Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kas tā tāda – dūla?
Vispirms sāksim ar to, ka izskaidrosim, kas tad īsti ir dūlas. Vienkāršoti var sacīt – tās ir zinošas sievietes, kas palīdz citām sievietēm. Pasaules kontekstā ir dažādas dūlas, pat nāves dūla, taču mēs runājam par dūlām, kas ir nenovērtējams atbalsts gan sievietei grūtniecības posmā un dzemdībās, gan arī ģimenei pēc tam – dzīvē un ikdienā kopā ar mazuli viņa pirmajos mēnešos.
Senlatviešiem patiesībā arī tādas sievietes bijušas – viedas gados vecākas dzimtas mātes, kas palīdzējušas nākt pasaulē bērniem un dalījušās padomos, kas un kā darāms jaunajai māmiņai.
Latvijā līdz šim par dūlām valdīja dažādi stereotipi un aizspriedumi. Piemēram, ka tās ir tādas pašpasludinātas viedās, kas tagad nu te piedāvā par maksu savus pakalpojumus. Vai – tā jau tāda ekskluzīva palīdzība turīgām sievietēm. Diemžēl katrā mītā vai stereotipā var atrast patiesības graudu. Tāpēc skaidrojam, kāpēc arī Latvijā ir svarīgi, lai dūlas būtu, turklāt – lai to izglītība būtu akreditēta.
Kas ir projekts Mamma mammai?
Katja stāsta, ka pamatā tam, kāpēc viņa pievērsusies gan dūlu, gan vispār jauno māmiņu jautājumam un izveidojusi šo projektu, ir pašas pieredze: «Mana pieredze nebija tik traka, kā citām sievietēm, tomēr… es zinu, ka manas dzemdības bija jāierosina noteiktā dienā, jo nākamajā dienā speciālistei bija jāiet uz operu; ar mani nesaskaņoja un arī pēc dzemdībām man neviens neteica, ka ir veiktas dažādas manipulācijas, piemēram, stimulēšana, augļūdeņu pārgriešana.
Man praktiski neko nepaskaidroja par bērna aprūpi, pagrūda malā no bērna, kad gribēju paturēt viņa rociņas laikā, kad tika veikta K vitamīna injekcija…
Pašreiz, pētot un izglītojoties par grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību tēmu, es zinu, ka jau slimnīcā man varēja novērot posttraumatiskā stresa sindroma vai trauksmes pazīmes, tomēr tam nepievērsa uzmanību neviens no slimnīcas personāla, lai gan jaunās māmiņas emocionālā stāvokļa skrīnings ir obligāts.
Manas pirmās pēcdzemdības bija ļoti skumjas, smagas un vientuļas. Manu krūtsbarošanu izglāba Sandija Salaka, kura operatīvi man, nespēkā raudošai, noorganizēja Sandras Lases konsultāciju.
Mani psiholoģiski vilka ārā draudzenes, un no vienas es uzzināju, ka Nīderlandē pie jaunās māmiņas pēc dzemdībām 10 dienas nāk atbalsta persona, kura konsultē un palīdz jebkurā ģimenei aktuālā jautājumā, vai tā būtu krūtsbarošana, hendlings, miegs, vecāku emocionālais stāvoklis vai vienkārši praktiska palīdzība sakārtot māju vai iziet pastaigā ar bērnu. Man šis likās tik ļoti vajadzīgs un tik ļoti atbilstošs jaunās ģimenes vajadzībām…»
Savai otrajai grūtniecībai Katja pievērsusies citādi.
Ļoti palīdzējusi saruna ar dūlu Lindu Rozenbahu pirtīžās, kad vecākajam dēliņam bijuši seši mēneši. Iepazinusies arī ar dakteri Dinu Cepli, un radusies pārliecība – es varu plānot otru bērniņu, un mana dzemdību pieredze varbūt citāda: «Mana otrā dzemdību un grūtniecības pieredze arī nav no vieglajām, tomēr tā ir tik skaista, dziedinoša, apzināta un iedvesmojoša.»
Tā kā Katja zināja, ka Dina Ceple ir tā, kas Latvijā ieviesusi dūlu pakalpojumus, viņa izlēma ar dakteri parunāt par šo arī pašai tik svarīgo jautājumu.
«Vienā no pēcdzemdību vizītēm pie dakteres Ceples izstāstīju viņai savu sapni par grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību atbalsta sistematizēšanu Latvijā. Par to, ka es gribētu, lai katrai jaunajai ģimenei būtu valsts garantēts emocionāls, praktisks un psiholoģisks atbalsts šajā laikā. Abas nonācām pie tā, ka šo lomu var lieliski uzņemties dūlas.
Mamma mammai (Instagram: @mammamammaii) projekta vīzija ir – ka Latvijā katrai jaunajai ģimenei būtu sava dūla, kura palīdz sagatavoties dzemdībās, atbalsta dzemdību laikā (ja ģimene to vēlas) un paliek kā atbalsta persona arī pēcdzemdību laikā, lai ģimene nepaliek viena ar visu jauno un nezināmo, ko paralēli lielajam priekam ienes jaundzimušā ienākšana ģimenē. Tādējādi sievietes varētu izvairīties no tāda veida negatīvas pieredzes, kādu piedzīvoju es savās pirmajās dzemdībās un pēcdzemdību laikā.»
Kāpēc dūlas jāakreditē?
Latvija ir Baltijā pirmā, kas dūlu izglītību ir akreditējusi, nākamais solis – iekļaušana profesiju klasifikatorā, kas arī šobrīd ir procesā. Tas ir liels solis pretī emocionāla, praktiska un informatīva atbalsta nepieciešamības atzīšanai valstiskā līmenī.
Stārķa ligzdas Dzemdību atbalsta skolas dūlu izglītības akreditēšana nozīmē to, ka IKVD komisija ir izvērtējusi un atzinusi zināšanas, ko saņem skolas studentes, par labām, kvalitatīvām, bet galvenais – par sabiedrībai nepieciešamām.
Uz dūlu izglītības diplomiem būs valsts zīmogs, kas ir būtiska kvalitātes zīme.
Tas ir sevišķi svarīgi mūsdienu laikmetā, kad populāri kļūst dažnedažādi pašpasludināti guru un speciālisti.
«Tieši šis ir tas, no kā Mamma mammai vēlas izvairīties, – negribu, lai jaunās ģimenes atbalsta pašpasludināti guru un pseidospeciālisti. Es gribu, lai atbalsts, ko tās saņem, ir faktos, jaunākajos pētījumos un pierādījumos balstīts, turklāt lai speciālisti, kuri sniedz šo palīdzību, ir kvalificēti un to pastāvīgai attīstībai un zināšanu papildināšanai tiek sekots.
Tas viss ir gan Mamma mammai, gan Stārķa ligzdas, gan Dūlu apvienības vīzijā.
Mūsdienās ir tik viegli pasludināt sevi par speciālistu jebkurā jomā, bet, ja šis pseidozināšanas skar jaunās ģimenes, – man šķiet, ka risks ir pārāk liels, lai to pieļautu,» Katja ir stingra savā nostājā.
Dūlas ir turīgo sieviešu atbalstam. Vai tiešām?
Katja: «Es domāju, ka šis ir gana pamatots apgalvojums, jo pašreiz dūlas atbalsts lielākoties ir pieejams par maksu. Par zemāku cenu vai bez atlīdzības atbalstu sniedz dūlas apmācībā. Es bieži darbojos bez maksas vai par ziedojumu, taču tā ir mana personīgā izvēle.
Man pašai pirms pirmajām dzemdībām nebija skaidrs, kāpēc man ir vajadzīga maksas draudzene, kā es tolaik uztvēru dūlas, tomēr tas, ko esmu sapratusi pati mācoties, – lai kļūtu par sertificētu dūlu, ir jāmācās trīs gadi.
Tiek apgūta grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību fizioloģija, psiholoģiskie aspekti šajos posmos, un tikpat liela uzmanība tiek veltīta praktiskā atbalsta veidu apgūšanai.
Šī izglītība nav lēta, un tā ir ilga. Dūla būs pieejama 24/7, iespējams, brauks uz dzemdībām naktī, pakārtos savu dzīves ritējumu 1–2 nedēļas ap plānoto dzemdību datumu, atbalstīs pēc dzemdībām… Tas ir gana daudz un gana nenormēts laiks. Uzskatu, ka ir pamatoti sagaidīt par šo attiecīgu samaksu.
Te arī rodas vajadzība pēc valsts atbalsta šim projektam – mēs nevaram bezgalīgi strādāt pro-bono, bet diemžēl par maksu to retā ģimene var atļauties, tāda ir mūsu ekonomiskā realitāte.
Vienlaikus mēs (valsts) vēlamies, lai Latvijā dzimst vairāk bērnu, un pētījumi skaidri liecina, ka dzemdību un pēcdzemdību pieredze var ietekmēt ģimenes lēmumu par nākamo bērnu.»
Saskaņā ar pētījumiem, sievietes un ģimenes pieredze grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību laikā var ietekmēt lēmumu par nākamo bērnu ienākšanu ģimenē, tāpēc kvalitatīvs un nepārtraukts atbalsts ir svarīgs arī valstiskā un Eiropas līmenī.
Latvijā dzimušo skaits turpina samazināties.
2022. gadā piedzimuši 15 535 bērni, kas ir zemākais dzimstības rādītājs pēdējo 100 gadu laikā un par 10,8 % jeb 1885 jaundzimušajiem mazāk nekā 2021. gadā (avots: Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati).
Tātad – ir, par ko padomāt. Turklāt ne tikai valstiskā līmenī ar dažādiem lēmumiem, bet arī sabiedrībai kopumā. Par to, cik mēs esam atsaucīgi, iejūtīgi, izpalīdzīgi pret sievietēm gaidībās, ar maziem bērniem vai pret jauno ģimeni kaimiņos. Varbūt tā vietā, lai norātu – tavs bērns visu laiku raud, dari taču kaut ko! –, labāk pajautāt: varbūt tev vajadzīga palīdzība?
Būt dūlai – tas ir grūts darbs, bet saldi augļi
Dūlai jābūt, ja tā var teikt, plaša profila speciālistei – jāpārzina gan fizioloģiskie, gan psiholoģiskie aspekti ne tikai dzemdībās, bet arī saskarsmē, palīdzības sniegšanā. Turklāt jābūt empātiskai, iejūtīgai.
Izklausās pēc grūta darba. Katja saka – tā arī ir.
«Jā, tas nav viegli, var būt iztukšojoši, bet, zini, tas ir arī tik piepildoši un iedvesmojoši. Piemēram, vakar pro-bono palīdzēju māmiņai zīdīšanas jautājumos, šodien parunājos ar grūtnieci, kura diemžēl nesaņem atbildes no sava grūtniecību uzraugošā speciālista, ar abām padomājām, pie kā labāk vērsties pēc medicīniska padoma.
Viņām kļuva labāk un vieglāk, satraukums mazinājās! Un tā ir labākā alga un motivācija.
Turklāt ieguvēji ir visi – par vienu mierpilnāku, laimīgāku cilvēku vairāk. Redzēt mazuli ienākam pasaulē, redzēt māmiņas atdošanos, māmiņas spēku… Tā ir sava veida maģija.»
Mamma mammai atbalsta speciālistiem tiešām ir gana plašs zināšanu loks: grūtniecība, dzemdības, pēcdzemdības, zīdīšana, mazuļa miegs, emocionālie stāvokļi utt.
Tomēr dūlai tikpat svarīgi ir arī apzināties savu zināšanu kompetences robežas.
«Dūla nav mediķe, un medicīnisku problēmu gadījumā Mamma mammai speciālistiem ir kvalificēti sadarbības partneri, kuriem var droši uzticēt savas klientes jeb, kā mēs sakām, – savas mammas.»
Ko iegūs sabiedrība?
Katja: «Es tiešām ticu tam, ka sabiedrības pamata kodols ir ģimene. Tas, kā mēs jūtamies katrs savā šūniņā. Es ļoti gribētu, lai ģimene, grūtniece, tēvs, bērniņš, dumpīgais, visiem traucējošais divgadnieks patiesi (ne tikai uz papīra Tautas ataudzes plānā) ir vērtīgs ne tikai kā potenciālais nodokļu maksātājs, bet kā maza daļa no kopējās sabiedrības. Ikvienas veselīgas un laimīgas sabiedrības un valsts pamatā ir vesels un laimīgs cilvēks. Un kāpēc gan mēs nevarētu parūpēties, lai laimīgas ir grūtnieces, jaunās māmiņas un tēti?»
Profesionāļu viedoklis
Ginekoloģe, dzemdību speciāliste, Stārķa ligzdas dibinātāja, dūlu kustības Latvijā pamatlicēja:
«Dūlas darbības fokuss ir grūtniecība, dzemdības un pēcdzemdības. Katrā no šiem posmiem dūla ir līdzās esoša sabiedrotā, kas pārzina procesu, prot uzdot jautājumus un uzmanīgi klausīties atbildēs. Viņa būs sarunu biedre, emocionāls atbalsts grūtā brīdī, informācijas krātuvīte, kur pasmelties trūkstošās zināšanas par praktiski jebkuru grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību posmā radušos problēmsituāciju.
Dūla var būt arī praktisks atbalsts dzemdībās un agrīnajā pēcdzemdību periodā.
Viņa ir arī psiholoģisks atbalsts vēlākā laikā pēc dzemdībām, lai ģimene vieglāk sarastu ar jauno vecāku lomu, apzinātos dzemdībās piedzīvoto vai spētu būt līdzās raudošam mazulim. Dūla ir līdzbiedre, savējā, sabiedrotā. Viņa vienmēr ir tavā pusē, meklējot risinājumus, kas der tieši tev. Dūla nav mediķe. Viņa nepieņem dzemdības.
Taču viņa ir līdzās arī tad, kad vecmātes nav blakus, – lai uzmundrinātu, stiprinātu, pienestu, padotu, pieturētu, praktiski atbalstītu.
Lai aprūpētu dzimstošu mammu kā emocionāli pilnvērtīgu personu. Dūla neveic medicīniskas manipulācijas, bet palīdz tās izprast, piedzīvot un pieņemt.»
Marina Brice, sertificēta kognitīvi biheiviorālā pshihoterapeite, sertificēta klīniskā un konsultatīvā psiholoģe:
«Pateicoties psiholoģijas zinātnei, patlaban tiek atklāts jeb drīzāk – iegūst apstiprinājumu tas, kas bija ja ne zināms, tad nojaušams jau no seniem laikiem: ir svarīga sievietes ne tikai fiziskā pašsajūta dzemdībās un pēc tam, bet arī emocionālā.
Tā var ievērojami ietekmēt gan dzemdību procesu, gan mijiedarbību ar bērnu, sievietes un viņas bērna turpmāko psihisko veselību.
Lieliski, ka mūsdienās ir pieejami tādi speciālisti kā dūlas. Viņas ir sagatavotas profesionāli sniegt emocionālu atbalstu, papildinot jau esošo sievietes atbalsta sistēmu vai nodrošinot to, ja sievietei nav partnera, radinieka, drauga, kas būtu spējīgs un gatavs sniegt psiholoģisku atbalstu.
Manuprāt, mēs vēl nepietiekami apzināmies, cik nozīmīgs ir šis atbalsts tieši pirmajās nedēļās un mēnešos pēc dzemdībām.
Pārāk liels fokuss ir tieši uz dzemdībām. Bet ar dzemdībām viss tikai sākas – vislielākās pārmaiņas dzīvē, jauni izaicinājumi. Nodrošināt sievietēm iespēju saņemt dūlas palīdzību arī pēcdzemdību periodā būtu vērtīgs ieguldījums sabiedrības psihiskajā veselībā.»
