielā katlā vārīji... Sākumā tā kā zupu. Vai rabarberu ķīseli. Maisot ar lielu karoti. Koka. Nē, tomēr ne zupu, ne ķīseli. Tur vārījās balti palagi. Un tu tos cilāji ar koka menti. Tā tu nekad neesi darījusi. Tikai no agras bērnības kā pa miglu atceries vecmāmiņas apaļīgās rokas lauku virtuvē tvaikos virs lielā katla. Tavā vannasistabā, klusi murrājot, veļu vāra «Bosch» ar iesauku Bosiks. Nuja, bet šitas garais stāsts patiesībā arī ir kā tādi tvaiki, ko tu te miglo. Jo tev ir bail pateikt... Pat atceroties, uznāk drebulis... Tai katlā... Starp palagiem... Vārījās bēbis! Un tu kā tāds šefpavārs viņu pa katlu grozīji.
Kuram kaut ko tādu drīkst teikt!? Kā topošā māmiņa, kam taču vajadzētu būt harmoniskai, laipnai un apskaidrotai, vispār kaut ko tādu drīkst darīt?! Lai arī tikai sapnī...
Murgs kaut kāds!!!
Zemapziņas vēstules
Sapni mēdz saukt par zemapziņas vēstuli apziņai. Un tava murgainā vīzija uzreiz nav jāuzskata par draudu vēstuli. Varbūt tas ir vienkāršispams.
Jo zemapziņa ir tāds kambaris, kur mēdz sabirt gan lielas un nozīmīgas lietas, gan visādi nieki. Lielās – tik sāpīgas un skumjas, ka negribas tās ne izjust un izdzīvot, ne atcerēties. Iespējams, tie milzu krāmi tur mētājas no tavas agrās bērnības, no dzimšanas un pat no laika pirms dzimšanas. Nieki – varbūt šodien kāds tev kaut ko ne visai svarīgu pateica, tu uz to īpaši nereaģēji, tomēr tas tevi kaut kādā veidā aizskāra, un naktī šādā veidā lietas tiek nokārtotas un nepatīkamās emocijas izdzīvotas. Var būt vēl vienkāršāk – sapņos iejaucas satraucošas filmu ainas un televīzijas ziņas. Un pat pavisam primitīvi – pārāk sātīgas vakariņas vai ap kaklu aptinies palags, kas varbūt murgā izpaužas ainās ar žņaugšanu...
Sapnis, lai gan iztēles auglis, tomēr visai tieši var atspoguļot nomoda pārdzīvojumus. Atceries – arī tad, kad nebiji grūtniece, ja par kaut ko satraucies un dzīvē bija kritisks periods, sapņi bija tādi paši – ar kataklizmām, ugunsgrēkiem, plūdiem un sprādzieniem. Varbūt tu sapnī pat kādu nogalināji? Atceries?
Tagad ir tieši tāpat, tikai tu to izjūti daudz spēcīgāk – gan pozitīvo, gan negatīvo. Jo ir pierādīts, ka grūtnieces ir īpaši cilvēki, kas citādi nekā pārējie jūt un domā. Bet arī viņas cita no citas atšķiras. Ne tikai subjektīvi, bet arī objektīvi. Arī tas ir saskaitīts. Nu, piemēram, runājot par mūsu konkrēto tēmu – murgiem –, biežāk tie var piemeklēt pirmajā grūtniecībā, kad ir daudz vairāk neskaidrā, nezināmā. Arī tad, ja attiecības ar gaidāmā bērniņa tēvu nav labas. Ja ir sadzīviski vai materiāli sarežģījumi – dienas raizes nepamet arī naktī.
Kā palīdzēt sev tikt galā ar murgiem:
1) Pamēģini nomierināties.Pastāsti sev, ka tu neesi vienīgā murgotāja. Katram/-i normālam/-i neirotiķim/-ei (kādi mēs visi pārsvarā esam) reizēm var gadīties. Nu bija. Pārgāja. Un viss. Un priecājies, ka tavs murdziņš ir tik mazs un nav iznīcinošs.
2) Dari kā Šreks – nepaturi neko sevī.Izstāsti kādam par savu murdziņu. Ne velti saka, ka dalīta bēda ir pusbēda. Un varbūt vispār nav bēda. Varbūt var iztēloties, kā to murgu pārdotu šausmu filmu taisītājiem un cik par to nopelnītu? Un kopā par to pasmieties. Jo ne jau nu šie pirktu, nekā. Bet tev nemaz nevajag, ka pērk. Vajag, lai ap dūšu kļūst labāk.
3) Ja murgi neatstājas – nāk gandrīz ik nakti un tāpēc pārvērš par elli arī dienas, vai nu meklē profesionālu palīdzību pati, vai ļauj, lai to izdara kāds cits.Tā nav jābūt, un tas nav jāpacieš. Profesionāla palīdzība – psihoterapeits vai psihiatrs, vislabāk kāds, kam ir speciālas zināšanas un pieredze, lai strādātu ar grūtniecēm. Tavā rīcībā vēl ir seši vai pieci, vai trīs mēneši līdz dzemdībām, lai ar profesionāļa palīdzību zemapziņā atklātu tos šantāžistus, kas draudu vēstules sūta, un tiktu ar viņiem galā. To esi pelnījusi tu pati. Un to ir pelnījis tavs bērniņš. Jo viņš iegūs nenomocītu, priecīgāku un sakarīgāku mammu.
Konsultē MARGARITA LĪVMANE, psiholoģe.
Par to, kāpēc murgi atkārtojas un ko darīt, lai tā nebūtu, lasi žurnāla "Mans Mazais" 2008. gada marta numurā.